Prognozē Ķīnas un Irānas izlūku pastiprinātu interesi par Latviju

Apollo
59 komentāri

2015.gadā, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti, pastiprinātu uzmanību tai varētu pievērst ne tikai Krievijas, bet arī Ķīnas un Irānas izlūkdienesti, prognozē nu jau bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš.

Prognozē Ķīnas un Irānas izlūku pastiprinātu interesi par Latviju

Sarunā ar aģentūru LETA viņš atzina, ka ES un NATO neiekļauto valstu izlūkdienesti caur Latviju, visticamāk, centīsies iegūt informāciju par ES nodomiem un prezidentūras mērķiem. «Kā mēs visi zinām, Irānas kodolpolitika ir nepieņemama ANO, tostarp mūsu valstī. Latvijā Irānas dienestu darbība līdz šim nav novērota, tomēr līdz ar prezidentūru ES mēs to nevaram izslēgt.»

Bijušais SAB priekšnieks nenoliedza, ka liela interese par ES un austrumu partnerību ir arī Baltkrievijai, taču vienlaikus tai jātiek galā pašai ar savām problēmām. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko dara visu iespējamo, lai Krievija viņu «neapēstu», savukārt Krievija vēlas arvien lielāku ietekmi Baltkrievijā, skaidroja Kažociņš, norādot, ka Lukašenko meklē ceļus, kā izlīdzināt spiedienu no Krievijas ar draudzību vai pretspiedienu no ES puses.

«Latvija ir atvērta pret Baltkrieviju politiski, un tādēļ mēs varētu sagaidīt, ka būs lielāka draudzība. Es šaubos, ka tas parādīsies tieši Baltkrievijas Valsts drošības komitejas aktivitātēs, jo tās ir ļoti specifiskas - saistītas galvenokārt ar Lukašenko tēlu un opozīciju ārpus Baltkrievijas,» norādīja bijušais SAB priekšnieks.

Neraugoties uz prognozējamajām ārvalstu izlūkdienestu aktivitātēm, Kažociņš nešaubās, ka Latvija spēs nosargāt pati savus, kā arī tai uzticētos noslēpumus. Pirmais īstais izaicinājums SAB jau bija NATO samita organizēšana Rīgā 2006.gadā, jo tur notika slepenas valstu augstāko amatpersonu sarunas. «Ja būtu radušies pierādījumi, ka mēs nespējam nodrošināt šo sarunu drošību, tas būtu ļoti slikti ietekmējis Latvijas kā droša partnera tēlu,» neslēpa SAB priekšnieks.

Savukārt, runājot par Latvijas prezidentūru ES, viņš atzīmēja, ka 2015.gadā sargājamās informācijas konfidencialitātes pakāpe būs zemāka, vienlaikus tā būs pieejama vairāk cilvēku un sargājama ilgāku laika periodu. «Ļoti svarīgi būs laikus instruēt par šiem jautājumiem tos cilvēkus, kuri Latvijas prezidentūras ES laikā strādās ar klasificētu informāciju. Kā piemēru varu minēt to, ka līdz 2015.gadam Latvijas vēstniecības ES sastāvs palielināsies trīs reizes. Tas nozīmē, ka mūs sagaida milzīgs darbs,» secināja Kažociņš.

Kā ziņots, vakar Kažociņš aizvadīja pēdējo darba dienu SAB direktora amatā, kur jau rīt viņu nomainīs bijušais ģenerālprokurors, Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Maizītis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv