Princips «nauda seko skolēnam» radījis nevajadzīgu konkurenci starp skolām

Apollo
12 komentāri

«Tiklīdz parādījās princips «nauda seko skolēnam», sākās nevajadzīga konkurence starp skolām. Vidusskolas un ģimnāzijas cenšas «pieturēt» tos skolēnus, kuriem īstenībā būtu vieta arodskolā, un, pabeidzot vidusskolu, šiem skolēniem nav profesijas un viņi nespēj atrast darbu. Te nevar neko pārmest vidusskolu direktoriem - jo vairāk skolēnu, jo vairāk naudas, taču daudzi jaunieši, kas pabeidz vidusskolu un nevar iestāties augstskolā vai arī viņiem nav naudas studijām, kā arī nav nekādas profesijas, ir tīrākie bezdarbnieki,» sacīja Limbažu profesionālās vidusskolas direktors Dainis Augusts.

Princips «nauda seko skolēnam» radījis nevajadzīgu konkurenci starp skolām

Foto: Edijs Pālens/LETA

Pēc principa «nauda seko skolēnam» ieviešanas izglītības sistēmā radusies nevajadzīga konkurence starp profesionālās un vispārējās izglītības iestādēm. To varētu mazināt, ceļot profesionālās izglītības prestižu, atzina biznesa portāla «Nozare.lv» rīkotās diskusijas dalībnieki.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) uzskata, ka šis princips ir pareizs tur, kur šī konkurence starp skolām ir iespējama, piemēram, lielajās pilsētās.

«Tās skolas, kuras piesaista vairāk skolēnu, acīmredzot ir vairāk ieguldījušas savā profesionālajā attīstībā un spēj piedāvāt labāku pakalpojumu. Ja runājam par reģioniem, kur skolēnu skaits nav tik liels un konkurence starp skolām nav iespējama, varbūt šo principu vajadzētu pārvērtēt,» uzskata Dombrovskis.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperte Anita Līce norāda, ka visa pamats noteikti ir profesionālās izglītības prestižs.

«Runājot par prestižu, ir jāveic vairāki kompleksi atbalsta pasākumi. Ja skatāmies uz darba tirgus pieprasījumu reģionos, tad redzams, ka nepieciešamas dažādas profesionālās kvalifikācijas un ir kaut kādā veidā jāvilina jaunieši mācīties un apgūt šīs profesijas, jo tad viņi paliks šajā reģionā un migrācija nebūs tik briesmīga kā līdz šim - tikai uz Rīgu vai ārpus valsts robežām,» sacīja Līce.

Viņa piekrita, ka pastāv konkurence ar vispārējās izglītības iestādēm, un šī konkurence tikai saasināsies, jo patlaban ir liels iztrūkums tieši 15 gadus veco jauniešu grupā un audzēkņu skaitam vispārējās izglītības iestādēs vajadzētu samazināties vēl aptuveni par 30%, tāpēc cīņa starp skolām pieaugs.

«Tāpēc ir jādomā, kā mazināt konkurenci starp vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm un kā celt profesionālās izglītības prestižu - jāveicina gan šo izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība, gan darba devēju iesaiste prakses vietu nodrošināšanā, gan pedagogu apmācība, jāceļ arī pedagogu algas, lai nozares profesionāļi paliktu strādāt skolās un apmācītu jauniešus,» piebilda Līce.

«Tiešām profesionālās izglītības prestižs radīsies tikai tad, ja varēsim iedzīvināt tādu sistēmu, kad jaunietis pēc arodskolas beigšanas ar augstu varbūtības pakāpi atradīs sev darbavietu, kā arī darba samaksa šajās darbavietās būtiski neatšķirsies no tās, ko šis jaunietis varētu saņemt, ja paliktu vidusskolā un pēc tam, iespējams, iegūtu augstāko izglītību. Tā veidojas prestižs,» piebilda Dombrovskis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv