Putins Maskavā dusmās zākā Baltijas valstis

Apollo
0 komentāru

Eiropas Savienības (ES) līderu un Krievijas prezidenta otrdienas preses konference pēc veiksmīgi panāktās vienošanās četrās būtiskās sadarbības jomās pārvērtās par Vladimira Putina dusmu izvirdumiem pret Baltijas valstīm, Latvijas politiķu zākāšanu un kārtējo vēstures interpretāciju.

«Kādēļ jums ir tik grūti pateikt: «Piedodiet par okupāciju!»?» pajautāja Igaunijas televīzijas žurnāliste, izraisot Krievijas prezidenta dusmas. Putins atkārtoti atgādināja, ka PSRS Tautas deputātu kongress reiz jau nosodījis Molotova–Ribentropa paktu. Tas piederot vēsturei, un par to esot atbildīgi vienīgi Hitlers un Staļins, ne padomju tauta. Vēlāk Putins nāca klajā ar jauniem vēstures skaidrojumiem, būtībā šo paktu atzīstot par pieņemamu tiesisku pamatu Baltijas valstu «atgriešanai» Krievijas sastāvā. Viņš zākāja Latvijas politiķus, kuri nodarbojoties ar demagoģiju un izvirzot teritoriālas pretenzijas, kas esot nonsenss mūsdienu Eiropā.

Baltijas valstis nebeidzot «raustīt aiz piedurknes nelaiķus», par baltiešu nerimstošo vēlmi, lai Krievija atzīst pagātnes pāridarījumus, tēlaini izteicās Putins.

Runājot par iespējām parakstīt robežlīgumu ar Latviju, Putins uzsvēra, ka tas nebūs iespējams, kamēr Latvija neatsauks teritoriālās pretenzijas — par tādām Maskava uzskata Rīgā pieņemto vienpusējo deklarāciju, ko otrdien atkārtoti atteicās atsaukt Latvijas Ārlietu ministrija. «Mēs aicinām Baltijas politiķus beigt nodarboties ar politisko demagoģiju un sākt konstruktīvu darbu, Krievija tam ir gatava. Mēs esam gatavi pacietīgi gaidīt, kamēr mūsu kolēģi, kas nāca klajā ar šāda veida fantāzijām, nobriedīs reālam darbam un būs gatavi parakstīt šos dokumentus,» deklarēja Putins.

Esot «pilnīgs nonsenss, kad mūsdienu Eiropā 21. gadsimtā viena valsts izvirza teritoriālas pretenzijas pret otru, vienlaikus vēloties vienoties par robežām». «Mēs esam gatavi parakstīt robežlīgumus ar Igauniju un Latviju. Mēs ceram, ka tos nepavadīs šīs muļķīgās pēc sava satura teritoriālās prasības,» teica Putins.

Krievijas prezidents arī apgalvoja, ka Latvija robežlīguma tekstā vēlas iekļaut atsauci uz 1920. gada miera līgumu. Latvijas ārlietu ministra preses pārstāve Dagnija Stuķēna šādu apgalvojumu nosauca par maldinošu, jo atsauce ietverta vienpusējā, otrai līguma slēdzējai pusei nesaistošā deklarācijā un Latvija jau daudzkārt Krievijas amatpersonām skaidrojusi, ka neizvirza teritoriālas pretenzijas.

Krievijas prezidents nāca klajā arī ar jauniem spriedumiem par Baltijas valstu vēsturi, apgalvojot, ka Igaunijas valstiskums aizsācies, tikai pateicoties 1918. gada Brestas miera līgumam, — tātad Vācijas un Krievijas vienošanās rezultātā, bet 1939. gadā starp šīm valstīm noslēgtā cita vienošanās, kas pazīstama kā Molotova–Ribentropa pakts, novedusi pie tā, ka šīs «teritorijas tika atdotas atpakaļ Krievijai. Tā kā 1939. gadā Baltijas valstis kļuva par Padomju Savienības sastāvdaļu, 1940. gadā nekādas okupācijas nebija, jo tās jau iepriekš bija šīs valsts sastāvdaļa», savu vēstures izpratni skaidroja Putins, tādējādi norādīdams, ka Molotova–Ribentropa pakts bija tiesisks veids Baltijas iekļaušanai PSRS. «Tiesa, es nebiju īpaši labs students, jo pēc lekcijām dzēru pārāk daudz alus, tomēr vēl aizvien tīri labi atceros šos vēstures pamatus,» piebilda Putins.

Runājot par Latvijas it kā izvirzītajām teritoriālajām pretenzijām uz Abreni jeb tagadējo Pitalovas apgabalu, Krievijas prezidents arī pažēlojās, ka PSRS sabrukuma rezultātā viņa valstij nācies zaudēt desmitiem tūkstošus teritoriju, kuras izsenis bijušas tās sastāvā. «Un ko jūs piedāvājat — sākt visu no sākuma? Pievienot mums Krimu, daļu citu bijušo PSRS republiku? Tad atdodiet mums Klaipēdu. Jūs ko gribat — lai Eiropā visu sāk pārdalīt?» asi vaicāja Putins, uzsverot, ka šāda nostāja nesaskan ar vienotas Eiropas ideju. Tādējādi viņš izteica mājienu, ka Baltijas valstu prasība par okupācijas atzīšanu un Latvijas nevēlēšanās parakstīt robežlīgumu bez vienpusējas deklarācijas var bojāt ES un Krievijas attiecības, kuras abas puses atzīst kā stratēģiski svarīgas.

ES prezidējošās valsts Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers, kā arī ES ārpolitikas un drošības koordinators Havjers Solana un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu, kuri kopīgajā preses konferencē noklausījās Putina dusmu izvirdumos pār Baltijas valstīm, atturējās no komentāriem. Vienīgi Ž. K. Junkers īsi atzina, ka vēsture smagi gulstas pār Baltijas valstu un Krievijas attiecībām.

ES un Krievija otrdien parakstīja vienošanos par pamatlīgumu, kas paredz stiprināt politiskās un ekonomiskās saites četrās būtiskākajās jomās — ekonomikā, brīvību, drošības un tieslietu jautājumos, ārējās drošības jomā, kā arī pētniecībā, izglītībā un zinātnē.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Foto: EPA-AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

20.10.2017
Ienākt apollo.lv