Plūdu skartajos reģionos nav novākti graudaugi un dārzeņi 100 000 hektāru platībā

Apollo
5 komentāri

Plūdu skartajos reģionos Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, kā arī apkārt Jēkabpilij ir nenovāktas vairāk nekā 100 000 hektāru lielas graudaugu un dārzeņu platības, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktie teritoriju apsekojumi.

Plūdu skartajos reģionos nav novākti graudaugi un dārzeņi 100 000 hektāru platībā

Foto: Edijs Pālens/LETA

LLKC speciālisti konstatējuši, ka lielākā nenovākto graudaugu platība pašlaik ir Daugavpils pusē - 14 730 hektāru, Krāslavas novadā - 13 120 hektāru, Balvu novadā - 12 040 hektāru, Rēzeknes novadā - 11 819 hektāru, Preiļu novadā - 11 532 hektāru un Madonas novadā, kur nenovākti 10 562 hektāru vasarāju un ziemāju. Turpretī kopējās nenovākto dārzeņu platības plūdu skartajās teritorijās ir 62 hektāri, kartupeļi - 301 hektāri, bet griķi, zirņi, pupas, kukurūza - 8492 hektāri. No plūdu skartajos reģionos nenovāktajiem graudaugiem un dārzeņiem apdrošinātas mazāk nekā 5% sējumu platību.

«Novākts ir ziemas rapsis, daļēji ziemas kvieši un rudzi. Vasarājos vēl nav sākusies kulšana. Pēc lietiem un vējiem ļoti saveldrējušies vasaras rapši, zirņi. Ziemas kviešiem pārtikai bija problēmas ar tilpummasu, turpmāk, kad varēs uzbraukt uz lauka, ziemājiem sāksies dīgšanas procesi. Arī lopkopji nav vēl savākuši siena ruļļus no laukiem, jo gaidīja sausāku laiku, lai nebūtu jāizbraukā tīrumi. Tagad zemākajās lauku vietās siena ruļļi ir ūdenī, barība - zudusi,» pastāstīja LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka.

Turpretī LLKC Madonas biroja augkopības konsultante Anita Brosova sacīja, ka reģiona lauksaimnieki ir paguvuši novākt agrīnākās ziemas kviešu šķirnes, kā piemēram, «Fredis», «Edvīns», «Ramiro», «Balitus» un citas. Ražas ir labas, lai gan mitrums turējās apmērā virs 15% un vairāk. Tiem lauksaimniekiem, kas nelietoja fungicīdus vai kuri bija veikuši vienu miglojumu, labība nogatavojās ātrāk un viņi paspēja vairāk nokult. Lielai daļai saimniecību visi ziemas kvieši vēl nav nokulti un vasarāju vākšana nav sākusies.

LLKC eksperti secinājuši, ka plūdu skartajās teritorijās saimnieki šobrīd gaida ūdens atkāpšanos, lai censtos novākt visu, kas vēl būs iespējams.

Pēc LLKC valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Cimermaņa teiktā, situācija ir sarežģīta visu nozaru saimniecībās plūdu skartajos reģionos, tādēļ valdības lēmums izsludināt ārkārtas situāciju ir pareizs, jo tas zemniekam atvieglos saistību kārtošanu ar Lauku atbalsta dienestu un dažādiem finansētājiem. «Zaudējumu summas mērāmas vairākos miljonos eiro. Valdība pašlaik lemj, kā kompensēt ieguldījumus laukaugos un kādi būs kompensāciju apjomi. Domāju, katru situāciju analizēs individuāli. Jādomā par riska fondu iedzīvināšanu, kas ļautu apdrošināt arī dārzeņu platības. Šobrīd šādas iespējas nav, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kura šādu risinājumu nepiedāvā,» sacīja Cimermanis.

Tikmēr Zemgalē un Kurzemē augustā veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina, ka siltais augusta sākums ļāvis ziemājus novākt bez īpašas aizķeršanās, ko nav ietekmējusi arī par 5–7 dienām vēlāk sākusies augu veģetācija. Vasaras miežu kulšana Kurzemē un Zemgalē jau sākusies, savukārt vasaras kviešiem pašlaik gatavas tikai agrākās šķirnes. Vasaras rapsis kuļams būs tikai septembra sākumā. Kurzemē un Zemgalē ziemas rapsis apsēts plānotā apjomā. Daži lauki gaida nokrišņus, lai sadīgtu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro.

Ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā valdība šodien nolēmusi izsludināt izsludina 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales.

 

 

 

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

24.09.2017
Ienākt apollo.lv