Prognozē pārtikas produktu cenu kāpuma turpināšanos

Apollo
0 komentāru

Pārtikas produktu cenu kāpums Latvijā turpināsies, intervijā «Latvijas Avīzei» (LA) atzinusi Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

«Cenas turpinās kāpt. Pārtikas produktu cenas līdz šim Latvijā bija nepamatoti zemas uz ražotāju zemās peļņas rēķina. [..] Eiropas prasības lika uzņēmumos ieguldīt lielas investīcijas. ES standarti prasa tīrību, kārtību utt. Tie, kas neko nedarīja vai darīja maz ES standartu ieviešanai, spēja ražot lētāk. Tie bija uzņēmumi, kas nedomāja strādāt ilgtermiņā. Viņi bija šajā tirgū, tādēļ arī tiem, kas ieguldīja, nebija iespējams celt cenas,» viņa skaidrojusi.

Pēc Gulbes teiktā, šie nesakārtotie uzņēmumi aizņēma visai ievērojamu tirgus daļu, taču pēdējo divu gadu laikā tie, kas nevēlējās ieviest ES standartus, ir vai nu aizvērti, vai paši beiguši ražošanu. Viņa sacīja, ka šādu uzņēmumu ir samērā daudz, vairāk nekā simts, un tie pamatā ir dzīvnieku izcelsmes produktu ražotāji — gaļas un piena pārstrādes uzņēmumi.

Gulbe LA pastāstījusi, ka Latvijas iedzīvotāji tagad ēd arī citādāku pārtiku nekā pirms dažiem gadiem. «Atcerēsimies, kāds bija, piemēram, biezpiens — veikalā tas bija papīrā ietīts, pilošs un jāliek trīs maisiņos. Tagad jau biezpienu iepako vakuumā vai plastikātā. Tā pircējiem ir ērtāk un arī produkts labāk saglabā savas īpašības, taču cena pieaug. Manā skatījumā mēs pašlaik ēdam labākas kvalitātes produktus,» teikusi Gulbe.

Viņa norādījusi, ka vēl viens cenu kāpuma iemesls ir iepriekš nepamatoti zemās izejvielu cenas, un atgādināja, ka, atveroties ES tirgum, Igaunijā ienāca Somijas piena uzpircēji un pacēla piena iepirkuma cenas, kas bija iemesls, kādēļ arī Latvijā nevarēja palikt zemas piena iepirkuma cenas. Lai izejviela neaizplūstu uz kaimiņvalsti, arī Latvijā sāka tās celt.

Pēc Gulbes domām, Latvijā turpinās kāpt liellopu gaļas cenas kāps, bet cūkgaļas cenu pieaugumam nav pamata kāpt, jo Latvijā tā ir Eiropas līmenī par attiecīgo kvalitātes līmeni.

«Arī putnu gaļas cenas kāpumam nav pamata. Pēdējos gados šajā sektorā nekas būtiski nem ainās. Stabilas ir gan cenas, gan putnu gaļas apjomi tirgū. Mazliet pieaug Latvijā un citās ES valstīs ražotās gaļas daudzums. Ilgu laiku 30% putnu gaļas ieveda no ASV, taču, kā mēs zinām, ES ar ASV ekonomiskajā ziņā īpaši nedraudzējas. Turklāt pasaulē uzliesmo arī dažādas putnu slimības,» stāstījusi Gulbe.

Viņasprāt, piena cenām arī vairs nevajadzētu augt, jo piena iepirkuma cenas sasniegušas ES līmeni, taču gatavie piena produkti mums vēl nav sasnieguši maksimāli iespējamo. Arī maizes cenas nedaudz varētu turpināt pieaugt, bet vidēja kvalitātes līmeņa augļiem un dārzeņiem cena vairs nekāps, tā pieaugs augstākās šķiras precei, piemēram, īpaši lielas un skaistas Latvijas zemenes maksās dārgāk.

Gulbe LA arī sacījusi, ka cukura cenām nevajadzētu kāpt. Savukārt zivju cenas ietekmē zivju resursu trūkums visā pasaulē.

Jautāta, cik daudz pārtikas cenas cels gāzes cenas pieaugums, Gulbe atzinusi, ka gāze lauksaimniecībā nav ļoti būtisks resurss, lai gan visas valsts lielākās siltumnīcas un daudzas kaltes ir darbināmas ar gāzi, to arī plaši izmanto pārstrādē.

«Tas nozīmē, ka pieaugs cena daļai lauksaimniecības izejvielu un, protams, sadārdzināsies pārstrādes process. Diemžēl siltumnīcu produkcijai neredzu lielu iespēju pacelt cenu, jo tad tirgū masveidā ienāks Spānijas gurķi un tomāti. Gāzes cenas jutīs ikviens — gan tas, kurš pankūkas cep uz gāzes, gan tas, kam ir gāzes apkure. Tas nozīmē, ka nauda, cik nu katrs to nopelnām, būs jāizlieto to rēķinu kārtošanai, kurus nevaram atlikt,» laikrakstam sacījusi Gulbe.

Viņa norādījusi, ka tādēļ, no vienas puses, pārtikai ir jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis. «Statistika liecina, ka viens iedzīvotājs pārtikai dienā izlieto vidēji vienu latu. Visām trijām ēdienreizēm. Šis skaitlis man šķiet mazliet neticams, taču jārēķinās, ka ir ļoti daudz tādu ļaužu, kas nevar vairāk atļauties. Diemžēl es neticu, ka PVN par 13% samazinās pārtikas cenas veikalā un cilvēkiem būs iespēja ietaupīt,» viņa tomēr piebildusi.

Pēc Gulbes domām, ja pārtikai cenas samazināsies, cilvēki to diez vai pirms vairāk. «Viņi apmaksās gāzes un pārējo komunālo maksājumu rēķinu. Tajā skaitā neapdomīgi ņemtos kredītus. Vienīgais, uz ko var taupīt, ir apģērbs un pārtika,» teikusi Gulbe.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka ministri jau vairākkārt pauduši, ka jāmeklē risinājumi augstās inflācijas samazināšanai, bet pie reāliem darbiem tā arī nav nonākuši. Vairākās valdības sēdēs ir vērtēts ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa priekšlikums samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikas produktiem no 18 līdz 5%, tomēr atbalsts šim priekšlikumam nav gūts. Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka PVN samazināšana varētu samazināt inflāciju par diviem procentpunktiem.

Tagad valdība vienojusies, ka mēneša laikā Finanšu un Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku izstrādās kopīgu rīcības plānu inflācijas ierobežošanai, tostarp par PVN samazināšanu pārtikai.

Šogad maijā gada inflācija Latvijā bija daudz lielāka nekā Lietuvā un Igaunijā, kur vidējais patēriņa cenu kāpums nepārsniedza 3%, liecina Centrālās statistika pārvaldes dati. Šogad maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā auga par 6,3%, bet Igaunijā patēriņa cenas palielinājās par 2,8%, Lietuvā — par 2%. Tostarp cenas pārtikai šogad maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, Latvijā bija pieaugušas par 10,6%.

Prognozē pārtikas produktu cenu kāpuma turpināšanos

Foto: «Apollo»/I.Kundziņa

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv