Pirmais gads ES bijis labvēlīgs IT nozarei

Apollo
0 komentāru

Pirmais gads, ko Latvija aizvadījusi kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarēm bijis labvēlīgs, uzskata aģentūras LETA aptaujātie nozares asociāciju pārstāvji.

Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas (LDTA) izpilddirektors Dzintars Zariņš norādīja, ka, kopš Latvija pērnā gada 1. maijā pievienojās ES, nozares pieaugums nav īpaši mainījies. Viņš atzina, ka tagad Latvijas IT uzņēmumiem pavērušās plašākas iespējas citu valstu tirgos.

Zariņš akcentēja neskaidrību valsts un pašvaldību iepirkumu jomā, kurā «Latvijas likumdevēji pārcenšas, saskaņojot normatīvos aktus ar ES direktīvām». Viņš norādīja arī uz to, ka pērn Kultūras ministrija «iegrieza nozarei ar datu nesēju nodevu», tāpēc klienti šo produkciju izvēlējās pirkt kaimiņvalstīs un Lietuvā divreiz pieauga tukšo datu nesēju pārdošanas apjomi.

Kā kritisku problēmu LDTA pārstāvis minēja inženiertehnisko speciālistu trūkumu. Pēc viņa domām, mācībspēki skolās un augstskolās noveco, bet jauni vietā nenāk.

Savukārt, pēc Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) jaunā valdes locekļa Sanda Kolomenska domām, IT nozarē valda pozitīvs noskaņojums. «Eiropa ir devusi padomus procesu un pakalpojumu automatizācijas jomā. Iespējas piesaistīt ES finansējumu ļauj realizēt apjomīgus IT projektus un uzkrāt pieredzi,» sacīja Kolomenskis.

Viņš norādīja, ka «vecajās» ES dalībvalstīs ir ievērojami augstāks dzīves līmenis, kas ļauj iedzīvotājiem plašāk iegādāties IT produktus, kamēr Latvijā tas viss pagaidām ir «bērna autiņos». Lielākā IT aktivitāte vērojama valsts sektora projektos. LIKTA pārstāvis uzsvēra, ka lielākie Latvijas un ES valstu sadarbības projekti vēl ir gaidāmi. Viņš atzīmēja, ka pagaidām vairāk vērojama vietējo kompāniju virzīšanās uz ES tirgiem nekā citu valstu kompāniju ienākšana Latvijā.

Pēc Kolomenska domām, Latvijā nav problēmu iegūt tehnisko izglītību. Viņš norādīja, ka to tagad var brīvi apgūt arī ārpus Latvijas. Tomēr viņš atzina, ka gan mācību līdzekļi, gan mācībspēki ir novecojuši.

Valdības deklarācijā paustā uzsvara uz IT nozari realizēšanos dzīvē Kolomenskis pagaidām atturējās vērtēt, norādot, ka pirmās atšķirības no iepriekšējām valdībām ir manāmas, bet pilnīgāk valsts politikas sekmes varēs vērtēt pēc viena vai diviem gadiem.

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs. Pēc viņa domām, Satiksmes ministrijai vajadzētu vairāk veicināt IT nozares attīstību. Savukārt kā īpaši sekmīgu viņš izcēla e-pārvaldes ministra sekretariāta darbību.

Gala patērētāji vēl nav sākuši izjust pārmaiņas, kas saistītas ar pievienošanos ES, sacīja Plešs. Viņš prognozēja, ka straujāks progress būs vērojams gada beigās un nākamā gada sākumā, kad sāks realizēties vairākas ES finansētas programmas veidot publiskos interneta piekļuves punktus, platjoslas pieslēgumu lauku reģionos.

LIA pārstāvis uzsvēra, ka patlaban intensīvi tiek strādāts pie likumu saskaņošanas ar ES prasībām. Izstrādes stadijā ir surogātpastu ierobežojoši noteikumi, kā arī noteikumi, kas veicinās godīgu konkurenci un risinās nelegālās programmatūras problēmu. Jau ir daļēji sakārtots interneta satura regulēšanas jautājums — noteikti sodi par bērnu pornogrāfijas izplatīšanu internetā.

Plešs atzina, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem papildus izdevumus sagādā prasības glabāt klientu e-pasta sūtījumu kopijas, kā arī informāciju par klientu apmeklētajām interneta lapām. Viņš izteica cerību, ka nākotnē šī informācija varētu palīdzēt attiecīgajiem dienestiem sekmīgāk cīnīties ar pieaugošo noziedzību.

Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) valdes loceklis Valters Feists atzina, ka telekomunikāciju nozares attīstība bijusi lēnāka, nekā cerēts. Daži no telefonijas pakalpojumiem Latvijā joprojām ir pat zemāki un dārgāki nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.

Feists norādīja, ka telekomunikāciju tirgus liberalizācija pie mums sākusies salīdzinoši nesen, tāpēc nav korekti salīdzināt Latvijas un, piemēram, Vācijas nozares rādītājus. Tomēr konkurences regulēšana, pēc viņa domām, joprojām ir apgrūtināta.

«Ja uzņēmumā puse pieder valstij, bet otra puse ārzemju līdzīpašniekiem, valstij ir grūti izlemt — vai veicināt konkurenci vai arī censties nopelnīt,» skaidroja Feists.

Viņš uzsvēra, ka joprojām nav atrisināti numerācijas, numuru pārnesamības un radiofrekvenču jautājumi. «Numuru saglabāšana ir svarīgs līdzeklis, lai pakalpojumu lietotāji varētu brīvāk izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, lai neizdevīgs operators nevarētu «turēt gūstā» neapmierinātus klientus,» sacīja Feists.

LTA vadītājs pieļāva iespēju, ka valsts iestādēm bijis iemesls nesasteigt šo jautājumu atrisināšanu un norādīja, ka arī kavēšanās nenāk par labu. Viņš norādīja uz esošo pieredzi, kad jau noregulēti jautājumi tiek vēlreiz apstrīdēti, izmantojot tiesvedību.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv