Pleskavā aizturēti divi Latvijas laikraksta žurnālisti

Apollo
0 komentāru

Nedēļas sākumā Pleskavā vietējā milicija aizturējusi divus laikraksta «Diena» darbiniekus — žurnālistu Aleksandru Šabanovu un fotogrāfu Aivaru Liepiņu. Abi aizturēti uz divām stundām, bet pēc tam vietējā tiesa viņus sodījusi par to, ka abi strādājuši bez akreditācijas, ko Krievijas varas iestādes traktē kā darbu bez atļaujas.

Kā šodien ziņo «Diena», Šabanovs, Liepiņš un autovadītājs Jānis Mičurs Pleskavā ieradās pirmdien, 2. maijā, lai gatavotu rakstu par bijušajām militārpersonām, kuras dienējušas Latvijā, kā arī tiem apgabala iedzīvotājiem, kas mācās latviešu valodu.

Tā kā žurnālistiem iepriekš nav izdevies saņemt īpašas vīzas, viņi Krievijā ieradušies ar tūristu vīzām. «Dienas» redakcija Krievijas vēstniekam Latvijā Viktoram Kaļužnijam arī bija nosūtījusi vēstuli, taču vēstniecība nav informējusi, ka žurnālistiem vajadzīga akreditācija.

Kā atceras Mičurs, otrdienas pēcpusdienā, kamēr kolēģi pilsētā strādājuši, viņš atgriezies viesnīcā «Rižskaja». Drīz vien pie viņa ieradušies cilvēki, kas stādījušies priekšā kā imigrācijas iestāžu darbinieki, un pārbaudījuši pasi.

«Es tā nosmīkņāju,» vēlāk par šofera atstāstu nodomājis Liepiņš, kas viesnīcā atgriezies ap plkst. 22. «Okei — ja grib, lai bauda.» Taču, līdzko viņš nolicis foto somu, numuriņā ienākuši trīs cilvēki. Galvenais stādījies priekšā kā iekšlietu pārvaldes vīzu un pasu nodaļas priekšnieka vietnieks. «Ja es pareizi atceros, kapteinis,» sacīja Liepiņš. Abi pārējie kapteiņa kolēģi izskatījušies pēc Federālā drošības dienesta darbiniekiem, vismaz viens noteikti. Atnācēji arī pārbaudījuši pasi, bet pēc tam aicinājuši nākt līdzi. Gaitenī aizturēts Šabanovs, kas tikko atgriezies no pilsētas, un abi džipā aizvesti uz milicijas nodaļu, lai nopratinātu.

Kā atceras Šabanovs, pratinātāji interesējušies par Latvijas pilsoņu ierašanās iemesliem un ko viņi Pleskavā darījuši. Uzzinot, ka abi tiek turēti aizdomās par neatļautu strādāšanu, Liepiņš gribējis noskaidrot sīkāk, tāpēc starp viņu un pratinātājiem sākusies polemika. «Esmu tūrists. Kā tūristam man akreditācija nav vajadzīga,» gan milicijā, gan vēlāk tiesā teicis fotogrāfs. «Daudzi tūristi fotografē, vai tad jūs visus arestējat?»

Pēc divu stundu pratināšanas, kurā uzdoti jautājumi arī par Valodas likumu un Valsts prezidenti, abi laikraksta pārstāvji aizvesti uz viesnīcu, bet nākamajā dienā viņiem atkal bija jāierodas milicijā, no kurienes nogādāti tiesā. Kā teikts tiesas nolēmumā, kas rakstīts, izmantojot birokrātiskās valodas spilgtākos paraugus, abi žurnālisti «realizēja darba darbības bez tiesību apstiprinājuma uz tām (nodarbojās ar žurnālista darbībām bez akreditācijas Krievijas Federācijā)». Tāpēc par šo administratīvo pārkāpumu viņi sodīti ar 1000 rubļu naudassodu (apmēram 20 latu).

Liepiņš uzskata, ka vīzas, kas ļauj žurnālistiem darīt savu darbu, Krievija izsniedz vienīgi paklausīgiem plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem, tāpēc pārējie brauc kā tūristi, un tādējādi Krievijas oficiālajai varai nav iespējas kontrolēt un ierobežot viņu darbību. Lai to nepieļautu, kaimiņvalstī izveidotas «spēcīgas slūžas ar pamatīgu stukaču sistēmu».

Kā stāsta fotogrāfs, pratināšanas laikā milicijas kapteinis pavēstījis, ka nākamreiz sods būšot skarbāks, visticamāk, tas varētu būt saistīts ar izraidīšanu bez iespējas atgriezties Krievijā tuvākos piecus gadus. Vienlaikus žurnālists norāda uz parastu tūristu tiesībām un problēmām, kas varētu rasties, piemēram, aizsardzības sistēmā vai ekonomikas sfērā strādājošajiem — ja viņi ieceļotu Krievijā, lai atpūstos, varas iestādes viņus varētu vainot spiegošanā.

«Dienas» žurnālists Atis Klimovičs apliecina, ka žurnālistiem, kas vēlas strādāt Krievijā, jāsūta dokumenti uz Ārlietu ministriju un «tad pacietīgi jāgaida, kad tiem kungiem labpatiksies dot atļauju». Dokumentu izskatīšana var ilgt pat pusgadu, atzīst Klimovičs. Tāpēc žurnālisti spiesti pārkāpt kaimiņvalsts likumus, lai varētu darīt savu darbu. Šādu kārtību, ka Krievijā drīkst strādāt tikai īpašu akreditāciju ieguvuši žurnālisti, Klimovičs uzskata par preses brīvības ierobežošanu. Turklāt pēdējā laikā kārtība esot kļuvusi vēl bargāka, un iemesls nepārprotami ir saistīts ar lielās kaimiņu zemes politisko sistēmu, domā žurnālists.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv