Pusaudži un alkohola lietošana: Kā to pamanīt un kā rīkoties?

Apollo
10 komentāri

Bieži vecāki ar saviem bērniem – pusaudžiem nevēlas runāt par alkoholu. Pieaugušo attieksme parasti ir noraidoša, un jauniešiem tas šķiet vecmodīgi un moralizējoši. Vecāki no sarunas izvairās, jo nevēlas strikti aizliegt, baidoties zaudēt kontaktu ar jau tā spuraino pusaudzi, bet vienlaikus labi atceras, kā aizliegumus kādreiz pārkāpuši paši. Ko darīt? Kā iemācīt jauniešiem atbildīgu attieksmi pret alkohola lietošanu, radot izpratni par to, ka to nedrīkst lietot pusaudžu vecumā un turpmāk allaž  jāzina mērs? 

Pusaudži un alkohola lietošana: Kā to pamanīt un kā rīkoties?

Foto: splitshire.com

Kā pamanīt, ka bērns lietojis alkoholu

Kā rīkoties, ja tavs pusaudzis arvien biežāk ir prom no mājām, arvien vairāk laika pavada kopā ar draugiem, un tā vien šķiet – kaut ko arī slēpj? 

Kamēr alkohola lietošana ir epizodiska, diez vai tas būs pamanāms. Ja vecākiem ir labs kontakts ar savu bērnu, viņi, iespējams, varētu ievērot pašus pirmos atvases mēģinājumus lietot grādīgos dzērienus – alkohola dvaku elpā, apsārtušas acis, izvairīšanos no vecākiem neskaidru iemeslu dēļ. Jaunietis vēl nebūs aizdomājies, ka iedzeršanu var pamanīt, un nebūs iemācījies to noslēpt. 

Kad alkohola lietošana kļuvusi regulāra, pusaudži parasti neuzdrošinās iereibuši rādīties vecākiem acīs , tomēr pirmās pazīmes, kas par to liecina, visbiežāk ir izmaiņas uzvedībā. Pusaudzis atsakās no saviem hobijiem, parādās jauni draugi, bet vecie – tiek aizmirsti. Jaunietis sāk kaut ko cītīgi slēpt no tuviniekiem un bieži melot, kas iepriekš nebija novērots. Iespējams, viņa vaigi un acis bieži būs sārti. Vecākiem ir jābūt vērīgiem, jo tas viss var liecināt arī par to, ka bērns sācis lietot kādas citas psihoaktīvās vielas.

Moralizēšana – bez ilgtermiņa rezultāta

Dažkārt vecākiem gribas būt savu bērnu kontrolētājiem visa mūža garumā. Šādi vecāki īsteno audzināšanas modeli «es visu nosaku» un pazemo pusaudzi, sakot – tu neko nezini, man, lūk, ir dzīves pieredze, tāpēc es tev vispār aizliedzu lietot alkoholu. Un savu moralizēšanu viņi var sākt jau nedēļu pirms gaidāmās ballītes. 

Pie kontrolēšanas cilvēki pierod, īpaši pusaudži. Tomēr vienlaikus viņos iekšēji var veidoties liels protests, kas, sasniedzot pilngadību, izlaužas uz āru. Tad jaunietis vecākus nostāda fakta priekšā – tagad esmu pieaudzis, un tāpat kā tu mani kontrolēji, es tagad vispār nevēlos tevī klausīties – darīšu, kā gribēšu! Tikpat labi jaunietis var pilnībā noslēgties sevī un ne par ko ar saviem vecākiem vairs nedalīties. Neviens no šiem variantiem nav labs, jo moralizēšana liek pakļauties autoritātei, darīt kaut ko pēc viņas prāta, bet nav līdzdalīga jaunā cilvēka griba, līdz ar to rezultāts nebūs ilgstošs.  

Svarīgi norādīt uz riskiem

Draudzīgai sarunai, kurā vecāki izrāda empātiju un sapratni, ir dziļākas un paliekošākas sekas uz jaunā cilvēka zemapziņu nekā kontrolei. Vecākiem ir svarīgi jauniešiem norādīt uz riskiem, kas rodas, ja viņi nespēj pateikt «nē» kompānijai, kurā ir nonākuši un lieto alkoholu. Jāizstāsta, ka alkohola lietošanas laikā pusaudzis var saindēties, nespēt nokontrolēt savu rīcību un pārkāpt likumu, ka viņš var iesaistīties riskantos pasākumos (peldēšana, gadījuma rakstura seksuālas attiecības, braukšana ar auto alkohola reibumā u.c.), kas var beigties ar nevēlamām sekām, nopietniem veselības traucējumiem vai pat invaliditāti. Ir svarīgi skaidrot, kad un kā novilkt robežas. 

Atrodi īsto brīdis sarunai 

Īstais brīdis ir tad, kad redzi, ka tava atvase sāk lauzties uz sociālo vidi, tusiņiem, arvien biežāk prasās pie draugiem palikt pa nakti, un, ļoti iespējams, mēģina iegādāties alkoholu veikalā, neraugoties uz ierobežojumiem nepilngadīgajiem. 

Protams, par to var runāt daudz agrāk kādā citā kontekstā, piemēram, kopīgi skatoties filmu, kurā var vērot alkohola lietošanas tradīcijas. Tomēr, ja vecāks būs iniciators šai sarunai, var gadīties, ka bērns to uztvers kā moralizēšanu vai vienkārši domās – kāda jēga tagad par to runāt. Ja pusaudzis pats sāk virzīt sarunu par grādīgajiem dzērieniem, tas ir labs brīdis savas nostājas paušanai.

Protams, būtiska loma ir pašu vecāku attieksmei pret alkoholu un tā lietošanas paradumiem ģimenē. To var ļoti labi redzēt – ja vecākiem ir bijis pieņemts svētkus svinēt, alkoholu lietojot atbildīgi un kontrolēti, visticamāk, ka bērns pieaugot šo paradumu pārņems, jo vecāki saviem bērniem ir paraugs.

Paskaidro bērnam alkohola iedarbību

Vecākiem ir būtiski izskaidrot bērnam, kā alkohols iedarbojas uz organismu. Dažādi pētījumi apliecina un arī narkologi savā praksē ir ievērojuši, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir izmainījušās alkohola lietošanas tradīcijas un jauniešu vidū populārāki ir vieglie alkoholiskie dzērieni. Tie vienmērīgi sadalās organismā, uzsūcas salīdzinoši ātri, bet nedod tik izteiktu tūlītējo efektu, lai uzreiz būtu pamanāmas reibuma pazīmes. 

Lietojot dzērienus ar lielāku alkohola saturu, tas notiek daudz ātrāk. Organisma pats sākotnēji nedaudz pretojas stiprā alkohola uzsūkšanās procesam, tāpēc var būt sajūta, ka izdzer vienu, otru un trešo glāzi, un reibuma nav. Bet tad pēkšņi vienā brīdī cilvēks ir noreibis tik stipri, ka «atslēdzas» un sevi nekontrolē.

Jāatceras, ka, vieglo alkoholu uzņemot lielos daudzumos, tiks panākts tāds pats efekts, kā lietojot kādu no dzērieniem ar augstāku alkohola saturu. Ir pārdroši iedomāties, ka no vieglā alkohola nekādi atkarības riski neveidojas. Ja alkohols ir lietots lielā apjomā, tas, protams, uzkrāsies organismā un spēs nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka uzvedību, domāšanu un pat organisma normālās funkcijas, izraisot izmaiņas dzīvībai svarīgajos orgānos.  

Raksts veidots sociāli izglītojošās kampaņas «Vai tu pārdotu alkoholu savam bērnam?» ietvaros sadarbībā ar www.atbildigi.lv.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Jaunākais no izklaides

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv