Premjera uzruna Saeimas deputātiem

Apollo
0 komentāru

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs,
godātie deputāti, ministri,
dāmas un kungi!

Premjera uzruna Saeimas deputātiem

Foto: Ieva Čīka/LETA

Gadu atpakaļ manis vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts valstij kritiskos apstākļos, kad ekonomiskās krīzes un valsts maksātspējas problēmas bija kļuvušas par gandrīz nepārvaramu realitāti. Citējot kādu kanādiešu politiķi – «Gadiem valdības solīja to, ko nevarēja izpildīt un izpildīja to, ko nevarēja atļauties» (Paul Martin, bij. Kanādas premjers), tādēļ iznākums bija likumsakarīgs brīdī, kad Latvijā apstājās lēto kredītu plūsma. Tikai tad nāca atskārsme, ka esam dzīvojuši ilūzijās un pat nezinājām, kurp mūs ved kuģa kapteinis. Iepriekšējā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vadītā valdība spēra pirmos soļus, lai saglabātu Latvijas maksātspēju, īsā laika periodā panākot būtisku vienošanos ar starptautiskajiem partneriem par aizdevumu. Vienlaikus šīs vienošanās Latvijas valstij paredzēja ļoti nopietnas saistības un lielas pārmaiņas, par kuru īstenošanu partijām nespējot vienoties Ivara Godmaņa valdība krita.

Valsts maksātnespējas novēršanas laika rezerves bija jau izsmeltas vēl pirms manis vadītās valdības apstiprināšanas, tāpēc turpmākie lēmumi bija jāizstrādā un jāpieņem nekavējoši – termiņos, kas krietni pārsniedza normālai lēmumu sagatavošanai un pieņemšanai nepieciešamo laiku.

Pēc valdības izveidošanas, tās pirmais īstermiņa uzdevums bija valsts maksātnespējas novēršana, izmantojot starptautiskā aizdevuma resursus, veicot valsts vēsturē vēl nebijušu budžeta konsolidāciju, kā arī paralēli plānojot un īstenojot šādos apstākļos iespējamos ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Gada laikā mēs esam paveikuši divus Latvijai izšķirošus darbus – ir novērsts valsts bankrots un nodrošināta valsts finansiālā stabilizācija. Tagad ir jāsper trešais solis – jāsāk pakāpeniska, bet stabila un ilgtspējīga valsts attīstība.

Pirms gada Latvijas valsts bija bankrota priekšā un pilnā mērā iezīmējās krīzes kopaina - strauji pieaugošs bezdarbs, arvien krītoša uzņēmējdarbības aktivitāte, eksporta konkurētspējas zaudēšana, pazemināts valsts kredītreitings, minimālas iespējas aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū. Gada laikā situācija ir būtiski mainījusies. Finanšu tirgus ir nomierinājies un RIGIBOR likmes ir atgriezušās pirmskrīzes līmenī. Baumošana par lata devalvāciju ir beigusies. Tekošais konts ir ar ievērojamu pārpalikumu. Pasaules ekonomikas speciālisti atzīst, ka esam uz pareiza ceļa. Eiropas Komisija savā janvāra ziņojumā ir secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi un Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma tiek īstenota atbilstoši plānam. Jau divas kredītreitingu aģentūras ir paaugstinājušas Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu. Iezīmējas pieaugums rūpnieciskās ražošanas, eksporta un tagad arī mazumtirdzniecības rādītājos. Pakāpeniski, bet atjaunojas Latvijas labais vārds pasaulē, mūs sāk pieminēt kā paraugu krīzes pārvarēšanai.

Valsts finansiālā stabilitāte nav tikai abstrakts jēdziens, tas ir reāls pamats valsts ekonomikas attīstībai. Valsts finansiālā stabilitāte ir vistiešākajā veidā saistīta ar iespējām piesaistīt investīcijas un kredītresursu pieejamību mūsu uzņēmējiem.

Neskatoties uz domstarpībām koalīcijā un priekšvēlēšanu gaisotni, mums ir jāspēj konsekventi turpināt iesāktais darbs. Sliktākais, kas šogad varētu notikt, būtu politiķu atkāpšanās no Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanas un vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tādējādi popularitātes reitingu vārdā pakļaujot Latvijas nākotni ārkārtējam riskam.

Valdības darbs ekonomiskās krīzes pārvarēšanai notiek trīs galvenajos virzienos – fiskālā konsolidācija, ekonomikas sildīšana un sociālās drošības tīkls sociālās spriedzes mazināšanai. Turpmāk īsi raksturošu katru no tiem.

Par fiskālo konsolidāciju:

Latvijas rūgtā pieredze vēlreiz apstiprina domu, ka ilgtspējīgas izaugsmes obligāts priekšnoteikums ir valsts finansiālā stabilitāte.

Esam nodrošinājuši Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā paredzēto budžeta deficīta mērķu izpildi – 2009.gadā 10% no IKP un šogad 8,5% no IKP. Tas prasīja smagus lēmumus, bet krīzes apstākļos vieglu iespēju vairs nebija.

Panāktā vienošanās ar starptautiskajiem aizņēmējiem mums ļāva paātrināti izpildīt Satversmes tiesas spriedumu un jau februārī uzsākt pensiju izmaksu pilnā apmērā. Jau aprīlī, un nevis līdz 2015.gadam, kā to nosaka Satversmes tiesas spriedums, uzsāksim iekavēto pensiju izmaksu.

Fiskālā konsolidācija būs jāturpina arī turpmākajos gados, lai nākošgad nodrošinātu budžeta deficītu zem 6% no IKP, bet 2012.gadā izpildītu Māstrihtas kritēriju – budžeta deficītu zem 3% no IKP. Tādējādi 2014.gadā Latvija varētu ieviest eiro.

Svarīgs ir jautājums, kā nodrošināt fiskālo disciplīnu pēc krīzes pārvarēšanas. Latvijas demokrātiskajā sistēmā, kuru līdz šim raksturo īslaicīgas un sadrumstalotas koalīcijas, partijas nereti padodas populistiskam spiedienam, piemirstot par valsts makroekonomisko stabilitāti. Pašreizējā krīze uzskatāmi parāda, pie kādām sekām šāds īstermiņa populisms var novest. Šajā sakarā valdība ir uzsākusi darbu pie fiskālās disciplīnas likuma, kas ierobežotu maksimālo budžeta lielumu atkarībā no ekonomiskā cikla fāzes. Šādi likumi sekmīgi darbojas vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā un Vācijā.

Par ekonomikas sildīšanu:

Par vienu no pamatpīlāriem, uz ko balstīt varas politiku nākotnē, esmu definējis valsts konkurētspējas atjaunošanu un palielināšanu. Pasaules pieredze liecina, ka valsts nozīmi un vietu nosaka nevis tās ģeogrāfiskais izmērs, bet gan politiķu un sabiedrības vienošanās par skaidriem politiskiem un ekonomiskiem mērķiem, citiem vārdiem – vienota vīzija un apņēmība to padarīt par īstenību. Lai vienkopus apkopotu dažādu nozaru prioritātes, mērķus, sasniedzamos rezultātus un veicamos īstermiņa pasākumus, kā arī rīcības virzienus vidējam termiņam, norit darbs pie Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna līdz 2013.gadam projekta izstrādes.

Veicot apjomīgus fiskālās konsolidācijas pasākumus mēs nevaram paļauties uz iekšzemes patēriņu kā ekonomikas dzinējspēku.

Attiecīgi, ekonomikas atveseļošanas galvenā prioritāte šobrīd ir eksports. Esam veikuši ES fondu pārdali, ievērojamus papildus līdzekļus novirzot uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam. No jūnija esam iedarbinājuši eksportkredīta garantiju sistēmu.

Samazinoties pasaules ekonomiskajai attīstībai, kā arī tirdzniecības nosacījumu izmaiņas un cenu samazinājums 2009.gadā nelabvēlīgi ietekmēja Latvijas preču eksportu, - faktiskajās cenās tas samazinājās par 19%. Tomēr 2009.gada pēdējā ceturksnī eksporta pieaugums uzrādīja pozitīvas tendences un arī turpmākajos mēnešos tiek prognozēts, ka eksportu labvēlīgi ietekmēs ārējā pieprasījuma palielināšanās, kas saistīta ar globālās izaugsmes atjaunošanos un ārējā tirgus stabilizēšanos. Eksportspējas palielināšana ir stabilākais pamats darbavietu skaita pieaugumam Latvijā.

Būtiska loma ekonomikas sildīšanā ir ES fondu līdzekļiem. Kā jau minēju, esam veikuši ES fondu pārdali, ievērojamus papildus līdzekļus novirzot uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam. Esam atvieglojuši administratīvās procedūras un paātrinājuši fondu apguvi. ES fondu projekti līdz 15.februārim ir apstiprināti par 1,7 miljardiem latu, kas ir 54% no Latvijai 2007.-2013. gada periodā pieejamā ES fondu finansējuma. Savukārt finansējuma saņēmējiem ir izmaksāti 536 miljoni latu jeb 17 % no Latvijai pieejamā finansējuma. Pēc ES fondu apguves rādītājiem Latvija ir ES jauno dalībvalstu vidējā līmenī, apsteidzot Igauniju un Lietuvu.

Uzņēmumu atbalsta programma:

Šobrīd finansējums uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai ir pieejams vairāk nekā 20 atbalsta programmu ietvaros. Atbalsta pasākumiem līdz 2013.gadam ir paredzēti līdzekļi vairāk nekā 582 miljonu latu apmērā, papildus nodrošinot ievērojamu privātā līdzfinansējuma apjomu.

Darba vietu skaita pieaugumu varam panākt arī ar jaunu uzņēmumu atvēršanu. Lai veicinātu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaisti uzņēmējdarbībā, esam iedarbinājuši mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Ir samazinātas pamatkapitāla prasības un reģistrēšanas nodevas. Nodokļu atskaites jāiesniedz tikai reizi ceturksnī, nevis katru mēnesi. PVN var maksāt pēc kases principa, nevis avansā. Ieviesta vienkārša licenču sistēma. Mikrouzņēmumu atbalsta programmas pēdējais posms būs vienotā nodokļa ieviešana, pie kā finanšu ministrija jau strādā.

Vienlaikus, ņemot vērā ierobežotu fiskālo telpu ekonomikas stimulēšanai caur budžetu, tiek veikts sistemātisks darbs birokrātisko šķēršļu uzņēmējdarbībai mazināšanā.

Lai sekmētu Latvijas ekonomikas atveseļošanos, valdība aktīvi strādā pie izmaiņu radīšanas nodarbinātības struktūrā. Pastarpināti to plānots īstenot ar partnerībās un individuāli organizētām apmācībām, sadarbojoties gan ar nozaru asociācijām, gan komersantiem. Tāpat šie pasākumi iekļauj izglītības kvalitātes celšanu un tās koncentrēšanu uz atbilstību darba tirgus vajadzībām.

Attiecībā par nodokļu politiku:

Daudzi no pagājušajā gadā īstenotajiem nodokļu pasākumiem ir vērtējami kā īstermiņa pasākumi budžeta stabilizēšanai. Uzskatu, ka Latvija jāsaglabā kā relatīvi zema nodokļu sloga valsti, kurā nodokļu slogs nepārsniedz 1/3 no IKP. Vidējā termiņā nodokļu slogs ir pakāpeniski jāpārnes no darbaspēka uz īpašumu un patēriņu. Pakāpeniski jāpaaugstina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Finanšu ministrija jau ir sagatavojusi un nodevusi apspriešanai vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu projektu, ko plānojam izdiskutēt arī Reformu vadības grupā kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem.

Par sociālās drošības tīklu:

Sociālā līdzsvara un stabilitātes nodrošināšanai valdība ir apstiprinājusi un sadarbībā ar Pasaules Banku uzsākusi sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanu, kas ietver virkni sociālā nodrošinājuma pasākumu, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos ar stipendiju, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības sistēmas reformai. Stratēģijas īstenošanai 2009.gadā tika paredzēti 15 miljoni latu, bet 2010.gadā jau 45 miljoni latu.

Sociālās drošības tīklu mēs turpinām pilnveidot arī šogad, piešķirot papildus līdzekļus pagaidu darbiem, paplašinot veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamību ne tikai trūcīgajiem, bet arī cilvēkiem ar ienākumiem līdz 150 latiem mēnesī un īstenojot citus pasākumus.

Attiecībā uz valsts pārvaldes reformām:

Strukturālās reformas valsts pārvaldē 2009.gadā ir īstenotas atbilstoši kopējam reformas mērķim - maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde.

Valdība ir veikusi nopietnu valsts iestāžu izvērtēšanu un samazināšanu.  Pagājušā gadā ministriju centrālie aparāti tika samazināti vidēji par 30%, bet aģentūru skaits samazināts uz pusi. Gada laikā valsts budžeta finansētajās iestādēs štata vietu skaits ir samazināts par vairāk nekā 14 tūkstošiem. 2010.gada sākumā, salīdzinot ar 2009.gada sākumu, valsts aģentūru skaits ir samazināts par 52%. Kopējais ministrijām padoto iestāžu skaits ir samazinājies no 148 iestādēm līdz 97 iestādēm jeb par 34%, salīdzinot ar 2009.gada sākumu. Līdz ar iestāžu skaitu ir veikts arī būtisks valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazinājums: 2010.gada janvārī, salīdzinot ar 2009.gada janvāri, par 14.2 tūkstošiem ir samazināts valsts budžeta iestādēs nodarbināto skaits. Tās ir lietas, par kurām tika aktīvi runāts arī iepriekš, taču reāli lēmumi tika pieņemti vien pagājušajā gadā.

Ministru kabinets ir veicis nozīmīgus pasākumus, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus valsts pārvaldes darbinieku algām, kā arī lai uz krīzes laiku ierobežotu dažādu bonusu un papildus maksājumu pielietošanu.  Kopējais valsts pārvaldes atlīdzībai nepieciešamais finansējums valsts budžetā samazinājās no 895 miljona latu 2008.gadā līdz 558 miljoniem latu 2010.gadā, radot kopējo ietaupījumu 337 miljonu latu apmērā. Ņemot vērā, ka tika nolemts atalgojuma sistēmas principus attiecināt arī uz pašvaldībām, pašvaldību budžetos ir novērojams ietaupījums atlīdzības fondos, un izdevumu apjoms no 781 miljona latu ir samazinājies līdz 613 miljoniem latu, radot kopējo ietaupījumu 168 miljonu latu apmērā.

Attiecībā uz turpmākām valdības iecerēm:

2010.gads ir Saeimas vēlēšanu gads, tādēļ valdības un arī Saeimas darbībai līdz vēlēšanām jābūt īpaši atbildīgai, nepieļaujot populistisku un ekonomiski nepamatotu lēmumu pieņemšanu. Šobrīd, kad aizvien skaidrāk kļūst redzamas ekonomiskās stabilizācijas tendences, ir svarīgi nemazināt apņēmību turpināt uzsāktās reformas. Aicinu klātesošos atcerēties, ka krīzi vēl neesam pārvarējuši un pirmsvēlēšanu populisms var novest pie atkārtotas ieslīgšanas recesijā. Šajā ziņā pamācošs ir Ukrainas piemērs. Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, Ukrainas politiķi sāka virzīt virkni populistisku lēmumu, kas noveda pie SVF programmas pārtraukšanas, sekojošas nestabilitātes finanšu tirgos un, attiecīgi, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Ceru, ka Latvijas politiķiem pietiks veselā saprāta izvairīties no šāda scenārija. Atgādināšu, ka Lielo depresiju ASV sauc par lielo tieši tāpēc, ka tā bija W veida krīze. Tas nozīmē to, ka politiķi un sabiedrība pārāk ātri nosprieda, ka krīze ir garām, un nepārdomātu lēmumu rezultātā nāca krīzes otrais vilnis.

Ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai valdība ir paredzējusi darbu sekojošos virzienos:

Valdība pieliks visas pūles, lai jaunievēlētajam parlamentam ir sagatavots kvalitatīvs pamats 2011.gada budžetam. Jau šobrīd Ministru kabinetā un Reformu vadības grupā ir izskatīts un akceptēts to pasākumu grafiks, kas veicami, lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā un likumprojekta «Par valsts budžetu 2011.gadam» sagatavošanu.

Jau šobrīd ir skaidrs, ka ar fiskālo konsolidāciju vien ir par maz, lai nodrošinātu pāreju no krīzes menedžmenta uz valsts attīstību vērstiem pasākumiem vidējā termiņā. Tādēļ šobrīd kā galvenais valdības darbības mērķis vidējā termiņā ir valsts konkurētspējas nostiprināšana. Tas nozīmē darbu trīs līmeņos: Baltijas valstu līmenī – turpmāka tirgus integrācija, atsevišķās jomās ejot tālāk par ES, t.sk., jautājumos, kas saistīti ar sociālo jomu un nodokļu politiku koordināciju; ES līmenī nepieciešama Latvijas uzņēmumu konkurētspējas stiprināšana, un tam jau šobrīd ir un arī turpmāks tiks pievērsta  liela uzmanība, īpaši pārdalot ES fondus. Visbeidzot – globālā līmenī mums būs jāatrod savi nišas produkti, sava «Nokia» ja tā var izteikties. Šeit ir labas iestrādes un atsevišķās jomās Latvijai ir labas konkurētspējas priekšrocības pat globālā mērogā.

Lai šajā jautājumā varētu mērķtiecīgi virzīties uz priekšu, jau tuvākajā laikā tiks veikts vispusīgs valsts konkurētspējas novērtējums, kā izstrādei tiks piesaistīti kā Latvijas, tā arī starptautiskie konkurētspējas eksperti. Turpmāk valsts konkurētspējas atslēgas rādītāju mērījumiem un to izmaiņu monitorēšanai  būs nepieciešams pievērst pastāvīgu uzmanību. 

Līdzsvarotas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai vienlaikus ar ekonomikas atveseļošanu vitāli svarīga ir naudas līdzekļu piesaiste gan investīciju, gan kredītlīdzekļu formā, kas veicinātu ekonomikas attīstību.

Runājot par darba vietu radīšanu, tieši investīcijas ir vistiešākais darbavietu radīšanas avots. Investīciju piesaistei tuvākajā nākotnē paredzēts aktivizēt darbu pie investīciju vides, tai skaitā ar to saistītās normatīvās bāzes pilnveidošanas, piedāvājot potenciālajiem investoriem skaidrus un nemainīgus nosacījumus, dažādus iespējamus investīciju projektus un viesmīlīgu attieksmi. Tādēļ, ka viens no svarīgākajiem valdības uzdevumiem jau tuvākajā laikā būs cīņa par katru investīciju projektu. Šobrīd, sekojot labākajiem paraugiem, lai nodrošinātu ātru valdības reakciju uz potenciālajām investīcijām, ierosinu veidot ad hoc grupas, kurās tiks iekļautas iesaistīto institūciju un attiecīgo valsts monopoluzņēmumu amatpersonas. Šādu grupu galvenais uzdevums – ātra nepieciešamo lēmumu pieņemšana, izvairoties no liekām birokrātiskām procedūrām, jo nevienam nav noslēpums, ka ne viens vien investīciju projekts ir nomiris uz neizdarīgu amatpersonu darbagaldiem. Pašreizējā situācijā mēs to nevaram atļauties.

Paralēli investīciju vides uzlabošanai tiks turpināts aktīvs darbs, lai nodrošinātu Latvijas ekonomiku ar pietiekamiem finanšu resursiem kreditēšanai, īstenojot aktīvu dialogu ar Latvijā pārstāvētajām finanšu institūcijām, kā arī izmantojot citus valdības rīcībā esošos instrumentus, kas palīdzēs nodrošināt vietējās uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamos finanšu resursus.

Reformu vadības grupā tiks turpināts darbs pie tā, lai izvērtētu iekšējā tirgus patēriņa nozīmi un iespējas to stimulēt, apzinoties iekšējā tirgus stimulācijai izmantoto resursu samērojamību ar prognozējamo ieguvumu valsts ekonomikas attīstības nodrošināšanā.
Būtisks akcents tiks likts darbu turpināšanai pie uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanas un administratīvo šķēršļu mazināšanas, identificējot problemātiskākās nozares, veicot atbilstošu analīzi un izdarot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī izvērtējot valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus un to kvalitāti.

Par valdības svarīgākajiem uzdevumiem sociālajā jomā tuvākajā nākotnē ir uzskatāma ekonomiskās krīzes sociālo seku mīkstināšana un pakāpeniska pārvarēšana.

Nodarbinātības veicināšana ir 2010.gada būtiskākais risināmais uzdevums, kas saistāms gan ar jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu iniciēšanu, gan esošo novērtēšanu, gan pašnodarbinātības un mazās un vidējās uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanu un jaunu darba vietu radīšanu.

Kā nākamais būtiskākais pasākums minams Sociālās drošības tīkla stratēģijas turpmāka realizēšana, nepieciešamības gadījumā lemjot par papildu vai koriģējošiem pasākumiem, sekojot līdzi pieejamo resursu apguvei, operatīvi reaģējot uz neapguves iemesliem, lai iespēju robežās atvieglotu ekonomiskās lejupslīdes radītā trieciena smagumu iedzīvotājiem.
Lielākais valdības izaicinājums ir pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšana, paredzot nepieciešamos koriģējošos pasākumus, nodrošinot sistēmas uzticamību, plašas diskusijas ar sociālajiem partneriem un visām iesaistītajām pusēm, pietiekamus sabiedrības informēšanas pasākumus un saudzējošu pārejas periodu no esošās sistēmas uz topošo.

Arī jomās, kur jau ir uzsāktas būtiskas reformas – izglītība un veselība – tiks turpināts reformu monitorings, regulāri un rūpīgi sekojot reformu īstenošanai un sasniegto rezultātu atbilstībai prognozētajiem rezultātiem. Veselības aprūpes sistēmā nepieciešams turpināt darbu, lai nodrošinātu labāku caurskatāmību iepirkumiem veselības aprūpes iestādēs, lai zāļu cenas būtu atbilstošas iedzīvotāju pirktspējai un lai nozares optimizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi tiktu izmantoti veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.

Valdības svarīgākie uzdevumi valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanā un strukturālo reformu turpināšanā tuvākajā laikā ir sekojoši:

Funkciju izvērtēšana. Turpinot uzsākto darbu pie valsts īstenoto funkciju izvērtēšanas ir nepieciešams sasniegt konkrētu rezultātu – līdz brīdim, kad būs jāpieņem konkrēti lēmumi par turpmāko budžeta izdevumu samazinājumu, sagatavot galīgu un pārskatāmu valsts pārvaldes funkciju sarakstu, piedāvājot to funkciju sarakstu, kuras nav raksturīgas valsts pārvaldei. Funkciju izvērtēšanas procesa ietvaros, jānodrošina pietiekami daudz laika diskusijām koalīcijā, Reformu vadības grupā un sabiedrībā, lai pieņemtie lēmumi ir izdiskutēti un saprotami sabiedrībai.

Jāturpina darbs pie valsts funkciju izvērtēšanas, atbalsta funkciju centralizācijas un vienas pieturas aģentūru ieviešanas.

2010.gadā esmu piedāvājis uzlabot Reformu vadības grupas darbu, lai pieņemtie lēmumi būtu ne tikai savstarpēji saskaņoti, bet arī sagatavoti un izdiskutēti laikus, izvairoties no nepieciešamības nozīmīgus lēmumus pieņemt steigā. Šogad Reformu vadības grupai ir jākļūst par valdības vidēja termiņa reformu vadības centru, lai turpmāk turpinātu darbu būtiskākajos reformu virzienos – ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte –,lai vidējā termiņā sasniegtu izvirzīto virsmērķi – kāpināt Latvijas konkurētspēju.

Fiskālās konsolidācijas ietvaros veiktie valsts pārvaldes tēriņu samazinājumi šodien liek būtiski pārskatīt valsts iestāžu darbību. Valsts pārvaldes darbības kvalitātes pamats ir tajā nodarbināto kvalifikācija un motivācija. Nedrīkst aizmirst, ka 2015.gadā Latvijai jāuzņemas Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumi. Tā būs liela pārbaude mūsu valstij kopumā un šim svarīgajam notikumam jāsāk gatavoties jau šodien.

Visbeidzot, pēc iespējas ātri nepieciešams ieviest valsts un tās amatpersonu sniegto pakalpojumu kvalitātes uzraudzību. Valsts amatpersonu darba kvalitātes novērtēšanā īstenojama kompetenču pieeja, novērtējot katras konkrētās amatpersonas spējas, prasmes un to atbilstību veicamajiem darba pienākumiem. Nepieciešams sekot valsts sektora vienotās darba samaksas sistēmas izveidē piemērotajiem principiem, nodrošinot tās saglabāšanu un caurskatāmību, nepieciešamības gadījumā veicot korekcijas. Atalgojumu sistēma veidojama, samērojot to ar atalgojumu privātajā sektorā, tajā pašā laikā izvairoties no pagājušo gadu pārmērībām un nodrošinot valsts labā strādājošo vienotu un vienmērīgu atalgojuma attīstību nākotnē.

Nobeigumā es gribēju teikt sekojošo:

Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Toreiz politiķu vienotība ar tautu bija gan ielās, gan domās un idejās. Diemžēl turpmāko gadu prihvatizācijas afēras, politbiznesa projekti un, visbeidzot trekno gadu bezatbildīgā politika ir izveidojuši milzīgu atsvešinātības plaisu starp varu un tautu.

Tomēr politiskās vides sakārtošana un sabiedrības uzticības atjaunošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem tam, lai krīzes pārvarēšanas pasākumus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē.

Izejot no šīs krīzes, Latvija būs kļuvusi stiprāka kā valsts, apzinoties, ko mēs gribam un varam atļauties. Šī krīze ir arī daudzu nepabeigto reformu iespēja tikt pabeigtām. Tomēr, lai šo iespēju izmantotu, būs nepieciešama arī līdz šim neredzēta politiskā vienotība.
Paldies par uzmanību!

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.08.2017
Ienākt apollo.lv