Priekšniece — debesu dāvana vai lāsts?

Apollo
0 komentāru

Priekšniece — debesu dāvana vai lāsts?

Valda uzskats, ka strādāt sievietes pakļautībā ir ļoti grūti. Starp citu, šo uzskatu kultivē gan vīrieši, gan pašas sievietes. Runa nav par to, ka sievietei pietrūktu spēju domāt stratēģiski vai politiski. Neskaitāmi piemēri (Katrīna Lielā, Mārgareta Tečere, Indira Gandija u. c.) liecina par pretējo. Un tomēr — vadītājus šķiro pēc dzimuma, bieži vien lietišķās īpašības atstājot neievērotas.

Kāpēc tā? Vadītāja funkcijās ietilpst kolektīva veidošana, darbinieku uzdevumu plānošana un koordinēšana, kā arī rīkojumu izpildes kontrolēšana. Lai to paveiktu, nepietiek tikai ar profesionalitāti, ir vajadzīgs arī «līderisms». Padotajiem ir bez ierunām jāatzīst priekšnieka-līdera autoritāte, kas

  • ir tālredzīgs, «izjūt» biznesu labāk par citiem,
  • prot uzņemties iniciatīvu,
  • ir pieredzējis saskarsmes speciālists,
  • nebaidās riskēt (pieņemt lēmumu nozīmē riskēt).


Vai izplatītais sievietes psiholoģiskais portrets — maiga, pasīva, noslēpumaina — nav pilnīgi pretējs teiktajam? To lieliski ilustrē dažādu dzimumu attiecības pirms laulībām. Vīrietis, iekarojot sievietes uzmanību un sirdi, ir uzņēmīgs, neatlaidīgs, «iet cauri sienām», ignorējot pārmaiņas «uz neuzticību tendētās sievietes sirdī». Tā ir vīrieša kvalitāte — iekarotājs un līderis ne tikai ģimenē, bet arī darba attiecībās.

Līderisms ir daudzlīmeņu jēdziens: pirmajā plānā ir profesionālās iemaņas, otrajā — informētības pakāpe (tāpat kā spēja iegūt informāciju), savukārt trešais līmenis ir emocionalitāte. Ar pirmajiem diviem līmeņiem viss kārtībā ir gan sievietēm, gan vīriešiem, taču ar emocijām ir grūtāk. Daiļais dzimums šajā ziņā ievērojami apsteidz vīriešus. Sievietes ir neparedzamas (tā sauktā «sievietes loģika»), viņas biežāk ir pakļautas garastāvokļa maiņām, turklāt savus darbiniekus un kolēģus mēdz vērtēt pēc «patīk–nepatīk» principa. Sievietes bieži nespēj koncentrēties uz kādu problēmu, neatslēdzoties no visa pārējā.

Protams, neviens pat neiedomāsies vainot Mārgaretu Tečeri nespējā koncentrēties vai darījumu «ķēriena» trūkumā. Un tomēr, kā zināms, izņēmumi tikai apstiprina teorijas pareizību — vīrieša un sievietes psihes ir fundamentāli atšķirīgas.

Priekšnieces var iedalīt vairākās grupās.

«Vecis svārkos»

Šā tipa sievietēm ir vāji attīstīta emocionalitāte, tāpēc viņas mēģina kompensēt «deficītu» ar stingrību, veidojot autoritatīvas attiecības ar padotajiem.

Emocionālās nepilnvērtības komplekss liek viņām par paraugu izmantot citus kolēģus — pārliecinātus, pragmatiskus vīriešus, kas nav pārāk izvēlīgi darbībā un līdzekļos. Šādas priekšnieces padotos nevar apskaust — «vecis svārkos» savus apakšniekus vada ar dzelzs tvērienu.

Brīvdomība un viedokļu apmaiņa tiek «iznīdēta jau saknē». Šādā kolektīvā valda nospiedoša gaisotne, kas modina cilvēka sliktākās īpašības — pielīšanu, glaimošanu. Kā likums, ar «veci svārkos» sadarbojas zemu kvalificēti darbinieki, profesionāļiem te nav ko darīt. Tomēr, ja ir sagadījies, ka tava priekšniece ir no šīs «šlakas» un tev ir pamatoti iemesli samierināties ar tādu lietu kārtību, atceries: jebkura darba kļūda «vecim svārkos» izraisa neizmērojamu stresu. Tavs uzdevums ir pārnest sarunu no skandāla uz dialogu, turklāt to darot pēc iespējas konstruktīvāk. Te vislabāk noderēs spēja klusēt (kamēr norimst negaiss) un pārliecināt (neaizmirsti par pragmatismu).

«Labā mamma»

Šī priekšnieces kategorija ir pilnīgi pretēja tikko aprakstītajai. Šajā gadījumā viss balstās uz emocijām. Viens no galvenajiem «labās mammas» darba instrumentiem ir personiskais šarms. Iemīļotā darbinieku uzruna ir «meitenes!», «zēni!», «dzīvosim draudzīgi!».

«Labā mamma» ir ārkārtīgi liberāla, tāpēc viņas vadītajā kolektīvā drīz vien valda haoss. Ikviens izsaka savu viedokli, ignorējot citu domas, bet viedokļi netiek saskaņoti un pareizais lēmums netiek pieņemts — diriģents («labā mamma») ir izšķīdis orķestra spēlētājos (padotie), un simfonija pārvēršas par kakofoniju.

Ja tu strādā «labās mammas» pakļautībā un esi cieši nolēmis veltīt savu darba laiku tikai veicamajiem uzdevumiem, ar savām problēmām vērsies nevis pie kolēģa, bet tieši pie vadītājas. Turklāt mēģini savu piedāvājumu aprakstīt iespējami emocionālāk, izlaižot tehniskas detaļas. Ja viņai iepatiksies, kā tu runā, viņa dedzīgi iesaistīsies. Protams, tāpat kā visiem priekšniekiem, arī «labajai mammai» jāizsaka pretenzijas pret padotajiem un viņu darbu. Tas izskatās apmēram šādi: «Es tik daudz jūsu labā daru! Kā jums nav kauna!» (Kavēt darbu, atskaišu nodošanu, stundām ilgi runāt pa telefonu utt.). Lai nomierinātu satraukto vadītāju, nav jāpieliek daudz pūļu — pietiek vien apelēt pie viņas jūtām: «Uz Vanšu tilta bija tā-ā-ā-āds sastrēgums…»

«Situatīvā vadītāja»

Situatīvās vadītājas tips gandrīz pilnībā atbilst «labās mammas» tēlam, tikai nomaini lozungu «Dzīvosim draudzīgi!» pret «Darīsim visu, lai uzvarētu!». Situatīvā vadītāja ir entuziaste. Var teikt, ka viņa ir salaulājusies ar darbu — birojā ierodas visagrāk un aiziet pēdējā. Viņas darbagalds ir nokrauts ar papīriem — «svarīgie» dokumenti sajaukušies ar «nenozīmīgajiem», bet «steidzamie» — ar tiem, kas «var pagaidīt». Tikpat haotiskas ir viņas attiecības ar padotajiem — vienā mirklī viņa var pieņemt, kurš darbinieks par ko ir atbildīgs un kādi ir projekta izpildes termiņi, turklāt šie plāni var mainīties ik dienas. Cilvēkiem, kas raduši pie nesteidzīga un noteikta ritma, šāds vadības stils var šķist kā debesu sodība. Tomēr, ja tu cieši zini savus amata pienākumus un vari tos mierīgā ceļā izskaidrot — ne viss ir tik slikti, kā var šķist.

Priekšnieču «galeriju», protams, var turpināt. Jebkurš no mums to var izdarīt, iedomājoties savu vadītāju, turklāt var gadīties, ka šīs domas nebūs pozitīvas.

Neraugoties uz raksta sākumā minēto, daudzās jomās priekšniece pārspēj priekšnieku:

  • viņa stingrāk aizstāv kolektīva intereses, jo gan mājās, gan birojā viņa sevi uzskata par «pavarda sargātāju»;
  • pārrunās ar viņu ir vieglāk vienoties;
  • darbinieku pūles tiek atalgotas dāsnāk;
  • biznesu viņa «audzē un lolo» pacietīgi — kā bērnu, bez liekiem lēcieniem un avantūrām; ir pierādījies, ka uzņēmumi, ko vada sievietes, ir stabilāki;
  • sievietes tieksme uz tīrību un kārtību glābj viņu no pārmetumiem par sīkumainību;
  • savukārt grācija ir sievietes priekšrocība — viņas izteiktās pavēles lielākoties neaizskar neviena patmīlību.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv