Puķu valoda

Apollo
0 komentāru

Katrs no mums uz savas ādas izbaudījis procesu, ko dēvē par gaidīšanu. Gaidas un ilgas poētiski apraksta dzejnieki, bet cilvēks, kurš ir gaidīšanas varā, visbiežāk nervozē, daudz ēd vai neēd nemaz, viņš var kļūt neciešami nepacietīgs — pārmet laikam, ka tas velkas neizturami lēni. Tad beidzot gaidības ir garām, cilvēks tiek ierauts notikumu virpulī un sāk pārmest laikam, ka tas pārāk steidzas…

Trauksmes pilnais pavasaris arī ir steidzīgs — plaukšana, zaļošana un ziedēšana attīsta tik straujus tempus, ka ainava, kura no rīta vēl šķita tik pierasta, jau vakarā mainījusies līdz nepazīšanai. Pavasaris piepilda apkārtni ar lielu enerģijas lādiņu, un būtu muļķīgi, ja mēs to neizmantotu. Kaut vai tādēļ, lai dāvinātu ziedus…

Ko stāsta zieds?

Sauktas par puķītēm, rozītēm, pat nātrītēm, sievietes arī 21. gadsimtā ilgojas pēc ziediem. Dažādās valstīs veikto aptauju rezultāti var atšķirties skaitliskās niansēs, bet, jautātas, ko vēlas sagaidīt no vīriešiem, sievietes allaž atbild: biežākus uzmanības apliecinājumus — ziedus!

Puķu pušķis vai tikai viens vienīgs zieds vīrieša rokās var kļūt par īpašu veidu, kā pateikt to, ko nekādi nav iespējams ietērpt vārdos. Zieds var stāstīt par draudzību, cieņu, mīlestību, un tas var lūgt piedošanu. Un ticiet, vīrieši, jūsu mīlētās sievietes visu mūžu atmiņās auklēs tieši tos brīžus, kad jūs viņām dāvinājāt ziedus!

Ritma: «Pēc šķiršanās jau biju pieradusi pie savas vientulības. Bērni izauguši, darbs stabils. Domāju — ko man vairāk vajag? Piecu gadu laikā mēģināju iepazīties ar kādu, bet nopietnas attiecības tā arī neizveidojās. Izmantoju arī iepazīšanās sludinājumus — bez rezultātiem.

Vīrieši, kuri apgalvoja, ka vēlas ģimeni, šķita virspusīgi, bet es vēlējos atrast draugu, ar kuru varētu parunāt ne tikai par sadzīviskām lietām! Kad biju gluži vai atdzisusi no vēlmes satikt sev tuvu cilvēku, nejauši uz ielas saskrējos ar savu skolasbiedru.

Viņš uzaicināja mani iedzert kafiju, un mēs kādu stundu pavadījām, omulīgi tērzējot par to, kas bijis un ko darām tagad. Jāatzīstas, tajos tālajos skolas gados starp mums bija īpašas attiecības. Var pat teikt — mēs bijām iemīlējušies. Iespējams, viņš mani vairāk mīlēja, bet es tikai baudīju viņa jūtas. Tā arī aizgājām katrs uz savu pusi.

Godīgi sakot, visus šos gadus par viņu pat neiedomājos. Sarunas beigās noskaidrojās, ka arī viņš nesen šķīries. Tā kā bijām satikušies, nolēmām, ka varam kopā kaut kur aiziet. Jau izejot no kafejnīcas, viņš pajautāja, vai atceros vakaru, kad viņš man atnesa veselu klēpi ceriņu. Man bija mirkli jāpadomā, tad atminējos, ka tā bija pirmā reize, kad skūpstījāmies…

Pagāja nedēļa, kuras laikā šad tad iedomājos par savu atgūto draugu, taču nepieļāvu domu, ka starp mums varētu atjaunoties bijušo dienu jūtas. Nedēļas nogalē viņš piezvanīja, kā solījis. Norunājām randiņu pie «Laimas» pulksteņa.

Lai arī neloloju nekādas ilūzijas, tomēr ģērbos īpaši rūpīgi. Bija patīkami atkal izjust satraukumu, kuru pazīst katra sieviete neatkarīgi no vecuma. Laikam jau kaut kāda nojauta bija — nevarēju vien sagaidīt norunāto laiku, šķita, ka pulkstenis atpaliek! Beidzot iztālēm ieraudzīju viņu stāvam ar puķu pušķi rokā.

Protams, nešaubījos, ka saņemšu ziedus, taču liels bija mans pārsteigums, kad viņš no papīra saudzīgi iztina ceriņus. Tie gan nebija tādi kā toreiz, laukos plūkti. Un tomēr — tie bija ceriņi, mēnesi pirms to īstā ziedēšanas laika!

Ticiet vai nē, bet tad gan sirdī atdzīvojās viss, ko uzskatīju par zaudētu. Vēl nezinu, kā veidosies mūsu attiecības, bet man gribētos pateikt paldies gan manam draugam, gan visiem citiem vīriešiem, kuri spēj sagādāt savām sievietēm tik brīnišķīgus mirkļus!»

Sauktas par puķītēm, rozītēm, pat nātrītēm, sievietes arī 21. gadsimtā ilgojas pēc ziediem.

Sauktas par puķītēm, rozītēm, pat nātrītēm, sievietes arī 21. gadsimtā ilgojas pēc ziediem.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv