Prokuratūra nekonsekventa strīdā par «Ave sol» koncertzāli

Apollo
0 komentāru

Tiesas prāvā par koncertzāles «Ave sol» piederību prokuratūras nostāja ir pretrunīga.

No vienas puses, mainot savu sākotnējo pozīciju, tā aizstāv Pareizticīgo baznīcu, no otras — apsūdz dienesta nolaidībā Rīgas domes intereses pārstāvējušo juristi, kas pirmajā prāvošanās kārtā atteicās no cīņas par pilsētas īpašumu.

Pašvaldības interešu aizstāvji prokuratūras karošanu vienlaikus abās procesa pusēs uzskata par, maigi izsakoties, — dīvainu. Vēl ziemā, kad Augstākās tiesas senāts noprotestēja Rīgas apgabaltiesas spriedumu, arī prokuratūra uzskatīja, ka Pareizticīgās baznīcas tiesības uz «Ave sol» koncertzāles ēku nav pierādītas. Taču nule pēdējā tiesas sēdē pirms sprieduma nolasīšanas prokurore Vija Leščinska paziņojusi, ka īpašums tomēr ir atdodams pareizticīgajiem.

Šādā kontekstā zūd loģisks pamats apsūdzībai pret savulaik pašvaldības intereses pārstāvējušo Ilonu Seipulovu. Jāatgādina, ka prokuratūra viņai pārmet «noziedzīgu nevērību, nevērīgi un nepilnīgi pildot savus amatpersonas pienākumus», jo juriste pērnvasar nepārsūdzēja apgabaltiesas spriedumu, ļaujot pilsētai zaudēt koncertzāli Citadeles ielā. Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš norāda uz prokuratūras nekonsekventajām darbībām un retoriski vaicā, vai prokurores Leščinskas viedoklis saskan ar prokuratūras viedokli.

Kamēr lietā nav pasludināts spriedums, Ģenerālprokuratūra sniedz izvairīgus komentārus. Zīmīgi, ka Leščinska «Ave sol» lietu, kurā pieaicināta atzinuma sniegšanai, esot pārņēmusi pēdējā brīdī no kolēģa — tikai divas dienas pirms sēdes, un par lietu pret domes kādreizējo juristi vispār nav zinājusi. Rīgas tiesu apgabala prokurors Edgars Bērziņš tomēr uzsver, ka abus procesus nevar savstarpēji saistīt, jo viens attiecas uz īpašumtiesību noskaidrošanu, bet otrs — uz nolaidīgu pienākumu pildīšanu.

Citās domās ir procesā pašvaldību pārstāvošais advokāts Juris Grīnvalds, kurš saskata, ka prokuratūra darbojas abās pusēs. Prokuratūra paģēr, lai pilsēta atsakās no tiesībām uz īpašumu, un vienlaikus pārmet, ka tas tika darīts. Advokāts kritizē Leščinskas sniegtā atzinuma pamatotību, jo lietā figurējušie arhīvu dokumenti neliecinot par labu baznīcai.

Apšaubāmas ir pat Latvijas Pareizticīgās baznīcas tiesības pretendēt uz šo īpašumu nokavētā pieteikšanās termiņa dēļ. Vēl 1995. gadā denacionalizācijas komisija sarunājusies ar baznīcas Maskavas patriarhāta pārstāvjiem, nevis Latvijas Pareizticīgo baznīcu.

Par bīstamu tendenci advokāts uzskata prokurores atsaukšanos uz vēsturi un likumiem, kas darbojušies pirms Civillikuma. «Ja šādi vērtē īpašuma piederību, tad jau jāpārskata pilnīgi visas īpašumtiesības! Īpašnieks ir tas, kura tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, nevis tas, kurš valdījis pirms gadsimtiem,» spriež advokāts. Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņa liecina, ka pirms kara īpašums Citadeles ielā bija nostiprināts uz Latvijas valsts vārda Kara ministrijas personā, bet lietoja to Rīgas igauņu luterāņu baznīcas draudze.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv