Putins sadusmojas, izsakoties par Baltiju

Apollo
0 komentāru

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka spekulācijas par to, vai PSRS izvērsa likumīgu politiku pret Baltijas valstīm, ir dažu politisko spēku mēģinājums risināt pašiem savas iekšējās problēmas.

«Vadoties pēc iekšpolitiskiem apsvērumiem, man radies priekšstats, ka daži politiskie spēki cenšas spekulēt ar šīm problēmām, lai risinātu savus iekšpolitiskos uzdevumus,» intervijā Vācijas telekanālam sacīja Putins. «Es neko citu šeit nesaskatu, tāpēc vienīgais, ko mēs dzirdam, ir, ka mūsu valstij ir jāatzīst šo lēmumu [Baltijas valstu pievienošana PSRS] nelikumība un tie jānosoda. Mums tas jādara katru dienu, katru gadu? Tas ir vienkārši bezjēdzīgi. Kas to vēlas dzirdēt, tas to ir dzirdējis.»

Putins atgādināja par 450 tūkstošiem Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo. «Viņi nav bijuši mūsu [Krievijas] pilsoņi, un sanāk, ka viņus tur diskriminē pēc etniskā principa, jo viņi ir krievvalodīgie. Tas ir pilnīgi nepieņemami mūsdienu attiecībās Eiropā un mūsdienu cilvēktiesību izpratnē.»

«Ja mums visiem jābūt vienlīdzīgiem, mums ir vienādā līmenī jāpiemēro vispāratzītas pasaules normas, Eiropas normas un standarti. Neko vairāk mēs nevēlamies, ieskaitot attiecībā uz nacionālajām mazākumtautībām,» paziņoja Putins.

«Kas attiecas uz starpvalstu attiecību veidošanu, šeit es vienkārši neredzu nekādas problēmas. Protams, mums ir daži politiķi, kas pastāvīgi aicina Krievijas vadību ievest kādas sankcijas, izdarīt spiedienu uz mūsu partneriem sakarā ar to, ka viņi, kā mēs uzskatām, pārkāpj cilvēktiesības. Bet mēs to nedarām. Vai tad tas nav labas gribas žests?» norādīja Putins.

Viņš arī aicināja pārstāt spekulācijas par PSRS politiku attiecībā uz Baltijas valstīm.

«Attiecībā uz mūsu valsts vienošanos 1939. gadā [Molotova–Ribentropa paktu] attiecībā uz Baltijas valstīm. 1989. gadā Padomju Savienības augstākā pārstāvniecības institūcija to nosodīja. Tā arī uzrakstīja: «Nosodām šīs vienošanās starp Staļinu un Hitleru un uzskatām, ka tas ir Staļina personīgs lēmums, kas bija pretrunā ar padomju tautas interesēm»,» sacīja Putins. «Tas viss jau izdarīts, vienkārši jāpaskatās patiesībai acīs un jāizbeidz spekulācijas.»

Tajā pašā laikā Krievijas prezidents norādīja, ka Baltijas valstu neatkarības pamatā jau pašā sākumā bija Krievijas un Vācijas 1918. gada februārī noslēgtā vienošanās — Brestas līgums. «Tāpēc 1939. gadā Krievija un Vācija vienojās citādāk — pēc būtības Vācija piekrita tam, ka daļa Eiropas atkal atgriežas Padomju Savienības paspārnē.»

«Pēc būtības Baltijas valstis bija kā «maiņas kārts» lielajā pasaules politikā, kas, protams, ir traģiski šīm tautām, — tas jāatzīst,» sacīja Putins.

«Kaut arī saprotot Baltijas valstu jūtas, es tajā pašā laikā nevaru piekrist tam, ka šodien tur likteņa sakritību dēļ, nevis pēc savas brīvas gribas esošajiem citu nacionalitāšu cilvēkiem, krievvalodīgai sabiedrības daļai netiek nodrošinātas pilnas tiesības, kas pienākas visiem cilvēkiem, kas dzīvo Eiropas kontinentā. [Nevaru piekrist tam], ka viņi jūtas kā otrās šķiras cilvēki, ka 450 000 Latvijā dzīvojošiem krievvalodīgajiem pilsoņiem ir kaut kādi nepilnīgi dokumenti, kur pilsonības iedaļā rakstīts «nepilsonis», bet dažos dokumentos raksta «svešais»,» sacīja Putins.

Atbildot uz jautājumu, vai nav jāatvainojas Baltijas valstīm, Putins atzina, ka saprot šo nostāju, tomēr piebilstot, ka «tā būtu godīga tādā gadījumā, ja šie cilvēki kaut kad būtu bijuši Krievijas Federācijas pilsoņi. Bet viņi nekad nav bijuši mūsu valsts — Krievijas Federācijas — pilsoņi».

«Mēs vēlamies veidot attiecības ar visiem saviem kaimiņiem, ar visām pasaules valstīm, arī ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem, balstoties uz viņu pašnoteikšanās tiesību cienīšanu, nacionālo interešu cienīšanu. Mēs neatkarīgi no dažu valstu šodienas iekšpolitikas konjunktūras to turpināsim darīt,» sacīja Putins.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Foto: EPA-AFI

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.10.2017
Ienākt apollo.lv