«Prāta vētras» mūziķa nāve, asiņainais Jaunais gads Krāslavā – šīs traģēdijas, iespējams, varēja nebūt

Apollo
38 komentāri

2004.gada 25.maija nakts uz Rīgas-Jelgavas šosejas.11.kilometrs. Grupas «Prāta vētra» mūziķa basģitārista Gundara Mauševica (Mumiņa) vadītais «Audi 80» lielā ātrumā šķērso ceļa sadalošo joslu un ietriecas kūdras purvā. Viņa sadragāto automašīnu un  mirstīgās atliekas atrod tikai nākamās dienas pēcpusdienā, kad no ceļa grūti pamanāmo avāriju beidzot ievērojis kāds autovadītājs.

«Prāta vētras» mūziķa nāve, asiņainais Jaunais gads Krāslavā – šīs traģēdijas, iespējams, varēja nebūt

Foto: jenineabarbanel, CC BY-NC-SA 2.0

2003.gada 26.jūlijs. Daugavpils - Rīgas šoseja. 30 kilometrus no Daugavpils automašīna «BMW 318», kuru vada rokgrupas «Līvi» ģitārists Ainars Virga, pēkšņi strauji bremzē, šķērso sadalošo zaļo joslu, iebrauc pretējā joslā un nobrauc no ceļa. Iet bojā grupas bundzinieks un producents Dainis Virga un skaņu operators Juris Jakoveļs. Ainars Virga un basģitārists Jānis Grodums gūst dažādu smaguma pakāpju traumas. Kaut arī negadījums notiek ap pulksten 23.40, informāciju par notikušo policija saņem tikai ap pulksten 2 naktī.

2012.gada Jaunā gada rīts Latgalē. Krāslavas novada ceļa posms Izvalta – Šķeltava. Atgriežoties no Jaunā gada svinībām,  ceļa līkumā nobraucot no ceļa, upē iegāžas automašīna ar septiņiem jauniešiem…Nevienu no viņiem mediķiem glābt neizdodas.

Baisa statistika

Ik dienu uz Eiropas ceļiem iet bojā 75 cilvēki, bet uz katru ceļu satiksmē bojāgājušo Eiropā ir desmit smagi cietušie, liecina  Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati par 2012.gadu. Pagājušajā gadā uz ES ceļiem gāja bojā 28 000 cilvēku un 1,5 miljoni tika ievainoti. Latvijā ir ES piektā bīstamākā satiksme, jo mūsu valstī pērn negadījumos bijuši 87 bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju. Un, lai arī saskaņā ar Eiropas Satiksmes drošības padomes datiem Latvija var lepoties ar vienu no straujākajiem bojāgājušo samazinājumiem Eiropā, tomēr priecāties ir pāragri, jo vidējais rādītājs joprojām ir salīdzinoši augsts - Eiropā vidēji šis skaitlis ir ap 50.

Šī ir baisa statistika, kas aiz sevis slēpj izpostītas ģimenes, personīgas traģēdijas un sakropļotas dzīves. Šo sarakstu varētu arī turpināt, pieminot, ka iepriekš minētās avārijas vieno fakts – glābēji un mediķi netika pietiekami ātri informēti par notikušo un nevarēja sniegt palīdzību cilvēka dzīvībai tik dārgajās minūtēs pēc avārijas.

Taču šim sarakstam nākotnē varētu pielikt punktu - lai palīdzētu mazināt smagu avāriju sekas visā ES, šā gada 13.jūnijā EK ir pieņēmusi divus priekšlikumus – no 2015.gada visās jaunajās automašīnās nodrošināt automatizētu ātrās medicīniskās palīdzības izsaukšanu (e-zvanu), ja noticis nopietns ceļu satiksmes negadījums. Visā Eiropas Savienībā (ES) e-zvana ieviešana varētu glābt līdz pat 2 500 cilvēkiem gadā.

E-zvana princips ir vienkāršs - tiklīdz automašīnā esošie sensori konstatē spēcīgu triecienu, automātiski tiek aktivizēta e-zvana funkcija. Sistēma veic zvanu uz Eiropas ārkārtas izsaukuma numuru 112, izveido telefona savienojumu ar atbilstošo ārkārtas izsaukumu centrāli un nosūta glābšanas dienestam datus par negadījumu, tostarp negadījuma laiku, cietušā automobiļa precīzu atrašanās vietu un braukšanas virzienu. Palīdzība tiek nosūtīta nekavējoties un  precīzi uz notikuma vietu.

Cilvēki Latvijā aizdomīgi

Tomēr, kā jau ikviens jauns projekts, arī šis Latvijā saskāries ar cilvēku skepsi un aizdomīgumu. Pēc ziņas par EK lēmumu par e-zvana ieviešanu portāls «Apollo» jau  saņēmis vairākas satrauktu lasītāju vēstules, kuri bažījas, ka šāds EK lēmums  ir «iedzīvotāju diskriminācija», jo «sanāk, ka glābtas tiks vienīgi jauno un dārgo automašīnu vadītāju dzīvības».Tāpat dažus lasītājus satrauc šāda projekta izmaksas, kuru dēļ atsevišķas valstis iepriekš kavējušas e-zvana ieviešanu ES teritorijā.

 «Un cik šis viss maksās ??? Tad jau dzīvi paliks tikai bagātie, jo viņiem jau tie jaunie auto. Un bagātais varēs samaksāt par to iekārtu. A ko darīt tam kurš brauc ar veco autiņu? Tipa mirsti nost, pats vainīgs ka vecs auto un nevari atļauties ko labāku,» raksta kāds lasītājs.

«Tas 'dzīvības zvans' jāievieš visās JAUNAJĀs automašīnās. Un procentuāli cik iedzīvotāju pie mums pārvietojas ar JAUNĀm automašīnām ???? Pie mums lielākā daļa ir 10-15 gadu veci autiņi,» atgādina cits lasītājs, kurš vēlas palikt anonīms.

Kas par to maksās?

Tomēr iedzīvotāju satraukumam nav pamata - Satiksmes ministrijā (SM) norāda, ka e-zvana izveides infrastruktūras izmaksas galvenokārt gultos uz automobiļu ražotājiem, kam šī sistēma būtu jāiestrādā jaunajās automašīnās. Savukārt valsts uzdevums  būtu izveidot un uzturēt e-zvana izsaukumu apstrādes infrastruktūru uz 112 dienesta bāzes, kā arī sasaistīt to ar glābšanas darbu norisi.

Precīzas šādu izsaukumu apstrādes infrastruktūras izveides izmaksas nav apzinātas, taču ES pētījumos minēts, ka vienas centrāles izveide varētu izmaksāt 0.5-1.0 miljonus eiro.

Ņemot vērā to, ka sākotnēji Latvijā tiek prognozēta neliela sistēmas noslodze,  e-zvana apkalpošanai, visticamāk, būtu lietderīgi veidot vienu pilnas funkcionalitātes centrāli.

SM tāpat atzīmē, ka izmaksas, kas būtu nepieciešamas palīdzības dienesta 112 turētājam, lai nodrošinātu infrastruktūru šo zvanu saņemšanai, būtu salīdzinoši nelielas.

Infrastruktūras izveidei zvanu saņemšanai nauda būtu jāparedz valsts budžetā, taču sistēmas ieviešanai Latvijā tikšot apsvērta arī iespēja izmantot Eiropas Savienojuma instrumenta (CEF) finansējumu 2014.-2020.gadam, norāda SM.

Turklāt cilvēkiem nevajadzētu būt aizdomīgiem par kāda vēlmi «jau atkal iegrābties viņu maciņos», jo arī par e-zvana pārraidi un savienojumu lietotājiem netiks piemērotas nekādas papildu maksas.

Kam skanēs «glābējzvans»?

Lai cik pašsaprotams un apsveicams nebūtu e-zvana ieviešanas projekts, tomēr gluži saprotamas ir arī cilvēku paustās bažas par to, ka šāds «glābējzvans»  tiks ierīkots vienīgi jaunajās automašīnās. Kā zināms, lielākā daļa Latvijas autovadītāju pārvietojas ar desmit gadus un vecākām automašīnām, turklāt saskaņā ar Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošajiem datiem – ceļu satiksmes negadījumu sekas ir smagākas tieši vecajām automašīnām, kas nav aprīkotas ar dažādām drošības sistēmām.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2012.gadu liecina, ka Latvijā visvairāk reģistrētas vieglās automašīnas, kas ražotas pirms 11 gadiem. 2012.gadā Latvijā no kopumā 618 274 Latvijā reģistrētām automašīnām 442 996 bija ražotas vairāk nekā pirms 11 gadiem un tikai 18 254 - līdz diviem gadiem vecas. Pieņemot, ka šo skaitļu proporcija arī pēc 2015.gada nemainīsies, varētu iebilst, ka izredzes tapt glābtiem tādā gadījumā attieksies tikai uz aptuveni 3% autovadītāju. Taču mediķi atgādina - cilvēkiem būtu jāatceras, ka ikviena izglābta dzīvība ir milzīga vērtība. Turklāt «Apollo» aptaujātie eksperti visi kā viens uzsver, ka cilvēkiem būtu jāsaprot – šis ir ilgtermiņa projekts, kas īstos augļus sāks nest aptuveni pēc desmit gadiem.

«Latvijas iedzīvotāju autoparks nav jauns, tā ir taisnība, bet kā opcija un kā ieguldījums nākotnē tas ir apsveicami, jo pamazām šis autoparks arī  nomainīsies,» saka Drošas braukšanas skolas apmācību direktors Artūrs Priednieks. «Kaut vai, ja sākumā gadā tiek izglābta viena vai divas dzīvības, tas ir milzīgs solis uz priekšu [ceļu satiksmes drošības uzlabošanā uz autoceļiem],» norāda Priednieks.

Ar viņu vienisprātis ir autokluba LAMB prezidents Juris Zvirbulis, kurš atzīmē, ka, ņemot vērā to, ka lielākajā daļā ceļu satiksmes negadījumu ir iesaistīti divi transporta līdzekļi - ja vismaz vienā automašīnā būs e- zvana iekārta, ātrāku palīdzību saņems visi cietušie. «Nomainoties autoparkam, automašīnas ar atbilstošu e-zvana aprīkojumu kļūs arvien vairāk, un tā kļūs ikdienišķa lieta, bez kuras satiksme nebūs iedomājama,» saka Zvirbulis.

SM piekrīt, ka sākumā ar e-zvana palīdzību izglābto cilvēku skaits, visticamāk, nebūtu liels, taču, ik gadu tirgū ienākot jaunākiem auto, tas pakāpeniski palielinātos. Turklāt bez cilvēku glābšanas e-zvans dotu iespēju būtiski mazināt ceļu satiksmes negadījumu ietekmi uz satiksmi, kas mazinātu sastrēgumus, un sekundāros negadījumus.

Tiem, kas to vēlēsies, e-zvanu būs iespējams uzstādīt arī lietotajās automašīnās, tiesa gan – tādā gadījumā par to būs jāmaksā pašiem autovadītājiem. Lai arī precīzas izmaksas nav zināmas, SM norāda, ka pats aprīkojums cenas ziņā varētu līdzināties auto navigācijas ierīču izmaksām. Papildu izmaksas gan veidotu negadījuma sensoru iebūve transportlīdzeklī.

Vairs nekādas daudzpunktes

CSDD pieredze un citu valstu prakse liecina, ka dažādu kompleksu pasākumu vienlaicīga īstenošana - informatīvas kampaņas, sodu politikas pilnveide, infrastruktūras uzlabošana - ceļu satiksmes drošības uzlabošanai sniedz reālus rezultātus. Tie jūtami pēc aptuveni desmit gadiem kopš šo pasākumu uzsākšanas un nepārtrauktas īstenošanas. Piemērs tam ir «dzērājšoferu» problēma. Pēc 2000.gada «asiņainajiem Jāņiem», kad trīs dienu laikā uz Latvijas ceļiem bojā gāja 26 cilvēki, atbildīgās institūcijas sāka realizēt regulāras satiksmes drošības kampaņas, kā rezultātā situācija būtiski uzlabojusies.

Modernās tehnoloģijas, kas daudzu ikdienas dzīvēs vispamanāmāk ienāk dažādu «gadžetu» veidolā un kalpo, lai mūs izklaidētu, jau rīt varētu kādam atdot tiesības uz dzīvi, kādam dot iespēju pēc smaga negadījuma nodzīvot kvalitatīvu mūžu vai novērst kādu ļaunam murgam līdzīgu nakti. Tādu nakti, kā 2004.gada 25.maijā, kad zaudējām talantīgu mūziķi, tādu rītu kā 2012.gada 1.janvārī, kad tika salauztas un izpostītas septiņu Krāslavas novada ģimeņu dzīves. Šajā sarakstā daudzpunkte vairs nebūtu atļauta... atļauts būtu vienīgi punkts.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv