Radošās industrija nes būtisku pienesumu valsts tautsaimniecībai

Apollo
0 komentāru

Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs, profesionālās mākslas, mūzikas un horeogrāfijas skolas iestājas par kultūras un radošās industrijas izglītības turpmāko attīstību, kas stratēģiski visefektīvāk ir īstenojama Kultūras ministrijas pārraudzībā.

Radošās industrija nes būtisku pienesumu valsts tautsaimniecībai

Foto: AFI

Pirmkārt, profesionālo kultūrizglītības sistēmu raksturo stabilas vērtības, nacionālās tradīcijas, un tā ir viena no nedaudzajām šāda veida sistēmām Eiropas Savienības izglītības telpā. Profesionālajās mūzikas skolās izkoptā unikālā a cappella dziedāšanas tradīcija un koru kustība ir tā, kas nodrošina UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma — Dziesmu svētku — saglabāšanu. Savukārt vispārējā izglītības sistēma, kur mūzikas stundas ir tikai divas reizes nedēļā, nespēj nodrošināt Dziesmu svētku procesa kvalitāti.

Latvijas kultūrizglītības sistēmu veido 145 pašvaldības profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas, 16 profesionālās vidējās mākslas, mūzikas un horeogrāfijas izglītības iestādes, kā arī augstākās izglītības iestādes — Latvijas Mākslas akadēmija, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Kultūras koledža. Vecākās mūzikas un mākslas skolas lepojas ar vairāk nekā 85 gadu ilgu vēsturi, un tās ir spējušas izdzīvot un darboties dažādās politiskajās iekārtās un ekonomiskajos apstākļos. Šodien Latvijas kultūrizglītības iestāžu galvenā priekšrocība ir spēja sniegt radošu, laikmetīgu un konkurētspējīgu izglītību, kas ir cieši saistīta ar darba tirgu kultūras un radošās industrijas nozarē. Kultūras ministrijas pārraudzībā ir orķestri, teātri, muzeji, mākslinieciskie kolektīvi u. c., kas veido nozares darba tirgu. Kultūras un radošās industrijas darba tirgus sektors Latvijā skaitliski ir neliels, bet tas orientējas uz augsti kvalitatīvu produktu radīšanu. Tāpēc kultūrizglītības uzstādījums — jau mācību/studiju laikā profesionālajās vidusskolās un augstskolās nodrošināt saikni ar darba devējiem un orientēties uz augsti kvalificētu nozares speciālistu sagatavošanu. Statistikas rādītāji liecina, ka 2007./2008. mācību gadā 92% no mūzikas vidusskolu absolventiem turpina studijas savā nozares augstskolā, un tas pierāda, ka rezultāts ir sasniegts un valsts finansējums ir ieguldīts efektīvi.

Otrkārt, radošās industrijas nes būtisku pienesumu ikvienas valsts tautsaimniecības attīstībā. Radošās industrijas aspektu integrēšana mākslu un dizaina izglītībā ir viens no galvenajiem Kultūras un radošas industrijas izglītības centra darbības virzieniem. Radošās industrijas galvenā bāze ir profesionālās mākslas, mūzikas un horeogrāfijas vidusskolas. Radošums kā pievienotā vērtība izglītības procesā, starpdisciplinaritāte, laikmetīgums — tie ir atslēgas vārdi, kas šodien raksturo radošās industrijas izglītību. Atšķirībā no vispārējās izglītības sistēmas, kur mācību process balstās uz zinātņu pamatu apgūšanu, profesionālās kultūrizglītības iestādes darbojas kā stabila platforma, uz kuras attīstīt audzēkņu radošo potenciālu un sekmēt inovācijas.

Kā pozitīvs radošās industrijas piemērs ir minams salīdzinoši nelielo Skandināvijas valstu un Nīderlandes dizains, kas, pateicoties mērķtiecīgai valsts politikai, veido ievērojamu pienesumu tautsaimniecībā un ir kļuvis par valstu atpazīstamības zīmoliem. Likumsakarīgi, ka šajās valstīs augstā līmenī ir attīstīta arī dizaina izglītība. Pašlaik jaunā paaudze Latvijā uzkrāj un veido savu intelektuālo un radošo potenciālu, un jau pēc pāris gadiem viņi sniegs savu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē.

Treškārt, Latvijas kultūrizglītības iestāžu audzēkņu un viņu pedagogu ieguldītā darba rezultāts ir radošais sniegums ar augstu pievienoto vērtību, kas jau šodien sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tēla veidošanā pasaulē. Ir būtiski jau izglītības procesā mērķtiecīgi izkopt un attīstīt kultūras identitātes apziņu, kas ir eksistenciāli svarīga tādām mazām valstīm kā Latvija.  

2008. gadā profesionālās ievirzes, kā arī profesionālās vidējās izglītības mākslas, mūzikas un horeogrāfijas skolu audzēkņi ir piedalījušies un guvuši panākumus vairāk nekā 280 starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs dažādās mākslu nozarēs.

Rūjienas mākslas skolas audzēkņu veidotais unikālais mākslas objekts — trīsdimensionālā Lielvārdes josta — šajās dienās būs skatāma Eiropas Parlamenta ēkā, Rīgas Doma zēnu kora 12 koncertus dažādās Japānas pilsētās aizvadītā gada decembrī ar sajūsmu noklausījās teju 35 tūkstoši mūzikas cienītāju, skatītāju atsaucību guva Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu darbu ekspozīcija izstādē «Six Design Stories» pasaules dizaina galvaspilsētā Turīnā 2008. gada novembrī, bet šajā nedēļā dizaina studenti ar saviem darbiem piedalījās Starptautiskajā Stokholmas mēbeļu mesē «Stockholm Furniture Fair» jauno dizaineru skatē «Greenhouse» — tās ir tikai dažas no aktualitātēm, kas apliecina kultūrizglītības jomas audzēkņu un studentu kvalitatīvo sniegumu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.11.2017
Ienākt apollo.lv