Problēmas, ar kurām sastopas jaunie pedagogi Eiropā

Apollo
5 komentāri

Pusē Eiropas valstu, tai skaitā Latvijā, jaunajiem skolotājiem karjeras sākumposmā netiek nodrošinātas stažēšanās jeb darbā ievadīšanas programmas, secināts «Eurydice» pētījumā par skolotāju un skolu vadītāju darba apstākļiem 32 valstīs.

Problēmas, ar kurām sastopas jaunie pedagogi Eiropā

Foto: Lita Krone/LETA

Kā aģentūru LETA informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Lietaviete, būtiskas atšķirības vērojamas ne tikai piemaksu sistēmā, bet arī kompetencēs, kas nepieciešamas pedagogiem.

«Eurydice» pētījums par pirmsskolas, sākumskolas un vidējās izglītības pakāpes pedagogiem un skolu vadītājiem sniedz visaptverošu ainu par profesionālo situāciju un darba apstākļiem Eiropā, ilustrējot šīs profesijas spēcīgos un vājos punktus. Tajā aplūkota skolotāju karjeras virzība, sākot no pedagoģiskās izglītības ieguves līdz pat pensionēšanās brīdim, apskatītas arī prasības un nosacījumi, lai kļūtu par izglītības iestādes direktoru. Pētījums varot kalpot par uzziņu materiālu pedagoģiskā darba kvalitātes veicināšanai un celšanai.

Pētījumā konstatēts, ka jaunie skolotāji savas karjeras sākumā ir pakļauti jauniem izaicinājumiem un viņiem bieži nepieciešams atbalsts. 17 valstīs vai reģionos - Vācijā, Igaunijā, Īrijā, Francijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Austrijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Horvātijā un Turcijā - pastāv un ir obligātas strukturētas stažēšanās programmas, kurās jaunajiem skolotājiem tiek sniegta papildu apmācība un personalizēta palīdzība. Lai arī šīs programmas var būt atšķirīgi veidotas, to mērķis ir palīdzēt pielāgoties profesijai un mazināt varbūtību, ka skolotāji agri pametīs savu profesiju.

Vairums Eiropas Savienības valstu ir definējušas, kādas kompetences vajadzīgas skolotājam, lai dabūtu darbu un gūtu panākumus profesijā - pedagoģiskās zināšanas, prasme darboties komandā, attiecību veidošanas un profesionālās prasmes. Uz šādas «kompetenču sistēmas» balstās skolotāju sākotnējā izglītība teju visās valstīs un reģionos, izņemot astoņus - Beļģijas vāciski runājošo kopienu, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Islandi, Lihtenšteinu, Slovākiju un Somiju.

Eiropā sākumskolas pedagogi pārsvarā ir sievietes un arī nākamās izglītības pakāpēs skolotāju sieviešu īpatsvars ir augsts. Pētījums arī atklāj, ka Latvijā ir visaugstākais sieviešu skolotāju īpatsvars starp Eiropas valstīm - Latvijā pamatizglītības otrajā posmā 84,6% skolotāju ir sievietes.

Vairums skolotāju Eiropā ir vecāki par 40 gadiem. Bulgārijā, Čehijā, Vācijā, Igaunijā, Itālijā, Nīderlandē, Austrijā, Norvēģijā un Islandē teju puse skolotāju ir vecāki pat par 50 gadiem. Savukārt skolotāju vecumā līdz 30 gadiem procentuāli vismazāk ir Vācijā, Itālijā un Zviedrijā.

Pētījumā secināts, ka vairumā ES valstu skolotāju minimālā alga obligātās izglītības sistēmā ir mazāka nekā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, tomēr skolotāju faktiskos ienākumus var ievērojami palielināt dažādas piemaksas, kuras gan parasti piemēro par virsstundām vai papildu pienākumiem. Tikmēr tikai pusē valstu skolotāji saņem piemaksas par labu mācīšanu vai labām skolēnu sekmēm.

Ar pētījuma «Pamatdati par skolotājiem un skolu vadītājiem», ko Eiropas Komisijas vajadzībām veicis tīkls «Eurydice» var iepazīties VIAA mājaslapā «www.viaa.gov.lv».

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv