Prezidente rosina izvērtēt ES Konstitūcijas noraidījuma iemeslus

Apollo
0 komentāru

Pēc tam kad divas Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalstis ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu ir izteikušas skaidru «nē» ES konstitucionālajam līgumam, ir jādomā, kā rīkoties tālāk, izanalizējot un saprotot izveidojušās situācijas iemeslus. Tā pirmdien Latvijas un Itālijas prezidentu kopīgā preses brīfingā sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

«Vai tas ir noraidījums Eiropas idejai kā tādai? Nē. Vai tas ir noraidījums desmit jaunajām dalībvalstīm? Mēs ceram, ka nē,» sacīja Valsts prezidente. Pēc viņas teiktā, jāņem vērā eiropiešu raizes par savu materiālo stāvokli, kā arī bailes par to, cik tālu varētu virzīties ES paplašināšanās un «vai Eiropa spēs to visu absorbēt un tikt ar to galā».

Prezidente pauda gandarījumu par izdevību atrasties Romā konstitucionālā līguma parakstīšanas brīdī. Toreiz valstu vadītāju starpā valdījusi pacilātības un apgarotības izjūta, jo tika likti pamati paplašinātās Eiropas ēkas celšanai un tika doti instrumenti Eiropas efektīvai darbībai. Tagad šis entuziasms ir daļēji zudis un uz situāciju ir jāraugās reālāk un pieticīgāk, norādīja prezidente.

Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Itālija un Latvija ES konstitūciju jau ir ratificējušas un kopumā to izdarījušas jau 10 valstis, kuru nostāja būtu jāņem vērā.

Prezidente arī pauda vilšanos par to, ka ES Padome nenoveda pie vienošanās par ES finanšu ietvaru. Viņa pauda cerību, ka Lielbritānija ES prezidentūras laikā pie tā aktīvi strādās. «Ceram uz Tonija Blēra solījumu, ka jaunajām valstīm nebūs no šīs situācijas jācieš,» sacīja Valsts prezidente.

Savukārt Itālijas prezidents Karlo Čampi, runājot par ES gaidāmajiem pārbaudījumiem, norādīja, ka «visi šie jautājumi ir jārisina nosvērti, apzinoties, ka ES dalībvalstis ir izteikušas neatgriezenisku izvēli dzīvot kopā, apvienojot suverenitāti un resursus kopīgu mērķu sasniegšanai.

Viņš arī atzina, ka pastāv reāla komunikācijas problēma starp ES un tās pilsoņiem. «Mēs esam viņiem parādā, mums ir atbildība nākamo paaudžu priekšā,» sacīja Čampi. Pēc viņa teiktā, lemtspējīga Eiropa ir garantija attiecībām arī starp Itāliju un Latviju. Abu valstu sadarbībai ekonomikas jomā ir plašs potenciāls, lai intensificētu rūpniecības un finanšu sakarus.

Arī kultūras jomā ir jābagātina abu valstu attiecības, tai skaitā veicinot jaunajā paaudzē vienotas Eiropas identitātes apziņu. «Eiropas kultūras identitātes aizsardzība, tās pamatvērtību apliecinājums — brīvība, dialogs, vienlīdzība, tiesiskums rada aizsargvalni pret dažādu nacionālismu uzplaiksnījumiem, tas ļauj eiropiešiem piepildīta savas vērtības, sasniegt savas intereses,» sacīja Itālijas prezidents.

Pirmdien notikušo sarunu gaitā abu valstu prezidenti pārrunāja arī sadarbību drošības jomā. Vīķe-Freiberga informēja Itālijas prezidentu par Latvijas izteikto priekšlikumu Rīgā rīkot NATO galotņu sanāksmi.

Vīķes-Freibergas valsts vizītē Itālijā ilgs līdz 30. jūnijam.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Foto: LETA

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv