Politiķi beidzot sāk runāt par robežlīgumu

Apollo
0 komentāru

Nākamotrdien premjers Aigars Kalvītis koalīcijas partneriem un, iespējams, arī sabiedrībai beidzot izstāstīs, kā plānots noslēgt robežlīgumu ar Krieviju.

Politiķi beidzot sāk runāt par robežlīgumu

Foto: AFI

To Kalvītis (TP) paziņojis pirmdien notikušajā koalīcijas padomes sēdē. Premjera preses sekretārs Arno Pjatkins sacīja, ka otrdien arī sabiedrībai varētu tikt izklāstīts premjera plāns.

Premjera ideja vēl arvien tiekot slēpta tāpēc, ka robežlīguma noslēgšana ir sarežģīts jautājums un «vajadzīgs laiks, kamēr iecere kļūst par reāli īstenojamu, apspriežamu projektu».

Taču daļa no valdošajiem politiķiem jau tagad sāk pieļaut, ka, iespējams, lēmuma pieņemšanu robežlīguma lietā vajadzētu atlikt uz ilgāku laiku.

Plānu nezina, bet baidās kļūt nodevēji

Jāatgādina, ka Kalvītis īsi pēc Saeimas vēlēšanām un atkārtotas stāšanās pie valdības stūres paziņoja, ka viņam esot plāns, kā noslēgt robežlīgumu, taču detaļas viņš atteicās stāstīt. Koalīcijas partneri arī līdz šim apgalvojuši, ka neko par Kalvīša plānu nezinot. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis un «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats vēl arvien nezinot, ko tad premjers plāno. Toties Latvijas Pirmās partijas un «Latvijas ceļa» apvienības frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš ir arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, vakar atzinās, ka «protams, es zinu kaut ko vairāk par šo plānu». Viņš gan atteicās atklāt, ko zina, jo gribot, lai stāsta pats premjers.

Iepriekš bija izskanējusi neoficiāla informācija, ka jau 17. janvārī varētu notikt Saeimas ārkārtas sēde, kurā deputātiem vajadzētu lemt par Latvijas–Krievijas robežlīguma ratifikāciju. Tagad politiķi atzīst, ka šis ir nereāls datums un steiga robežlīguma apspriešanā, visticamāk, netiks pieļauta.

«Mēs premjeram neko daudz neesam vaicājuši par robežlīguma noslēgšanas plānu tāpēc, ka nav mūsu interesēs sasteigt tā noslēgšanu,» tā atbildēja Grīnblats, vaicāts, kāpēc «tēvzemieši» nav pacentušies noskaidrot, kāds tad ir premjera izdaudzinātais, bet noslēpumainais plāns.

«Mums robežlīguma noslēgšana nav pašmērķis,» uzsvēra Brigmanis. Tāpēc «zemsavieši» informējuši koalīcijas partnerus, ka savienības vadībai nav partijas dota mandāta pieņemt lēmumu par robežlīguma noslēgšanu. Turklāt «zemsaviešiem» par līgumu nav pietiekami daudz informācijas, lai jau tuvākajā laikā lemtu par ratifikāciju, un «mēs neesam droši, ka netiks pieļautas kļūdas».

Kaut gan Brigmanis nezinot Kalvīša plānu, no viņa teiktā varēja secināt, ka neko labu viņš par to nedomā: «Visas lietas, kas saistītas ar valsts neatkarību, ar būtiskākajām valsts un tautas interesēm, mūsu apvienība uzskata par pārāk nozīmīgām, lai spertu pārsteidzīgus soļus. Mēs negribam, lai nākamās paaudzes mums pārmestu, ka esam atteikušies no kādām mūsu valsts vēsturiskām tiesībām, nolieguši Latvijas okupācijas faktu. Negribam, lai mums uzkar kaklā tautas nodevēja birku.»

Piektdien būšot Latvijas Zemnieku savienības valdes sēde, kurā «zemsavieši» izlemšot, ko darīt.

Iespējams, tiks nolemts, ka prātīgāk būtu robežlīguma noslēgšanu atlikt vismaz līdz pavasarim. Taču, ja TP gribot to virzīt ratifikācijai Saeimā, lai to dara, varbūt līguma atbalstam nepieciešamās balsis «kaut kur salasīs».

TP arī grib debatēt

Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis teica, ka «tautpartijieši» uzskatot: būs nepieciešamas publiskas debates par šo tēmu. Tāpēc TP nesteidzinās ZZS pieņemt lēmumu.

Cik ilgām debatēm vajadzētu būt, Kučinskis nevarēja pateikt, taču pat TP deputāti negribot akli pakļauties Kalvīša ieteiktajam problēmas risinājumam un gribot robežlīguma tēmu nopietni izdiskutēt.

«TP valdē esam nolēmuši, ka robežlīguma jautājumu nevar kārtējo reizi atstāt nerisinātu, taču skaidrs arī, ka spiedienveidīgi robežlīguma ratifikācija caur Saeimu neies, jo šis jautājums nedeg,» sacīja Kučinskis. Tajā pašā laikā TP nevēlētos robežlīguma noslēgšanu novilcināt tiktāl, lai to vairs nebūtu iespējams izdarīt, kamēr Krievijas prezidenta pilnvaras ir Vladimiram Putinam. Jauna prezidenta vēlēšanas Krievijā paredzētas nākamā gada martā.

Arī Bērziņš, kurš par plānu neko sliktu neteica, atzina, ka bez publiskām debatēm tik svarīgā jautājumā neiztikt. «ZZS izteikumi ir mesli pašreizējai situācijai, sabiedriskajai domai,» tā koalīcijas partneru bažas par premjera iecerēm komentēja Bērziņš.

Tātad premjera plāns sabiedrībai varētu nepatikt? «Es nezinu, vai sabiedriskā doma spēs to akceptēt,» atbildēja Bērziņš. «Taču jāņem vērā, ka robežlīguma noslēgšana nekad nebūs tīri juridisks jautājums. Robežlīguma noslēgšana ir pragmatisks politisks jautājums, par kuru lemjot jādemonstrē politiska griba, politiska tālredzība.» Tas, ka koalīcijā būs daudz jādiskutē, lai panāktu vienošanos par robežlīguma noslēgšanu, esot tikai normāli.

«Tēvzemieši»: līgums ar ES nelīdzēs

Visvairāk apspriesta ir versija, ka valdība līgumu slēgs, nepievienojot nekādu deklarāciju. Šādu rīcību premjers un viņa līdzgaitnieki pamatošot ar starp Latviju un Eiropas Savienību noslēgto līgumu par mūsu valsts iestāšanos ES. Līgumā jau esot noteiktas Latvijas robežas un tajā Latvija pateikusi, ka strīdīgā Abrenes teritorija tai nepieder.

«Tēvzemieši» iestāšanās līgumu pamatīgi izpētījuši un uzskata, ka no tā nevar secināt, ka Latvija jau atteikusies no Abrenes. «Iestāšanās līgumā nav pilnīga Latvijas robeža apraksta, tur minēti tikai atsevišķi robežpunkti. Tikai ar lielu «juridisku veiklību» varētu pierādīt, ka esam atteikušies no Abrenes, balsojot par iestāšanos ES. Diez vai kāds domā, ka Kipras grieķu daļa, iestājoties ES, akceptēja Kipras sadalīšanu. Ja tiešām ES līgums būtu pamats, lai parakstītu robežlīgumu bez deklarācijas, kāds starptautisko tiesību speciālists būtu to pamanījis jau tad, kad bija pirmais mēģinājums noslēgt robežlīgumu.

Mēs neredzam nekādu vajadzību, slēpjoties aiz iestāšanās līguma ES, dāvināt Krievijai teritoriju, kas mums nozagta,» paziņoja Grīnblats.

Grīnblats gan pieļāva vēl vienu iespēju, kā premjers varētu būt iecerējis slēgt robežlīgumu. «Iespējams, ka ir vēlme izdarīt kaut ko līdzīgu, kā izdarīja Igaunija,» teica «tēvzemietis». Jāatgādina, ka Igaunijā valdība nepievienoja robežlīgumam nekādu deklarāciju par vēstures skaidrojumu, taču to pievienoja Igaunijas parlaments, robežlīgumu ratificējot. Rezultātā Krievijas puse atteicās to ratificēt un robežlīgums tā arī vēl arvien nav noslēgts.

«Ja šāds ir Kalvīša plāns, to īstenot nav vērts, jo rezultāts jau iepriekš ir zināms,» sacīja Grīnblats.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Laika ziņas

Vairāk

Apollo E-veikali

22

2014. gada 22. septembris

Vārda dienas

Maigurs, Mārica, MārisMaris, Morics, Moriss, Steinārs, Stenlijs

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Apmācies, neliels lietus
Rīga pašreiz +13 ℃
Apmācies, neliels lietus

Vējš: 3 m/s

Saule lec: 07:09
Saule riet: 19:23
Dienas ilgums: 12:14

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

22.09.2014
Ienākt apollo.lv