Plūdu un šausmu ieleja Attēlu galerija

Apollo
0 komentāru

Apritējušas jau gandrīz divas nedēļas, kopš viesuļvētra Katrīna nopostīja ASV Meksikas līča piekrasti Luiziānas, Misisipi un Alabamas štatā un applūdināja Ņūorleānas pilsētu, kur, neraugoties uz aicinājumiem evakuēties, bija palikuši desmitiem tūkstošu cilvēku. Visas šīs dienas pasaules mediji, atsaucoties uz aculiecinieku stāstiem, vēsta par dezorganizētību un haosu, kas valdījis pilsētā.

Tikai retais varēja iedomāties, ka Savienotajās Valstīs, kas tā lepojas ar savu labklājību un iedzīvotāju paklausību likuma varai, var gadīties kaut kas tāds. Izvarošanas un marodierisms, slepkavības un uzbrukumi gan glābējiem, gan žurnālistiem, policisti, kas tā vietā, lai uzturētu kārtību, dezertē un automašīnās ar ieslēgtām bākugunīm bēg no pilsētas, pametot to likteņa varā.

Nemaz jau nerunājot par varas iestāžu kauna traipu — stadionu «Superdome», kur solītā drošā patvēruma vietā vairāki desmiti tūkstošu cilvēku tika pakļauti neiedomājamam pazemojumam. Ir skaidrs — Ņūorleāna nebija gatava stihijai, bet ASV varas iestādes nebija gatavas tās seku novēršanai.

Kā briesmīgā kinofilmā

«Cilvēki nesaprot, kam mēs izgājām cauri. Tā bija kā kinofilma par militarizētām valstīm — helikopteri, kas lido dienu un nakti, šāvieni, plīstošu stiklu šķindoņa. Ārā nevar iziet… Es visu laiku lūdzos Dievu, lai neļauj man šeit nomirt,» laikrakstam «The Daily Advertiser» stāsta Kerola Komo, kas patvērumu bija radusi savā darbavietā — Memoriālā medicīnas centra asinsbankas ēkā.

Dienas pēc viesuļvētras uzbrukuma (pirmdiena, 29. augusts) un tai sekojošajiem plūdiem viņai jau ir sajukušas — Kerolai šķiet, ka laupīšanas un šaušanas sākušās vai nu otrdienas pievakarē vai trešdienas rītā. «Mēs varējām dzirdēt, kā lejā izlaupa veikalus. Viņi ar laivu izsita skatlogu, mēs dzirdējām, kā cilvēki kliedz, man bija bail,» viņa atminas.

Asinsbankas darbinieki pat esot bruņojušies ar nažiem, ko izmanto līķu sekcijai, lai vajadzības gadījumā stātos pretī laupītājiem. Pacientu evakuācija pamazām notikusi, taču tā bijusi diezgan neorganizēta.

Tikai ceturtdienas pievakarē visi beidzot ar laivām vai helikopteriem evakuēti, un arī medicīnas centra darbiniekiem izdevies ar laivu nokļūt neapplūdušajā pilsētas daļā, lai pēc tam ar gadījuma autobusu dotos mājās.

Džonatans Heirs bija to daudzo ņūorleāniešu skaitā, kurš viesuļvētru nolēma sagaidīt pilsētā, — vienkārši tā iemesla dēļ, ka viņam nebija kurp doties. «Gārdenas rajonā nebija tik spēcīgu vēju. Pēc vētras mēs izgājām paskatīties un secinājām, ka mājas nav sagrautas, likās, ka lielākie postījumi ir nogāzti koki un sagrautas elektropārvades līnijas. Bija gan novērojami uzplūdi, taču tobrīd tie nešķita draudoši,» viņš stāstījis BBC.

«Taču īstie plūdi vēl tikai sākās, un mēs ar diviem draugiem nolēmām izkļūt no pilsētas, kamēr nav kļuvis sliktāk. Pilsētā bija ļoti nepatīkama gaisotne šo laupīšanu dēļ, nekas netika kontrolēts. Ja godīgi, es biju nobijies,» stāsta Dž. Heirs, kurš paspēja izbraukt no pilsētas, vēl pirms applūda starpštatu ceļš.

«Superdome» murgs

Taču viņiem vismaz nebija jāpavada vairākas dienas «Superdome» stadionā, kas bija pasludināts par drošu patvērumu un kurā bija sapulcējušies vismaz 20 000 cilvēku. Stadionā nebija nedz elektrības, nedz labierīcību, nebija pietiekamu pārtikas un ūdens krājumu.

Galu galā nebija nekādas drošības sajūtas, jo savu kārtību bija iedibinājušas krimināli noskaņotu elementu bandas. Pats šausmīgākais bija neziņa — neziņa par to, vai izdosies evakuēties no šīs šausmīgās vietas. Un, ja izdosies, tad — kad?

«Mums jāčurā uz grīdas. Mēs esam kā dzīvnieki,» intervijā «Los Angeles Times» sacījusi 25 gadus vecā Tafanija Smita, turot uz rokām savu trīs nedēļas veco dēlu. Tomass Džesijs intervijā AFP atminas, ka pats grūtākais bija aprast ar to, ka cilvēki blakus mirst, taču viņu līķus neviens neaizvāc. «Man šķita, ka arī es miršu. Ikviens varēja mani nogalināt, piemēram, ūdens dēļ,» viņš sacījis.

Tieši no «Superdome» stadiona ziņots par apšaudēm. Reiz pat šauts uz glābēju helikopteru, un jau apstiprinājies fakts, ka notikušas vairākas izvarošanas.

Kur bija policija?

Pilsētas policijas superintendants Edvins Kompass III laikrakstam «The New York Times» sacījis, ka policija centusies pildīt savus pienākumus, taču tas bijis ļoti sarežģīti. «Mums nebija pārtikas. Mums nebija ūdens. Mums beidzās munīcija. Mums nebija automašīnu. Mēs cīnījāmies, līdz jostasvietai ūdenī,» viņš sacījis.

Citādās domās gan ir «Vētras tuksnesī» veterāns, bijušais īpašā dienesta karavīrs Maikls Bārnets, kurš ne tikai organizēja pašaizsardzības vienību, bet arī sadabūja ģeneratoru un internetā «Livejournal.com» lapā rakstīja dienasgrāmatu par notiekošo.

Viņš apgalvo, ka policisti, kuri neaizbēga, sākoties plūdiem, paši piedalījušies veikalu laupīšanā, karojot par guvumu ar bruņotajām bandām. Īpašu uzmanību šie likuma sargi esot pievērsuši ieroču veikaliem, argumentējot to ar vēlmi nepieļaut, lai ieroči nokļūtu bandītu rokās. «Laupa visi — gan melnie, gan baltie, gan meksikāņi,» raksta M. Bārnets.

Līdzīgs iespaids radies aģentūras «Reuters» fotogrāfam Rikam Vilkingam, kurš ir priecīgs, ka laimīgi izkļuvis no pilsētas. «Esmu atspoguļojis desmitiem dabas katastrofu — no nogruvumiem un plūdiem Eiropā līdz viesuļvētrām un tornado ASV. Vienmēr esmu uzskatījis šos uzdevumus par bīstamiem, bet ne ekstrēmiem, jo — ja tu zini, ko dari, tad vari viegli briesmas samazināt līdz minimumam, vienkārši — kontrolē situāciju. Taču Ņūorleānā tā nebija. Dienu pēc tam, kad biju atspoguļojis viesuļvētru un tās sekas, es jutu, ka atspoguļoju neiedomājami lielu traģēdiju, kas savijas ar acīmredzamu kriminālo elementu vēlmi iegūt kādu labumu no ļoti sliktās situācijas,» viņš raksta.

«Laupīšanas ir ierasta lieta pirmajās stundās pēc vētras, it sevišķi, ja tā skārusi nabadzīgākus rajonus. Bet bruņotas bandas, kas braukā pikapos, šaušana uz militārajiem glābšanas helikopteriem, medijiem piederošo automašīnu laupīšana — to es nebiju gaidījis,» raksta R. Vilkings, kuram pašam no mašīnas tika nolaupīts klēpjdators un fotoaparāts.

Taču laupīšana no laupīšanas reizēm atšķiras, un var saprast cilvēkus, kas bija palikuši ne tikai bez pajumtes, bet arī bez pārtikas un ūdens. Eriks Gārdners, kurš īsi pēc plūdu sākšanās kopā ar draugiem laivās palīdzēja glābt cilvēkus, kas patvērumu bija raduši uz māju jumtiem, saka — viņš neesot nekāds svētais. «Es darīju labas lietas un sliktas lietas. Kopā ar pāris vīriem mēs iebrukām «Winn Dixie» veikalā, lai sadabūtu pārtiku,» viņš saka bez jebkādas nožēlas.

Vai viņi atgriezīsies?

Nodarīto postījumu apmēri vēl ne tuvu nav aprēķināti, taču dažas amatpersonas jau pesimistiski izteikušās, ka Ņūorleāna esot pilnībā iznīcināta. Bet ko tagad darīs cilvēki, kas paguva laikus evakuēties. Vai viņi kādreiz atgriezīsies, vai būs kur atgriezties?

Vindija Sebrena, kas evakuējās vēl pirms viesuļvētras, saka: «Es dzīvoju otrajā stāvā, taču māja bija veca — ja to nav nopostījis vējš, to ir izdarījuši plūdi. Man šķiet, esmu zaudējusi visu, izņemot to, ko paņēmu līdzi evakuējoties.»

Viņa ir arī pārliecināta, ka zaudējusi darbu, jo piegādes kompānijas, kurā Vindija strādāja, pakalpojumi tagad nevienam nebūs vajadzīgi.

«Es mīlu Ņūorleānu, es gribu atgriezties, taču neesmu pārliecināta, ka jebkad spēšu to pārdzīvot. Pašlaik nevaru domāt par nākotni, par to, vai atgriezīšos, un pat par to, vai man būs kur atgriezties. Mana dzīve Ņūorleānā pašlaik ir beigusies — man viss jāsāk no gala,» intervijā BBC saka Vindija.

Un tādu kā viņa ir ļoti daudz.

Plūdu un šausmu ieleja 2 attēli Atvērt

Foto: EPA/AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Receptes

Vairāk

eKlase

Apollo E-veikali

30

2014. gada 30. septembris

Vārda dienas

Menarda, Elna, ElmaElmija, Jeronīms, Ļubova, Medards, Medarts, Medeja, Meinards, Meinhards, Mendija, Agara, Jeronims, Hieronims, Elmīna, Elmīne, Elnara, Elnāra, Elneta, Elnurs, Geronima, Geronims, Geronīms, Heronima, Heronims, Heronīms, Lamekins

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Mazmākoņains
Rīga pašreiz +11 ℃
Mazmākoņains

Vējš: 3 m/s

Saule lec: 07:25
Saule riet: 19:01
Dienas ilgums: 11:36

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

30.09.2014
Ienākt apollo.lv