Policija noliedz statistikas safabricēšanu

Apollo
0 komentāru

Andris Dzenis, Valsts policijas Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks, ceturtdien izsūtījis atklāto vēstuli, kurā noliedz 1. jūnija laikrakstā «Diena» autora Reiņa Kļavja publicētajā materiālā minētos apgalvojumus, ka policisti apzināti mēģina neierosināt krimināllietas gadījumos, kad pastāv maza ticamība, ka tiks atrasts vainīgais.

Piedāvājam iepazīties ar visu vēstules tekstu:

«Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka Andra Dzeņa atklātā vēstule laikrakstam «Diena»

2005. gada 2. jūnijs.

Informāciju sagatavoja Andris Dzenis, Valsts policijas Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks.

Pēc 1. jūnija laikrakstā «Diena» autora Reiņa Kļavja publicētā materiāla «Statistikas dēļ policisti gatavi apiet likumu», es, Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks, uzskatu par pienākumu paust savu viedokli par minētajā publikācijā izskanējušajiem nepatiesajiem un absurdajiem apgalvojumiem. Ar šo es vēlos vērst sabiedrības uzmanību uz dažām ļoti trauksmainām tendencēm, kas īpaši aktualizējušās pēdējā laikā.

Pārsteidzoša ir respektabla un nopietna laikraksta rīcība, veidojot publikāciju, balstīties uz anonīmiem avotiem, kas it kā nāk no policijas rindām, un izdarīt nepamatotus un reālajai situācijai neatbilstošus secinājumus. Minētā publikācija liecina, ka raksta autors un arī viņa pārstāvētais laikraksts visai virspusēji orientējas likumu un normatīvo aktu bāzē, kas stingri reglamentē Valsts policijas darbu. Tā ir veikla manipulācija ar neobjektīvu informāciju un no tās izrietošiem secinājumiem. Jāpiebilst, ka šāda tendence vērojama vairāku plašsaziņas līdzekļu darbībā, un tādēļ tā ir jo bīstamāka.

Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka Valsts policijas darbu nosaka Likums par policiju, darba pienākumus nosaka Dienesta gaitas reglaments, savukārt policijas pamatfunkciju — sabiedriskās kārtības nodrošināšana un cīņa ar noziedzību — izpildē jāvadās saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu un Krimināllikumu, kas definē administratīvo un kriminālnoziegumu būtību. Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu reglamentē Latvijas Kriminālprocesa kodekss. Visas policijas veiktās darbības, kas attiecas uz procesuālu darbību veikšanu, uzrauga prokuratūra. Vienkāršāk izsakoties — jebkuru krimināllietas ierosināšanu, virzību vai atteikumu, tā atbilstību konkrētajai lietai, vērtē un uzrauga prokurors. Lai neieslīgtu visu augstāk pieminēto likumu detalizētā skaidrošanā, neiedziļināšos minētajā publikācijā piesauktajos notikumos un to traktējumā, taču vēlos aicināt plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus vismaz iepazīties un pārliecināties par savā rīcībā nonākušo informāciju. Tāpat vēlos piebilst, ka, izmeklējot noziegumus, policija nešķiro tos ne pēc iesaistīto personu sociālā vai politiskā statusa, ne arī kādiem citiem kritērijiem. Gadījumos, ja šie principi, tiek pārkāpti vai kāds policijas darbinieks negodīgi pilda savus amata pienākumus, vainīgais saņem sodu atbilstoši pārkāpumam.

Nevaru apgalvot, ka policijā nav problēmu un pie mums strādā tikai ideāli darbinieki. Tā nav. Valsts policijā ir speciāla struktūrvienība — Iekšējās drošības birojs, kas izmeklē katru pārkāpumu, pārbauda katru signālu un veic nemitīgas un kompleksas pārbaudes visās jomās, kas saistītas ar policijas darbinieku pienākumu izpildi.

Vienlaikus aicinu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, ja viņu rīcībā ir informācija par nelikumīgu vai negodprātīgu policijas darbinieku rīcību vai procesuālu darbību pārkāpumiem, pildīt savu pilsoņa pienākumu un nekavējoties informēt par to policijas vadību, nevis publicēt anonīmus «policistu» viedokļus vai anonīmus pārmetumus. Ceru, ka ceturtās varas pārstāvjiem, pievēršot sabiedrības uzmanību apkārt notiekošajam, noteicošais kritērijs vēl joprojām ir objektivitāte un mērķis — pozitīvi ietekmēt procesu virzību, nevis ar kliedzošiem un skandaloziem materiāliem veicināt laikraksta tirāžas kāpumu vai atsevišķu indivīdu merkantilu interešu virzīšanu.

Esam gatavi gan sadarbībai, gan arī konstruktīvai kritikai, ja tādu esam pelnījuši, bet viennozīmīgi neatbalstām publisku apkaunošanu baumu līmenī. Diemžēl pēdējā laikā arvien biežāk plašsaziņas līdzekļos līdzās objektīvam notikumu un problemātikas atspoguļojumam parādās neobjektīva, tendencioza vai pat apzināti sagrozīta informācija. Šķiet, ka tās vienīgais mērķis ir policijas kā valsts varas un likumības aizstāvoša dienesta nomelnošana un mērķtiecīga diskreditēšana.

Patiesi rodas jautājums — vai to var dēvēt par neprofesionalitāti vai arī apzinātu pozīciju, kuras vienīgais vadmotīvs — sensācija? Iespējams, patiesie iemesli meklējami daudz dziļāk? Vai tiešām publiskā informatīvā telpa demokrātiskā valstī kļūst par spļaujamtrauku, bet atsevišķi ceturtās varas pārstāvji par klaču vācelēm?»

Policija noliedz statistikas safabricēšanu

Foto: Inga Kundziņa

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv