PVN shēmas: Krāpniecībā pazūd miljoni

Apollo
176 komentāri

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmās nereti parādās arī lielu un zināmu uzņēmumu vārdi. Taču tā ir leduskalna redzamā daļa. Cik liela daļa naudas valsts budžetam tādējādi iet secen, Latvijā gan atturas komentēt, jo nav skaidras aprēķina metodikas. Bet Eiropas Komisijas savulaik veiktie aprēķini liecina, ka šādā krāpniecībā zaudētā nauda ir tik liela, ka, to iegūstot valsts budžetā, finansējumu veselības aprūpei varētu pat dubultot, pirmdien vēstīja LTV «Panorāma».

PVN shēmas: Krāpniecībā pazūd miljoni

Foto: Edijs Pālens/LETA

Pievienotās vērtības nodoklis ir viens no būtiskākajiem valsts budžeta papildinātājiem. Šogad vien plānots iekasēt divus miljardus eiro, kas ir vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% no kopējiem budžeta ieņēmumiem. Tomēr šī sadaļa būtu vēl lielāka, ja vien netiktu īstenotas shēmas nodokļu izkrāpšanai.

PVN plaisa Latvijā, kas ir kopējo PVN saistību un faktiski iekasētā PVN starpība, saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem par 2013.gadu ir 30% jeb 721 miljons eiro. Tā ir summa, kas PVN krāpniecības shēmās paiet garām valsts budžetam.

Un salīdzinājumam – tas ir gandrīz tikpat, cik gada budžets veselības aprūpei (770 miljoni eiro). Bet, lai uzturētu kārtībā visus Latvijas autoceļus (490 miljoni) pietiktu ar divām trešdaļām no šīs summas.

Pievienotās vērtības nodokli maksā tie uzņēmēji, kas reģistrēti PVN reģistrā. Tā likme – 21%, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā. Vispārīgā kārtībā tas izskatās šādi: piegādātājs pārdod preci saņēmējam, piemēram, par 1000 eiro un rēķinā piemēro arī 21% PVN; saņēmējs pārdevējam samaksā 1210 eiro, savukārt pārdevējs 210 eiro, proti, nodokli, iemaksā valsts budžetā. Taču ir shēmas, kurās nauda «pazūd».

PVN jāsamaksā tikai vienreiz. Tādēļ garākās – mākslīgi veidotās pircēju un pārdevēju ķēdēs - iespējama krāpšanās.

Piemēram, pārdevējs pārdod preci par 1000 eiro, pircējs kopā ar nodokli attiecīgi samaksā 1210 eiro, preci pārdod tālāk par 1100 eiro + 231 eiro PVN. Bet, tā kā 210 eiro kā PVN jau samaksāti iepriekšējam pārdevējam, reāli budžetam tiek tikai 21 eiro.

Bet uzņēmums, kuram būtu jānomaksā 210 eiro, to neizdara.

Nereti shēmās izmanto ārvalstis, veidojot tā sauktos karuseļus.

Eksportējot un importējot PVN preci nav jāmaksā. Tā no uzņēmuma A Igaunijā preci nopērk uzņēmums B Latvijā, kurš to pārdod uzņēmumam C, jau piemērojot PVN, kurš, arī piemērojot PVN, to pārdod uzņēmumam D, kurš savukārt preci eksportē atkal uz Igauniju. Uzņēmumam D pienākas nodokļa atmaksa, bet uzņēmums B, kuram nodoklis būtu jāieskaita budžetā, to neizdara.

Tā pati prece atkal tiek griezta pa karuseli, izkrāpjot no valsts naudu. Tas ļauj iedzīvoties pašiem un iegūt naudu aplokšņu algām, kas Latvijā ir plaši izplatītas.

«Vienā pusē ir šie reāli strādājošie uzņēmumi, kas patiesībā ir organizētās noziedzības grupējuma klienti un pasūtītāji viņu darbībai. Bet tālākās fiktīvās ķēdes jau tiek organizētas mākslīgi.

Nav jau tā, ka šie fiktīvie uzņēmumi paši dibinās un izveidojas. Kāds to izdara. Kāds atrod šīs fiktīvās amatpersonas, kuras ir ar mieru par nelielu samaksu vai tamlīdzīgi kļūt par šo uzņēmumu amatpersonām. Un tādā veidā tas tiek organizēts,» skaidro VID Finanšu policijas pārvaldes direktora vietnieks Dairis Aniņš.

Agrāk fiktīvus uzņēmumus dibināja uz bezpajumtnieku vārda. Tagad tendence ir cita – ārvalstnieki un vietējie jaunieši.

«Šie jaunieši īsti labi neorientējas ne finansē, ne juridiskajos jautājumos, un viņi viegli iekrīt uz solījumiem, ka tas jau nekas slikts nebūs. Tāpēc gribās brīdināt jauniešus atturēties no šādas rīcības un nepiekrists kāda cita vietā kļūt par šīs uzņēmuma dibinātāju vai amatpersonu,» norāda Aniņš.

Lielākās shēmas, ko Valsts ieņēmumu dienestam izdevās atklāt pērn, bija kāda 35 reālu un fiktīvu uzņēmumu shēma grāmatvedības firmas aizsegā.

Krāpšanās dēļ pusotra gada laikā valsts budžetam bija nodarīti trīs miljonu eiro zaudējumi. Tāpat tika apturēta shēma, kas ļāva iedzīvoties lielākajiem gaļas pārstrādātajiem, budžetā iecērtot vairāk kā divu miljonu eiro robu, kā arī pārraut starptautisku ķēdi lietotu auto tirdzniecībā, kuras darbības laikā bija radīti pusmiljona eiro zaudējumi Latvijas valsts budžetā. Par to, ka šāda prakse izplatīta auto tirdzniecībā, iepriekš vēstīts LTV raidījumos «De facto» un «Aizliegtais paņēmiens».

Tomēr karuseļi turpina griezieties, un tas nes zaudējumus ne vien valsts budžetam, bet kropļo uzņēmējdarbības vidi.

Tā uzņēmējiem, kas grib būt godīgi, ir grūti konkurēt ar zemajām cenām, ko savukārt var piedāvāt nodokļu nemaksātāji. Turklāt par shēmu dalībniekiem varot kļūt jebkurš.

«Tur ir ļoti liela problēma daudziem godīgiem uzņēmumiem, nezinot, ka viņi ir iesaistīti. Un to krāpnieki mērķtiecīgi cenšas darīt – iesaistīt godīgos uzņēmējus tajos darījumos, un tur savukārt ieņēmumu dienestam ir interesanti aiziet auditā, jo tur ir ko paņemt,» norāda «Sorainen» partneris, eksperts nodokļu jautājumos Jānis Taukačs.

To, ka nereti visa atbildība tiek tieši pēdējam uzņēmuma ķēdē, kas var būt un var arī nebūt informēts par citu uzņēmumu krāpniecisko nolūku, apliecina arī Valsts ieņēmumu dienestā. Bet tas esot saistīts arī ar daudzajām nepilnībām likumdošanā.

Daudzas no nepilnībām gan ir skaidras jau gadiem, tomēr risinājums tā arī nav sekojis vai arī tas bijis fragmentārs.

Viens veids, kā krāpniecību mazināt, ir apgrieztais jeb reversais PVN, kas atsevišķās jomās jau darbojas.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

22.09.2017
Ienākt apollo.lv