Politologs: vēlētāji balso par Gorbunova matu sasuku un Šķēles acīm Attēlu galerija

Apollo
0 komentāru

Līdz šim Latvijas vēlētāji balsojuši par «[Anatolija] Gorbunova perfekto matu sasuku un [Andra] Šķēles ciešo acu skatienu», trešdien Valsts prezidenta kancelejas rīkotā diskusijā par politiskās reklāmas un vēlēšanu sistēmas pilnveidi Rīgas pilī sacīja politologs Juris Rozenvalds.

Diskusija fotogrāfijās.

Pēc viņa vārdiem, Latvijas vēlētājam beidzot jāsāk patstāvīgi domāt un lasīt dažādus viedokļus un politiskās diskusijas. «Jābeidz balsot par matu sasuku!» sacīja Rozenvalds.

Viņš arī uzsvēra, ka politiskā reklāma nav informatīva, bet gan ietekmējoša. «Tiek satuvinātas ļoti atšķirīgas lietas — informēt nav tas pats, kas ietekmēt. Reklāma ir ietekmēšana. Informēšanai tajā ir ļoti pakārtota nozīme.»

Diskusijas dalībnieki pauda ļoti atšķirīgus viedokļus.

Reklāmas aģentūras «MOOZ!» radošais direktors Ēriks Stendzenieks norādīja, ka politiskā reklāma pilda politiķu advokāta lomu, kas esot nepieciešams. Viņš politiķus salīdzināja ar apsūdzētajiem, savukārt plašsaziņas līdzekļus un sabiedrību — ar prokuroru. Kā piemēru Stendzenieks minēja laikrakstus. Politiķi, no rīta verot vaļā avīzes, jūtas kā sapieri, nezinot, kas tur atkal būs iekšā, līdzībās runāja «MOOZ!» radošais direktors. Pēc viņa domām, galvenais ir, lai šīs apsūdzētā, prokurora un advokāta attiecības būtu sabalansētas.

Vienlaikus Stendzenieks norādīja, ka politiskajai reklāmai gan ir viens liels mīnuss — tā ļaujot politiķiem būt neharismātiskiem, jo reklāma runā viņu vietā. Tieši reklāma varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Latvijā nav harismātisku politisko līderu, atzina Stendzenieks.

Savukārt Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis pauda viedokli, ka «Latvijā starp reklāmu un politiskās diskusijas kvalitāti nav nekādas korelācijas». Reklāmas pamatā esot polittehnoloģija, tā liekot izdarīt emocionālu izvēli. Pēc politiķa domām, nepieciešams pilnīgs maksas politiskās reklāmas aizliegums, kas būtu aizstājams ar valsts apmaksātu politisko partiju raidlaiku sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos un partiju pārstāvju diskusijām.

Telekompānijas LNT vadītājs Andrejs Ēķis gan norādīja, ka informatīvajā laikmetā neko pavisam aizliegt vairs nevar.

Tāpat arī LTV ģenerāldirektors Edgars Kots uzsvēra, ka politiskā reklāma vēlētājus var sasniegt ne tikai televīzijā un radio, bet arī internetā, tramvajā, pie «Laimas« pulksteņa. Viņš arī atzīmēja: «Tiklīdz kaut ko cenšas aizliegt, nauda ieplūst melnajā reklāmā, sabiedrisko attiecību firmās.»

Līdzīgu uzskatu diskusijā pauda Latvijas Juristu biedrības (LJB) prezidents Aivars Borovkovs. «Izskatās, ka esam sapulcējušies, lai cīnītos ar progresu,» viņš sacīja, norādot uz interneta ietekmi sabiedrības domas veidošanās. «Kurš ar to visu cīnīsies? (..) Ar lielu regulēšanu pozitīvu iznākumu panākt ir ļoti grūti.» 

Politikas centra «Providus» pētniece Iveta Kažoka, pēc kuras domām, politiskā reklāma televīzijā un radio ir nevēlama parādība, gan iebilda, ka, ja ar nelielu resursu izmantošanu internetā var uzrunāt plašu auditoriju, ir pat labāk, ka lielās partijas lieki netērē milzu līdzekļus masīvām reklāmas kampaņām, bet izdomā kreatīvus veidus, kā sevi reklamēt.

Tajā pašā laikā bijušais ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) padomnieks juridiskajos jautājumos Eduards Ikvilds (LPP/LC) un LNT vadītājs Ēķis vēlmi ierobežot un aizliegt politisko reklāmu saistīja ar padomju laika domāšanu. Šādas bažas gan noraidīja Kažoka, sakot, ka priekšvēlēšanu aģitācijas regulēšana tieši pietuvinātu Latviju Rietumu demokrātijām.

Diskusiju atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņa uzrunai sekoja Kažokas un politologa Jāņa Ikstena skatījums par priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu Latvijā un citās valstīs, īpašu uzmanību pievēršot tieši politiskajai reklāmai.

Sarunā piedalījās apmēram 40 dažādu nozaru pārstāvji. To vadīja Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis Lauris Liepa.

Saeima janvārī pieņēma likumu «Grozījumi likumā «Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām» un likumu «Grozījumi likumā «Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām».

Valsts prezidenta kanceleja diskusiju rīkoja, jo pirms norādīto likumu izsludināšanas pie Zatlera vērsās žurnālists Jānis Domburs un politologi Ikstens, Rozenvalds, Ivars Ījābs, Valts Kalniņš un Kažoka ar aicinājumu prasīt šo likumu otrreizēju caurlūkošanu vai izmantot Valsts prezidenta likuma ierosināšanas tiesības, lai ierobežotu politisko reklāmu un to finansētāju ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem Latvijā.

Zatlers gan likumu izsludināja, vienlaikus norādot uz  nepieciešamību turpināt likumu pilnveidi un uzlabošanu gan attiecībā uz tā saucamo trešo personu (ar politiskajām organizācijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām nesaistīto personu) definējumu, gan politiskās reklāmas ierobežošanu kopumā.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.08.2017
Ienākt apollo.lv