Psihologi pastāsta, kas ir Anglijas grautiņu dalībnieki Attēlu galerija

Apollo
0 komentāru

Jau ceturto nakti vairākās Anglijas pilsētās turpinoties grautiņiem un veikalu izlaupīšanām, šokēto britu sabiedrību aizvien vairāk nodarbina jautājums par to, kā gan ir iespējams, ka televīzijas ziņu raidījumos redzamie it kā normālie jaunieši pēkšņi kļūst par demolētājiem un izlaupītājiem.

Televīzijā ir redzamas jaunu cilvēku ielu kaujas ar policiju, namu un automašīnu dedzināšanas, veikalu demolēšanas un izlaupīšanas, to dalībniekiem nekaunoties ieejot veikalā, lai pat kameru priekšā no tā iznāktu ar platekrāna televizoru padusē.

Daudzi grautiņu dalībnieki pat nepūlas piesegt seju veikalu izlaupīšanu laikā, citi pat pozē fotogrāfiem, lai lepni izrādītu savu laupījumu un pēc tam šos attēlus izvietotu sociālajos tīklos internetā.

Kriminologs profesors Džons Pitss, kurš konsultē Londonas varas iestādes jauniešu un bandu jautājumos, norāda, ka daži no izlaupītāju līderiem noteikti izrādīsies policijai labi zināmi, bet citi tiek vienkārši parauti līdzi. Viņš uzsver, ka izlaupīšana parastiem cilvēkiem pēkšņi ļauj sajusties vareniem un tas ir «ļoti apreibinoši».

«Pasaule tiek apgriezta kājām gaisā. Jaunieši ir pieraduši, ka pieaugušie no varas pozīcijām viņiem stāsta, ko viņi nedrīkst darīt, jo tad notiks tas un tas. Tad viņi to izdara, bet nekas nenotiek,» intervijā BBC skaidro Pitss.

Profesors arī piebilst, ka daudz jauniešu piedalās nemieros tāpēc, ka šobrīd ir skolas brīvdienas, turklāt vakari un naktis vēl ir gaišas. Nemieros ļoti svarīgs faktors ir tieši nemiernieku skaits, kas pūlim ļauj sajust, ka tas kontrolē situāciju.

Psihologi uzsver, ka indivīds lielā grupā zaudē savu morālo identitāti, turklāt tiek vājinātas īpašības, kas cilvēkam neļauj uzvesties kā noziedzniekam, - empātija un vainas izjūta.

«Moralitāte ir pretēji proporcionāla vērotāju skaitam. Kad tu esi lielā grupā, kas ir relatīvi anonīma, tu būtībā vari darīt visu, ko vien vēlies,» norāda psiholoģijas pasniedzējs Londonas universitātes koledžā doktors Džeimss Tompsons. «Daļēji to var izskaidrot ar lielā skaita radīto drošības sajūtu. Varbūt nekārtības vada tikai kādi 20 līdz 30 cilvēki, tomēr vairāku simtu skatītāju klātbūtne padara daudz mazāku risku, ka viņi tiks notverti.»

Savukārt psihologs doktors Lenss Vorkmens norāda, ka par motivatoru piedalīties izlaupīšanās kalpo arī tas, ka cilvēki redz, kā izlaupītāji nesodīti tiek prom ar savu laupījumu: «Cilvēki ir visspēcīgākie imitētāji uz šīs planētas. Un mums ir tieksme imitēt sekmīgas darbības. Ja jūs redzat citus nākam ārā no veikala ar platekrāna televizoru, konkrēts cilvēka tips nospriedīs - kāpēc gan man to nedarīt?"

Vorkmens arī pieļauj, ka daļai izlaupītāju prātā ir kas līdzīgs morālam attaisnojumam - «šiem bagātniekiem ir lietas, kādu man nav, tāpēc ir tikai taisnīgi, ka es tās paņemu».

Arī Konektikutas koledžas asociētais profesors Džeisons Nīrs intervijā BBC norāda, ka dažiem cilvēkiem izlaupīšana ir tikai izdevības izmantošana, tomēr citus, kam sākotnēji nav bijis nekādu ļaunu nodomu, dažādu psiholoģisku iemeslu dēļ tiešām sev līdzi aizrauj pūlis. Viens no šādiem iemesliem ir personīgo vērtību sistēmas aizstāšana ar bara vērtību sistēmu, kas šādā situācijā šķiet būtiskāka. Cits iemesls ir neierasta situācija - šie cilvēki nekad agrāk nav atradušies nemieru epicentrā un vienkārši nezina, kāda ir piemērota uzvedība šādos apstākļos. Tāpēc viņi skatās, ko dara citi, jo šādā situācijā par normālu rīcību cilvēks uzskata to, ko dara visi citi, skaidroja Nīrs.

Vienlaikus speciālisti piekrīt, ka bandu vadoņu motivācijā liela nozīme ir arī psihopātiskām tendencēm.

Bijušais Mančestras «United» futbola huligāns Tonijs O'Reilijs piekrīt, ka pūļa uzvedībā šajos nemieros ir līdzības ar futbola huligānismu: «Tas ir uzbudinājums, pūļa radītais troksnis. Tā ir vīriešu grupas sajūta. Kaut kas notiek!»

Lielākajai daļai nemieru dalībnieku galvenais motivators ir tieši šis saviļņojums, salaupītās mantas ir tikai kā bonuss, tomēr to nevar teikt par bandu vadoņiem, kas prasmīgi novada pūli uz dārgāko preču veikaliem. O'Reilijs atceras kādu senu gadījumu, kad «United» fani izlaupīja juvelieru veikalu. «Pūlis nemeklēja juvelierus, taču daži gudri noziedznieki izmantoja pūli un garāmgājējus,» stāstīja O'Reilijs.

Līdsas universitātes sociologs doktors Pols Baglijs norāda, ka sadursmēs ar policiju parasti iesaistās jauni vīrieši, kamēr starp izlaupītājiem ir arī bērni un sievietes.

«Ir ļoti ticams, ka daudz šo zagļu to nekad iepriekš nav darījuši. Šādās situācijās ir sajūta, ka ierastie likumi nav spēkā,» norāda Baglijs. Kaut arī izlaupīšanas notiek gandrīz visu nemieru laikā, Baglijs šīs nedēļas notikumus Anglijā dēvē par «patērētāju sabiedrības nemieriem».

«Ja salīdzinām ar astoņdesmito gadu nemieriem, tagad ir daudz vairāk lietu, ko var viegli nozagt, piemēram, portatīvas elektroniskas iekārtas, mobilie telefoni un platekrāna televizori,» viņš norāda.

Profesors Pitss uzsver, ka šo nemieru iemesli ir daudz dziļāki par parastu tieksmi kaut ko nozagt, liela nozīme ir «pieaugošajai neapmierinātībai» ar jauniešu bezdarbu, izglītības iespējām un lielajām atšķirībām ienākumos. Viņš uzsver, ka lielākā daļa nemieru dalībnieku ir no nabadzīgas vides, kuriem nav ko zaudēt.

«Viņiem nav karjeras, par ko uztraukties. Viņi nepieder pie «mums». Viņi dzīvo nomalēs, ir saniknoti, vīlušies un spējīgi pastrādāt dažas briesmīgas lietas,» brīdina Pitss.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv