Radzevičs: Īpašniekam pārdodot dzīvokli, automātiski būtu jānomaksā visi tā parādi

Apollo
0 komentāru

Ir nepieciešamas izmaiņas Civilprocesa likuma 628.pantā, lai, īpašniekam pārdodot dzīvokli, automātiski būtu jānomaksā visi tā parādi, - intervijā «Neatkarīgajai Rīta Avīzei» saka Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC). 

Radzevičs: Īpašniekam pārdodot dzīvokli, automātiski būtu jānomaksā visi tā parādi

Foto: Lita Krone/LETA

Piemēram, vienam dzīvoklim ir 5000 latu parādi, kas, visticamāk, izveidojušies divu apkures sezonu laikā. Parasti vislielākās problēmas ir tad, kad dzīvokļa īpašniekiem ir banku hipotēka vai privātfirmu aizdevumi. «Viņi visu naudu nes uz banku, nevis maksā komunālos maksājumus. Šajā gadījumā man ir pilnīgi pamatots jautājums, kāpēc mums vajadzētu par velti apkalpot banku hipotekārās ķīlas? Ja banka atņem šo dzīvokli vai parādnieks to pārdod, tad parāds seko līdzi cilvēkam un dzīvokļa īpašums vairs nekalpo kā šā parāda nodrošinājums,» situāciju skaidro Radzevičs. 

Viņaprāt, arī pārdodot dzīvokli, parāds attiecas uz nekustamo īpašumu un tas jāsedz vai nu bankai, kas īpašumu pārņēmusi, vai jaunajam īpašniekam, jo arī namu pārvaldes nav labuma guvēji, «mēs to bankas hipotekāro ķīlu apkurinām un uzturam. Pārdošanas gadījumā pirmām kārtām būtu jāsedz visi komunālie un apsaimniekošanas izdevumi, jo tas ir pārējo šajā mājā esošo iedzīvotāju interesēs, lai viņiem nebūtu jāsedz citu parādi.»

Daudzdzīvokļu īpašuma būtība ir tāda, ka tajā kopējas ir komunikācijas aiz sienas un arī parādi. Cilvēkiem ir jāpieņem kopīgs lēmums, ko darīt. Teorētiski viņi var vērsties pret parādnieku un prasīt atdot parādu, ja to nomaksājuši citi līdzīpašnieki, tomēr parasti to dara namu apsaimniekotājs, skaidro Radzevičs. 

Likums «Par pašvaldībām» tādu funkciju kā dzīvojamo māju apsaimniekošana, ja īpašums pieder citiem, neparedz. Likuma «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» 50.pantā ir ierakstīts, ka līdz brīdim, kamēr dzīvokļu īpašnieku biedrības pārņems mājas savā bilancē, pašvaldībai ir jānodrošina, lai tās tiktu uzturētas. Tā ir pagaidu funkcija. «Ar to es vēlējos pateikt, ka dzīvokļu īpašniekiem jābūt aktīviem, svarīga ir iedzīvotāju iniciatīva, jo viņi ir īpašnieki, nevis apsaimniekotājam būtu jādiktē, ko darīt,» norāda Radzevičs. 

Rīgas domes izpilddirektors uzsver, ka pašlaik izdevumu samazināšanai būtu jāapvieno 15 kapitālsabiedrības, kur kapitāls simtprocentīgi pieder pašvaldībai, jo nav nepieciešamas 15 administrācijas. Jāapvieno arī visas finanses «vienā dūrē un jārisina problēmas». Tā kā kapitālsabiedrībām īpašnieks ir viens - Rīgas pašvaldība, tad būtībā ikviens rīdzinieks var prasīt, lai serviss būtu vienāds. 

Radzevičs sacīja, ka pašlaik gausi veidojas īpašnieku biedrības. «Šī apkures sezona parādīja, ka nav liela stimula tās veidot. Tās nevar pārliecināt par savu taisnību lielus uzņēmumus - «Rīgas siltumu», «Rīgas ūdeni», kam kā komercsabiedrībām arī nebūtu pienākums kādam kaut ko dāvināt. Ļoti daudzi, kas bija pie privātajiem apsaimniekotājiem, teica - ņemiet mūs pie sevis! Privātais, kā jau biznesā, pasaka - nemaksāsiet par siltumu, siltuma nebūs. Mēs kā pašvaldības uzņēmums tik strikti nevaram rīkoties,» skaidro pašvaldības izpilddirektors un piebilst, ka turpinās aktīvs darbs ar parādniekiem. 

Radzevičs uzsvēra, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas šogad stājies spēkā, ir paredzēta piespiedu pārvaldnieka iecelšana, ja īpašnieks nenodrošina mājai pamatpakalpojumu (atkritumu izvešanu, auksto ūdeni, kanalizāciju un apkuri). Bet viņš strādās par pašvaldības budžeta naudu, un to atgūt mums ir nulle iespēju.» 

«Iedomājieties, jau tagad viena banka mums raksta, lai mēs tās ķīlas pārvaldīšanai nozīmējam pārvaldnieku! Vai tad uz nodokļu maksātāju rēķina mums jārisina vienas bankas problēmas? Diez vai tas būtu pieņemami. Šāda situācija vistipiskākā ir lielajās pilsētās, kur ir lieli īpašumi,» stāsta pašvaldības pārstāvis. 

Par šiem jautājumiem Radzevičs esot informējis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisiju. Ekonomikas ministrijai līdz 16.augustam uzdots izstrādāt konkrētus grozījumus minētajā likumā, lai varētu tos skatīt pirmajā lasījumā. «Tādējādi ļoti ceru, ka mēs būsim sadzirdēti un minētās absurdās situācijas tiks novērstas. Jāteic, ka likumā piespiedu pārvaldnieku funkcijas ir definētas ļoti vispārīgi. Esam iesnieguši konkrētus labojumus un ieteikumus,» piebilda Radzevičs.


Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
19

2017. gada 19. augusts

Vārda dienas

Melānija, ImantaRogate, Roēna, Rodžers, Melizande, Melizanda, Melisandra, Melinda, Melija, Melanija, Māle, Malle, Malgonija, Malānija, Imandra, Imanda

Valūtu kursi

19.08.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv