Problēmas seksā. Jūtos kā babņiks

Apollo
252 komentāri

«Apollo» lasītājs Raimonds raksta portālam un lūdz padomu. Iespējams, jūs varēsiet palīdzēt:

Problēmas seksā. Jūtos kā babņiks

Foto:http://www.flickr.com/photos/donovan_beeson/ http://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/deed.en

Ir pagājis vairāk kā 2 gadi, kopš iepazinos ar savu līgavu. Uzskatu, ka attiecībās esmu uz visiem 110% procentiem. Gan no romantikas puses, gan ikdienas, gan arī seksā. Vienmēr esmu uzskatījis, ka man primārais ir meitenes pašsajūta. Lai viņa jūtas mīlēta, lutināta, sargāta. Esmu no tiem vīriešiem, kas grib celt meiteni gaisā - likt lidot. Sniegt baudu visās dzīves jomās, bet skumjas -  kopā pārdzīvot.

Ja man būtu jāraksturo sevi, tad es esmu dzīves baudītājs, kā nekā - vienreiz mēs dzīvojam. Mana stihija ir gaiss, man patīk būt brīvam, ja ne brīvam - tad baudīt mirkļus kopā ar mīļoto. Viss skaistākais process, ko mums dzīve dod, ir tuvība starp diviem cilvēkiem. Proces, kad divi cilvēki saplūst vienā! Vai vienkārsā valodā - sekss! Man sekss nozīmē ļoti daudz, es dievinu šo procesu. Es varētu mīlēties, no rīta līdz vakaram, bet lai to darītu, vajag divus cilvēkus. Kā vīrietis, esmu ĻOTI samaitāts. Ja kādam draugam pajautās, kas ir perversākais cilvēks, ko pazīst, atbilde ir skaidra.

Šis laiks, ko esmu kopā pavadījis ar savu meiteni, ir bijis neaprakstāms, bet pēdējie mēneši paliek arvien smagāki un grūtāki. Meitene dzīvo pie manis, abiem ir darbs un augstskola. Viss itkā ir ok, bet visu laiku pārņem sajūta: «Varbūt nevajadzēja bildināt?»

Ir tikai pāris lietas, par ko mēs regulāri strīdamies. Viena no tām lietām ir sekss. Esam kopā vairāk kā 2 gadus, bet mums īsti nav bijis tāds kārtīgs orālais sekss. Mani traku padara orālais sekss, un tā visa tehnika. Es, kā partneris meitenei, esmu katru ķermeņa centimetru samīļojis, esmu gatavs darīt visu - lai tikai sniegtu baudu. Bet meitenei no desmit NĒ, ir tikai viens JĀ! Bieži vien, viņa daudz ko sola, saistībā par to pašu seksu, Gan masāžu, gan erotisko masāžu, gan brokastis gultā. Es to visu esmu sniedzis, bet pretī esmu saņemis tikai solījumus. Viss, ko meitene atbild - kas lēni nāk, tas labi nāk.

Tādos brīžos mani pārņem nepatika, pret sevi un seksu, ar mīloto. Tas baigi iedragā pašapziņu, nekad jau nevar būt ideāli visu laiku. Esam par to runājuši, strīdējušies, raudājuši par to... bet viss stāv uz vietas, bet laiks - nē.

Vīriešiem patīk runāt apkārt, arī par sievietēm. Es nekad neko neesmu stāstījis par savām partnerēm, vienkārši cieņas pēc pret cilvēku. Bet, kad es dzirdu no draugiem, kad meitenes dara tā un šitā, un ir tik labi... es paslavēju viņus, un lieku viņiem to novērtēt. Es balti apskaužu savus draugus!

Vai tas ir normāli, ka man dzīvē seksam ir tik liela loma?! Vai esmu normāls?! Esmu vēl jauns, tāpēc gribu dzīvē visu pamēģināt, neko nenožēlojot. Esmu pat sācis apkārt skatīties uz citām sievietēm... Jūtos kā babņiks, bet ar savu sāpi.

Man viens draugs teica, ka man vajag meiteni ar lielākiem apgriezieniem! Bet vai tas ir atrisinājums?

Man kā vīrietim, šī sāpe ir ļoti aktuāla, bet apkārt es nerunāju. Visi zina, kāds es esmu raksturā, bet neviens nezina, cik tas ir smagi. Par šo neesmu ar kādu runājis, kauns. Tāpēc šo sāpi es uzlieku uz papīra, varbūt labāk paliks?

Ar cieņu, Raimonds!

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

25.11.2017
Ienākt apollo.lv