Puduris — efektīva sadarbība ilgtermiņa attīstībai

Apollo
0 komentāru

Viens no veidiem, kā veicināt uzņēmuma konkurētspēju un censties strādāt ilgtermiņā, ir meklēt iespējas kādā lielākā darbā vai projektā sadarboties ar citiem uzņēmumiem jeb puduroties (angliski - cluster). Tiesa, pudurošanās ir viena no kooperēšanās formām, kas prasa spēcīgu pamatojumu – kāpēc šis puduris nepieciešams, ko ar to vēlamies panākt un vai ar tā palīdzību ir iespējams strādāt ilgtermiņā.

Puduris — efektīva sadarbība ilgtermiņa attīstībai

Foto: Lita Krone/LETA

Klasisks pudura modelis

Pudura pamatprincipu var salīdzināt ar šādu situāciju – ja vienam ir sērkociņi, bet otram ir malka, tad kopā var sasildīties. Mūsdienu ekonomiskajā situācijā bez saliedēšanās un sadarbības var zaudēt tās iespējas, kas ir uzņēmumu rīcībā.

Vērojot dažādu puduru (klasteru) attīstību pasaulē, redzams, ka visbiežāk to veidošana ir bijusi valsts vai pašvaldību, vai arī kādu valsts finansētu organizāciju iniciatīva, piemēram, valsts pārziņā esoša organizācija. Tomēr tikpat labi to var uzsākt kāds liels un finansiāli ietekmīgs uzņēmums.

Pastāv vairākas iespējas, kā veidot puduri, bet pats svarīgākais ir tas, lai, vairākiem uzņēmumiem potenciāli sadarbojoties, tiktu veicināta visu dalībnieku konkurētspēja. Kā atzīst loģistikas uzņēmuma «DB Schenker» vadītājs Aivars Tauriņš, puduri iespējams izveidot jebkurā brīdī, ja vien diviem vai vairākiem uzņēmējiem ir iespējams gūt labumu, darot kopīgu darbu. Pudura ideja nozīmē, ka uzņēmumi redz iespēju, kā viens otru var «pavilkt uz augšu».
Pirms sākas pudurošanās, piemēram, pašvaldība noskaidro, kas ir viņu rīcībā (zeme, infrastruktūra, atbilstoši attīstības projekti u.c.). Savukārt uzņēmumi vētī esošo situāciju un saka, ka viņus interesētu tas, kas ir pašvaldībai, tajā pašā laikā cenšoties noskaidrot, ko pašvaldība ir gatava sniegt pretī par ilgtermiņa sadarbību. Tāpēc valstij vai pašvaldībai jāspēj pārliecināt uzņēmējus, ka tā var īstenot ilgtermiņa politiku.

Ap «saliņu», ko izveido pašvaldība, sāk pulcēties tie, kas ir ieinteresēti, piemēram, infrastruktūrā, darbaspēkā, pašvaldības pasūtījuma apkalpošanā utt. Tad vadošie pudura uzņēmumi nosaka, ka pašvaldības piedāvājums viņu biznesam ir nepieciešams. Tālāk ap šiem uzņēmumiem pulcējas tie, kuri savu biznesu pakārto vadošo uzņēmumu darbībai. Šādi pakārtojumā veidojas klasisks pudura modelis. Labs piemērs šādam modelim ir ostas, jo lielākā daļa pasaules ostas ir sevi pieteikušas kā pudurus, jo tās ir magnēts, kas pievelk vadošos uzņēmumus, ap kuriem veidojas nākamie. Tāpēc visās pasaules lielākajās ostās – Roterdamā, Hamburgā, Kopenhāgenā u.c. – ir izveidojušies puduri un aizvien jaunas ostas izvēlas šo veiksmīgo modeli. Visās ostās bizness ir koncentrēts. Tas nozīmē, ka uzlabojas uzņēmumu konkurētspēja, jo viss notiek vienuviet – ražošana, preču komplektēšana, komercdarījumi, juridiskie pakalpojumi, finanšu institūcijas, apdrošinātāji utt.

Puduru izveidē svarīga ir arī ģeogrāfiskā komponente. Ir bijuši mēģinājumi veidot globālos pudurus, bet tie nav bijuši dzīvotspējīgi, jo puduros ir svarīga ikdienas komunikācija (darbs norit kopā, nevis nošķirti). Sarunas un viedokļu formēšana notiek visai bieži, tāpēc attālums pudurim tiek uzskatīts par šķērsli.

Ventspils un Koivulas piemērs

Vaicāts par pudura piemēru Latvijā, A. Tauriņš min Ventspils pilsētu, kurā tūlīt pēc neatkarības atgūšanas veiksmīgu sadarbību veidoja Ventspils osta, pašvaldība un uzņēmumi. «Mazinoties darbības apjomiem, visi sāka meklēt vainīgo kolektīvā lēmuma nepareizā pieņemšanā, tad arī sākās problēmas. Ja puduris būtu ticis pāri tam un domājis, ko darīt tālāk, tad darbība būtu veiksmīgāka. Ja kolektīvais gars izjūk, tad sākas šķelšanās,» atzīst «DB Schenker» vadītājs.
Savukārt Somijas pilsēta Koivula ir labs piemērs tam, kā no nepazīstamas mazpilsētas tika radīts centrs. Kad pilsētā ienāca Eiropas nauda, tad sāka domāt, ko iesākt. Koivulas pašvaldība nesāka restaurēt savas ēkas un izbūvēt džakuzi, bet lūkojās apkārt, lai saprastu, kas varētu būt tas bizness, ko būtu vērts piesaistīt, un kāds ir pilsētas potenciāls. Turklāt tie pat nebija krīzes apstākļi, bet vietējiem cilvēkiem parādījās ambīcijas, ka arī Koivula var būt gluži līdzvērtīga Helsinkiem. Piemēram, ja no Helsinkiem var ātri tikt uz Tallinu, no Koivulas var ātri tikt uz Pēterburgu. Viņi apzinājās, ka atrodas ģeogrāfiski labā vietā, un domāja, kādu puduri izveidot, lai ideju īstenotu. Pašvaldība uzrunāja lielos uzņēmumus un izvaicāja, ko vajadzētu izdarīt, lai šie uzņēmumi būtu ar mieru ieguldīt savu darbu reģiona attīstīšanā. Tā tika izveidots moderns loģistikas parks, dzelzceļa konteinerterminālis un laba infrastruktūra. Protams, liela daļa līdzekļu tika apgūti no Eiropas fondiem. Pašvaldība pilsētas iedzīvotājiem pateica, ka netiks celtas skolas, remontētas ēkas utt., bet viss tiks darīts, lai pēc zināma laika sasniegtu izvirzītos mērķus. Pašvaldība atrada visus pieejamos brīvos līdzekļus un maksimāli koncentrējās šim darbam. Tad sāka darboties pirmie uzņēmumi, tika atvērtas noliktavas, aktivizējās pārvadājumu bizness. Tā kā ekstensīvi attīstīties nebija iespējams, jo trūka cilvēkresursu, nācās attīstīties «vertikāli» un ar pievienoto vērtību. Tika radīti apstākļi, kad studentiem bija iespējams apgūt loģistikas profesiju pie spēcīgiem pasniedzējiem un pēc studijām palikt uz dzīvi Koivulā, jo bija arī nodrošināti ar darba vietām. Bez Eiropas Savienības naudas to nebūtu iespējams paveikt, tomēr pašvaldība un uzņēmēji izmantoja savu iespēju.

Spēja vienoties un sadarboties

Ja pudura radīšanai ir rasti kopsaucēji, piemēram, vienots mārketings, administrācija, iepirkumi, loģistika, apmācība, zinātniski pētnieciskie projekti, tad vislielākais jautājums – kā visu apsaimniekot? «Apsaimniekošanas vai koplietošanas kolektīvās darbības forma un principi lielā mērā nosaka puduru tālāku darbību – to, vai būs attīstība un gaidītais efekts,» stāsta A. Tauriņš. Piemēram, vienojoties par kopīgu mārketingu, vispirms nepieciešams saprast, kā to finansēt un administrēt. Ir jāvienojas par vienotu stratēģiju. Divi cilvēki varbūt varētu vienoties par kopīgu mārketingu, bet vai to spētu piecdesmit? Veicot katru darbību, parādās kolektīvas diskusijas un apspriešanas. Valstīs, kurās šāda kolektīvā rīcība ir dabiskāka, pudurus īsteno veiksmīgāk, turpretī starp individuālistiem var rasties nesaskaņas.

Tajā pašā laikā kādā reģionā var darboties ļoti liels un ietekmīgs uzņēmums, kas ir svarīgs darba devējs un būtisks reģiona ekonomikai, jo ir ieguldītas nopietnas investīcijas. Tāpēc var uzskatīt, ka tas pielīdzināms pašvaldībai, jo tam ir gluži tāda pati interese, lai cilvēki būtu izglītoti, kvalificēti un strādātu profesionāli arī pēc vairākiem desmitiem gadu. Šādi uzņēmumi parasti pieslēdzas puduriem, jo ir ieinteresēti ilgtermiņa attīstībā – ne tikai savā, bet arī reģiona. Līdz ar to ir jābūt vienam vadošam uzņēmumam, kas ir spējīgs pieņemt gala lēmumu. Tas ir ļoti svarīgs priekšnoteikums, jo tikai tad kolektīvie procesi varēs virzīties uz priekšu. Ja kopsaucēji ir atrasti un ir noskaidroti vadošie uzņēmumi, tālāk var risināt konkrētus uzdevumus.

Ekonomiskās lejupslīdes laikā pastāv lielāka iespēja uzņēmumiem puduroties. Lai tos veidotu, svarīga ir uzņēmuma vai pašvaldības griba, vēlme un spēja aizraut pārējos, redzot ilgtermiņa perspektīvu.

Informācija

Par Latvijas preču piegādes klasteri

- Latvijas preču piegādes klāstera vadošie uzņēmumi ir atsevišķu apstrādājošas rūpniecības nozaru preču ražotāji un ar eksportu saistītie loģistikas pakalpojumu sniedzēji. Starpnozaru sadarbību atbalsta zinātniski pētnieciskās un izglītības iestādes.
- Klastera pamatā ir pieņēmums, ka starpnozaru sinerģijas pieaugs, ja, nodrošinot Latvijā ražoto preču eksportu, tiks izmantota klastera dalībnieka veidota racionālu izmaksu un ātri reaģējoša loģistikas un piegāžu vadības ķēde.
- Klastera dalībnieki sadarbojas, lai nostiprinātos jau apgūtajos eksporta tirgos un iekļūtu jaunos tirgos.

Par pilotprojektu Latvijā

Kokogļu piegādes ķēde, kurā ir 17 dalībnieki, 7 kokogļu ražotāji, 7 loģistikas, tajā skaitā, uzglabāšanas un noliktavu saimniecības uzņēmumi, viens juridiskais birojs un divas izglītības un pētniecības iestādes.


Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.08.2017
Ienākt apollo.lv