Prezidenta neizlēmība uztur Saeimas pašatlaišanās ideju

Apollo
0 komentāru

Tas, ka partijas neredz izeju no politiskās krīzes un pat opozīcijas partijas zaudējušas ticību Valsts prezidenta aktīvai rīcībai, negaidīti vairo atbalstu Tautas partijas piedāvātajai idejai par Saeimas pašatlaišanos. Par attiecīgo Satversmes grozījumu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās ceturtdien gatavs balsot arī kreisais «Saskaņas centrs», «lai pēc tam to modificētu», kā izteicās SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Visticamāk, to brīvajā balsojumā varētu atbalstīt arī «zaļie zemnieki», otrdien prognozēja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Savu pozīciju par Saeimas pašatlaišanos pēc Ivara Godmaņa atgriešanās esot mainījusi LPP/LC, jo premjers pirmdien koalīcijas partneriem paziņojis, ka frakcija par to nebalsos.

Rīgas pils

Foto: Apollo, R.Oliņš

Šodien par to turpināsies vakar jau notikušās neoficiālās konsultācijas ar «Jauno laiku», kura līdere Solvita Āboltiņa, piekrītot, ka «Saeimas vēlēšanas vajadzīgas iespējami ātrāk», tomēr nevēlas Satversmē iestrādāt normu par Saeimas pašatlaišanās tiesībām, jo pamatlikumu esot bīstami grozīt tikai tāpēc, ka tas izdevīgi konkrētai situācijai. «Šādas tiesības ir jādod tautai, nevis Tautas partijai,» saka S. Āboltiņa. Arī TB/LNNK, visticamāk, balsošot «pret» ar līdzīgu argumentāciju kā JL.

Negaidītā kārtā vienojošais faktors koalīcijas un opozīcijas politiķu pēkšņajā atkušanā pret Saeimas pašatlaišanās ideju ir Valdis Zatlers. Koalīcijas politiķiem nepatīk pazemojošā loma, kādā prezidents nostādījis parlamentārās republikas simbolu Saeimu, «turot virs tās zobenu» ar atlaišanas draudiem, savukārt opozīcija ir neapmierināta ar V. Zatlera kavēšanos pieņemt lēmumu par Saeimas atlaišanu, kā arī prezidenta atbalsts uzticību zaudējušajai I. Godmaņa valdībai. Kādam opozīcijas politiķim, kas pirmdien piedalījās sarunās Rīgas pilī, pat bija radies iespaids, ka «prezidents pats tagad mēģina atrast izeju no ultimāta, ko uzstādīja Saeimai». Runa ir par brīdinājumu 31. martā pieņemt lēmumu par Saeimas atlaišanu, ja netiks sperta virkne soļu sabiedrības uzticības vairošanā politiķiem.

TP piedāvātā Satversmes grozījumu redakcija paredz, ka ne mazāk par pusi Saeimas deputātu var ierosināt saīsināt parlamenta pilnvaru laiku, bet tad par to jānobalso ne mazāk par divām trešdaļām deputātu. Jaunās Saeimas vēlēšanas tad notiktu ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Šobrīd neoficiālās sarunās starp partiju pārstāvjiem tiek apsvērti dažādi kompromisa varianti, ar kuriem jau Saeimas Juridiskajā komisijā varētu pilnveidot šo redakciju, ja ceturtdien izdotos nodrošināt nepieciešamās 67 balsis to nodošanai komisijām.

TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis «Neatkarīgajai» nosauca vienu no kompromisa variantiem — TP redakciju papildināt ar nosacījumu, ka pēc divu trešdaļu Saeimas deputātu nobalsošanas parlaments vēl nav atlaists un ka tas iespējams tikai pēc konsultācijām ar prezidentu.

Vēl viens kompromisa variants pieļautu TP piedāvātās redakcijas daļēju saplūdināšanu ar V. Zatlera iesniegto Satversmes grozījumu punktu, kas prezidentam dod tiesības atlaist Saeimu, ja tas nepieciešams, lai parlaments saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā. Tas iespējams ar nosacījumu, ja prezidents pirms tam konsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un valdības vadītāju.

Šis punkts šķiet pieņemams S. Āboltiņai, jo nodrošinātu līdzsvaru starp prezidentu, likumdevēju un izpildvaru. Tomēr politiķe par to neizteicās kontekstā ar iespējamu kompromisu ar TP. «Runāt par to tēmu var,» saka M. Kučinskis, tikai viņš vēlētos, lai nosacījums par konsultāciju nepieciešamību tiktu precizēts, nodrošinoties pret to, ka prezidents to dara tikai formāli. «Ar pašvaldībām arī konsultējas pirms atlaišanas, bet atlaiž tik un tā,» piemēru min TP politiķis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.08.2017
Ienākt apollo.lv