Politologi un sociologi nenoliedz jaunu grautiņu iespējamību

Apollo
0 komentāru

Sabiedrībā ir saglabājusies neapmierinātība, uzticība valdībai ir zema, tāpēc valstī var turpināties dažādas protesta kustības, arī grautiņi, atzina aģentūras LETA aptaujātie politologi un sociologi.

Savos spriedumos kategorisks bija Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesors Tālis Tisenkopfs. Pēc viņa domām, sabiedrība ar turpmākām «valsts varas cūcībām» nesamierināsies un grautiņi kļūs par daļu no turpmākām protesta kustībām, turklāt arī liela daļa klusējošo protestētāju atbalstīs protesta dumpja formas.

«Grautiņi liecina, ka sabiedrības protesta kustībai ir dažādas formas un posmi, jo, ja valsts vara neklausās vārdos, sabiedrība sper nākamos soļus, kas var eskalēt līdz nekārtībām,» norādīja Tisenkopfs. Vienlaikus viņš brīdina, ka grautiņu rīkošanā varētu iesaistīties kūdītāji un manipulatori, tostarp arī ārzemju specdienesti.

«Ja ekonomiskās grūtības neies mazumā un uzticība valdībai sabiedrībā saglabāsies tik zema kā patlaban, valdībai kļūs arvien grūtāk valdīt un būs sagaidāmas jaunas, nepatīkamas protesta formas,» sacīja politologs Valts Kalniņš.

Pēc viņa domām, Latvijā izveidojusies situācija, kurā valdības leģitimitāte un sabiedrības uzticība valdībai sasniegusi tik kritiski zemu līmeni, ka kļūst arvien grūtāk prognozēt, kurā brīdī tautas paklausība likumam un varas iestādēm var zust. Protestētājiem ir ļoti rūpīgi un stratēģiski jādomā par disciplīnas un kārtības uzturēšanu, atzīmēja politologs.

Komentējot vakar Vecrīgā notikušās nekārtības, gan Tisenkopfs, gan Kalniņš uzsvēra, ka liela nozīme bijusi pūļa efektam un protesta psiholoģijai, kurā racionālie kritēriji vairs nedarbojas. Pēc Kalniņa domām, tas vakar izraisījis mānīgu nesodāmības sajūtu un jauniešos viegli izraisījis destruktīvas tieksmes, kas novedis līdz grautiņiem.

«Tā ir diezgan nožēlojama parādība, bet Eiropas valstu pieredze liecina, ka tas nav nedz neparasti, nedz dīvaini, jo Eiropā tā palaikam notiek un tie grautiņi ir pat trakāki,» norādīja Kalniņš.

Tisenkopfs vakardienas nekārtības drīzāk uzskata par tautas dusmu materializēšanos. Vienlaikus viņš atzīst, ka «ne jau universitāšu pasniedzēji, lauku skolotājas vai pieklājīgi pensionāri skries un metīs ar ķieģeļiem».

Savukārt Kalniņš uzskata, ka grautiņi neliecina nedz par jaunu demokrātijas pakāpi, nedz sabiedrības bezatbildību. «Vardarbīgs grautiņš pats par sevi nav demokrātijas izpausme, bet likumības sabrukums vietā un laikā, kur tas notiek,» norādīja politologs, «tomēr arī par sabiedrības bezatbildību to nevar saukt, jo ir izaugusi jaunu cilvēku paaudze, kuri pieraduši pie plašākas brīvības nekā iepriekšējās un, dzirdot par grautiņiem citur Eiropā, jaunieši iedvesmojas no šķietamās bezkontroles situācijas un bravūrīgi dara ko līdzīgu.«

Turklāt, kā uzsvēra Kalniņš, manifestācija Doma laukumā skaidri parādīja, ka 99% cilvēku bija pietiekami disciplinēti un organizēti un nepieļāva nekādas prettiesiskas darbības.

Kā norādīja Kalniņš, valdībai ir pieejami dažādi tehniskie un organizatoriskie līdzekļi, lai mazinātu grautiņu rīkošanas iespējamību, taču valdība nebūs spējīga kontrolēt situāciju, ja daļā sabiedrības radīsies sociālie priekšnoteikumi turpināt protesta akcijas.

Savukārt Tisenkopfs uzskata, ka valdības lēmums pastiprināt drošību liecina par izpratnes trūkumu par grautiņu mērķi. «Vakardienas nekārtības bija nevis huligānisms, bet pilsoņu protests, un varas pārstāvjiem būtu jāpaskatās uz izdemolētajiem logiem un jādomā, kas ir Saeima, kas to ir pelnījusi,» viņš piebilda.

Politologs Ivars Ijabs aģentūrai LETA norādīja, ka, no sociālās puses raugoties, ja saspīlējumu veicina gan no koalīcijas, gan opozīcijas puses, tad sociālais konflikts vienā brīdī no miermīlīga var pāraugt vardarbīgā.

«Pirmoreiz par sevi liek dzirdēt tā paaudze, kas uzaugusi demokrātiskās Latvijas laikā. Tiem jauniešiem, kas piedalījās grautiņos, ir nospļauties par [Arti] Pabriku, [Aigaru] Štokenbergu, [Ivaru] Godmani, Saeimas iespējamo atlaišanu un vēlēšanām, viņi vienkārši vēlas izālēties un dauzīt Saeimas logus,» uzskata Ijabs, norādot, ka pie tā nav vainojami akcijas organizētāji, bet gan cilvēki, kas veidojuši politisko kultūru kopš Latvijas brīvvalsts atjaunošanas.

«Latvijas politika ir zaudējusi nevainību - tas, ko neizdarīja krievi, ir izdevies pašiem latviešiem,» teica Ijabs. «Kā var būt, ka vairākus gadus gan 16.martā, gan 9.maijā ir izdevies perfekti novērst jebkādas nekārtības, bet tagad nav darīts pilnīgi nekas? Nolaidība vai apzināta ļaunprātība,» jautāja eksperts.

Viņaprāt, šāds akcijas iznākums dos priekšrocības valdošajai koalīcijai, kas varēs teikt, ka visi pārējie ir ekstrēmisti un tikai viņi ir stabilitātes garants. Savukārt opozīcija darbības turpinās un varētu konsolidēties. «Valdošās koalīcijas retorika, ka pie visa vainojami Pabriks ar Štokenbergu, ir smieklīga,» domā politologs, «bet koalīcijas pārstāvjiem, kas vaino citus, nav nekādas nojēgas, kas vispār sabiedrībā notiek. Vēl šogad piedzīvosim līdzīgus grautiņus.«

Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja: «Sabiedrībā valda viedoklis, ka ļoti daudz kas nav kārtībā, arī aptaujas rāda, ka spriedze un neapmierinātība ir rekordaugsta. Nav tā, ka pie Saeimas notikušais būtu kas pilnīgi negaidīts un ārkārtējs.«

«Protams, tagad jebkādu akciju rīkošana ir apgrūtināta - organizatoriem lielāka atbildība, daļa iespējamo dalībnieku īstermiņā jutīsies nedrošāk, pasākumos piedalīties. Tomēr cilvēki ir dažādi, sabiedrība ir ļoti daudzveidīga - Latvijā bija ne viens vien cilvēks, kurš skatījās, kā tiek laupīts dzērienu veikals, un kuram bija žēl, ka viņš šajās dzīrēs nepiedalās,» vērtēja Kaktiņš.

Kā norādīja sociologs, koalīcijai tagad būs iemesls turpmākajiem pasākumiem un protesta akcijām pieiet krietni piesardzīgāk, jo līdz šim nebija iemesla celt Vecrīgā barjeras un kārtības nodrošināšanai vest ūdens lielgabalus. Tagad, iespējams, var rasties problēmas ar attiecīgo pasākumu norises saskaņošanu, pieļāva sociologs.

Kaktiņš arī domā: lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, skatoties notikumus pa televizoru, šādu rīcību neatbalstīja, tomēr šī akcija nav «nolaidusi tvaiku». Viņš prognozē, ka arī nākotnē tiks rīkotas akcijas un tās var pārvērsties grautiņos.

«Nez vai būs tā, ka sabiedrība paudīs savu viedokli, spontāni uz ielas viens otru apdāvinot ar ziediem,» teica Kaktiņš.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.10.2017
Ienākt apollo.lv