Premjers: Par labu veselības aprūpei šogad jau pārdalīti līdzekļi

Apollo
20 komentāri

Jau šogad par labu veselības aprūpei pārdalīti līdzekļi un arī nākamgad tā būs viena no prioritātēm, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), vērtējot reģionālo slimnīcu prasību steidzami investēt slimnīcu sektorā.

Premjers: Par labu veselības aprūpei šogad jau pārdalīti līdzekļi

Foto: Ieva Lūka/LETA

Premjers skaidroja, ka pavisam nesen, pārdalot šā gada budžeta līdzekļus, veselības aprūpei tika piešķirti papildu septiņi miljoni latu, no kuriem ievērojama daļa tika atvēlēta tieši stacionāro pakalpojumu sniegšanai. «Līdz ar to šī problēma ir zināma, ir jau šogad iedalīti papildu līdzekļi. Protams, par šiem jautājumiem būs jālemj arī nākamā gada budžeta kontekstā, kur mēs jau esam iezīmējuši, ka veselības aprūpe būs viena no prioritātēm,» teica Dombrovskis.

Vienlaikus taujāts, vai šogad slimnīcām papildu līdzekļu nebūs, premjers norādīja: «Tas ir vēl, protams, vērtējams jautājums. Jebkurā gadījumā šogad jau esam papildu līdzekļus piešķīruši.»

Veselības ministrija (VM) vēl pirms līdzekļu pārdales bija norādījusi, ka tai nepieciešami 34 miljoni latu. Premjerministrs sacīja, ka no tiem lielākā daļa nebija vis vienreizēji izdevumi, bet gan tādi, kas vēlāk atsaucas arī nākamo gadu budžetos. «Šajā gadījumā mēs tiešām koncentrējāmies uz šādu vienreizējo izdevumu segšanu.»

LETA jau ziņoja, ka atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām 13 Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji prasa nekavējoties uzlabot situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram.

Vēstuli parakstījuši Liepājas, Jelgavas, Ziemeļkurzemes, Jēkabpils un Daugavpils reģionālo slimnīcu vadītāji, kā arī Vidzemes, Kuldīgas, Tukuma, Jūrmalas, Ogres rajona un Dobeles un apkārtnes slimnīcu vadītāji. Ar parakstu atbalstu vēstulē teiktajam paudis arī Cēsu klīnikas vadītājs un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle.

Vēstulē teikts, ka situācija Latvijas veselības aprūpes nozarē ir kritiska un nepieciešams adekvāts finansējums, lai apmaksātu visās slimnīcās faktiski veikto ārstniecības darbu, kā arī palielinātu veselības aprūpes tarifus, lai tie atbilstu šā brīža tirgus cenām.

«Gadu no gada atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2013.gads ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai,» teikts vēstulē.

Tālāka slimnīcu optimizācija vai slimnīcu efektīvāka pārvalde nav iespējama, uzskata slimnīcu pārstāvji. Piemēram, nav iespējams dzīvē realizēt tādu kvalitātes kritēriju kā ārstēšanās laika minimizēšana slimnīcā, jo tas ir pretrunā ar iedzīvotāju veselības uzlabošanu un uzturēšanu un noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas.

Slimnīcu vadītāji arī pauž sašutumu par finanšu līdzekļu sadalījumu starp slimnīcām un uzskata, ka tas ir nevienlīdzīgs. «Jau vairākkārtīgi esam lūguši Veselības ministriju ieviest finansēšanas principu, kas balstīts uz godīgu un vienlīdzīgu finansējuma sadali atbilstoši iedzīvotāju skaitam, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas tiesības uz neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu,» uzsvērts vēstulē.

Slimnīcu vadītāji norāda uz nepieciešamību nekavējoties pārrēķināt pakalpojumu tarifus, kas nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. «Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas, ne pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne medikamentu cenu pieaugumi, tai pašā laikā valsts iestādei Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienestam tiek katru gadu kompensēts gan nobraukto kilometru deficīts, gan elektroenerģijas, gan citu izdevumu pieaugums, kā arī atkārtoti remonti,» pausts vēstulē.

Slimnīcu pārstāvji norāda arī uz citām nepilnībām, kuras varētu atrisināt papildu finansējums slimnīcu sektoram.

VM norāda, ka izprot situāciju veselības aprūpē un atzīst, ka jau vairākus gadus pēc kārtas finansējums veselības pakalpojumu nodrošināšanai ir nepietiekams. Kā aģentūrai LETA sacīja VM Komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders, ministrija ir informējusi valdību par finanšu situāciju veselības aprūpē un lūgusi papildu finansējumu, tomēr valdība, lai gan atzinusi, ka veselības aprūpes finansējums ir nepietiekams, šobrīd valsts budžetā ministrijas prasīto finansējumu nevar iezīmēt un nodrošināt. Atbilstoši 28.maijā valdības sēdē lemtajam, jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu VM tiks izskatīts Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finanšu pieprasījumiem.

Vēstule ir adresēta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai, veselības ministrei un finanšu ministram.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv