Profesoru Kruku izsauc Drošības policija paskaidrot sacīto intervijā

Apollo
0 komentāru

Drošības policijā (DP) ceturtdien uz sarunu bija spiests ierasties Rīgas Stradiņa universitātes asociātais profesors Sergejs Kruks, lai paskaidrotu savu zinātnisko pētījumu rezultātā tapušos secinājumus, - tā svētdien ziņo LTV raidījums » De facto».

Profesoru Kruku izsauc Drošības policija paskaidrot sacīto intervijā

Foto: Baiba Aprāne/LETA

Policija Kruku uz sarunu izsaukusi pamatojoies uz  Latviešu valodas aģentūras direktora profesora Jāņa Valdmaņa iesniegumu, kurā teikts, ka Kruks aicinot uz nacionālu un etnisku naidu un iespējams – arī – aicinot iznīcināt latviešu kultūras un nacionālo mantojumu.

Intervijā raidījumā Valdmanis, kurš ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, atzina, ka ar pilnu intervijas tekstu vai pašu pētījumu viņš nav iepazinies, bet portālā «Apollo» izlasītā ziņa viņu straukusi.

Vaicāts, vai viena zinātnieka vēršanās pret citu zinātnieku ar atšķirīgiem akadēmiskajiem uzskatiem izmantojot DP, neatgādina padomju laikus, Valdmanis norādīja, ka ziņu interneta portālā neuzskatot par zinātnisku diskusiju, kur uzskatu atšķirības zinātnieku vidū esot normāka parādība. Valdmanis Kruka izteikumos saskatījis aicinājumu cīnīties pret  latviskām vērtībām un tāpēc vērsies ar iesniegumu policijā.

25.aprīlī «Apollo» rakstā «Turēšanās pie iesīkstējušām kultūras paradigmām neļauj Latvijai kļūt modernai» citē asociēto profesoru Sergeju Kruku: «Bet domājot tālāk - tā jau ir vērtību sistēma, no kuras mēs šo procesu varam analizēt. Ja skatāmies, ka ir nepieciešams saglabāt latviešu valodu un kultūru, tad šāda politika ir graujoša. Latviešu kultūras un valodas aizstāvji rok «dziļu bedri» - šī esošā, dominējošā, stereotipiskā latviešu kultūras paradigma ir vērsta uz Latvijas kā Brīvdabas muzeja saglabāšanu, jo tad tur būs darbs dzejniekam un māksliniekam, algu viņi saņems, tur būs arī valoda, tautastērpi, un tiks saglabātas tradīcijas. Bet, lai Latvija kļūtu par modernu un ekonomiski spējīgu valsti, ir jācīnās pret daudzām latviešu vērtībām,» vēl piebilda Kruks.

Saistībā ar izvirzītajiem pārmentumiem par nacionālā nauda kurināšanu, policijā Kruks tika iztaujāts par «Apollo» pārpublicēto intervijas fragmentu no garākas intervijas aģentūrai BNS.

DP uz Latviešu valodas aģentūras iesniegumu ir reaģējusi, bet intervijā «De facto» norāda, ka portālā pārpublicētais Kruka izteikums bijis izrauts no konteksta. DP pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa norāda: «Mūsu izmeklētāji iepazinās ar BNS intervijas pilno interviju – lēmums tiks paziņots.»

Visticamāk, policija lietu izbeigs, norāda raidījums.

Uz «De facto» jautājumu, vai Kruks redz apdraudējumu zinātnieku brīvai domai Latvijā, zinātnieks norādīja, ka galvenā problēma ir plaisa starp jaunajiem sociālo zinātņu pētniekiem, kas izglītību ieguvuši ārvalstu augstskolās – tādās kā Oksforda un Sorbonna - un to veco zinātnieku spici, ka darbojas vēl no padomju laikiem un nepieņem sociālo zinātņu jaunās paradigmas. Šī plaisa ir īpaši jūtama arī pie grantu un finansējuma sadales, kur jaunie zinātnieki ar atšķirīgu Rietumu augstskolās veidojušos skatījumu bieži vien tiekot diskriminēti.

Tomēr Kruks norāda, ka notikušais nekādas bailes viņam nav iedvesis, jo neesot jau padomju laiki un ir izeja uz Rietumu intelektuālo sfēru. Kruks uzskata, ka akadēmisko vārda brīvību nodrošina Rietumi, nevis Latvijas akadēmiskā vide.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.08.2017
Ienākt apollo.lv