Raidījums: Krāpnieki aizkavē palīdzību Zolitūdes traģēdijā cietušajiem

Apollo
26 komentāri

Pēc Zolitūdes traģēdijas parādījušās negaidītas problēmas kompensāciju, pabalstu un ziedojumu izmaksā upuru tuvieniekiem un cietušajiem. Likuma par to, kā izmaksāt naudu traģēdijas gadījumā, Latvijā nav, bet ar pašreizējo smagnējo un lēnīgo regulējumu šajā situācijā nepietiek, svētdien vēstija LNT raidījums «Top 10».

Raidījums: Krāpnieki aizkavē palīdzību Zolitūdes traģēdijā cietušajiem

Foto: Evija Trifanova/LETA

Rīgas domes pabalstu bojāgājušo tuviniekiem 10 000 latu apmērā sāks izmaksāt pirms Ziemassvētkiem. Tas saistīts ar to, ka summa izraisa nesaskaņas un pievilina krāpniekus. Daži radinieki atnākot uz sociālo dienestu pat cīnās savā starpā.

Dažiem bērniem, kuriem tagad pienākas nauda, pēkšņi uzrodas tēvi, dažreiz pat divi vai trīs. Nesen domē saņemts juridiski noformēts lūgums veikt paternitātes ekspertīzi vienam no bojā gājušajiem - kādai sievietei, izpētot mirušo sarakstu, radušās aizdomas, ka viens no bojā gājušajiem varētu būt viņas bērna tēvs.

Domes Labklājības departaments bija spiests uzlikt griestus 1000 latu apmērā bēru pabalstam pēc tam, kad viena cilvēka apbērēšanai tiks pasūtīti 18 vainagi un visdārgākais ozolkoka zārks.

Savukārt 40 latu ārkārtas pabalstu izmaksu apstādināja, kad ieradās kāds cilvēks, kuram par šo naudu vajadzēja ķīmiskajā tīrītavā iztīrīt 21.novembrī «Maximā» sasmērētas drēbes.

Nākamnedēļ Rīgas domes Sociālo lietu komitejas paspārnē tiks izveidota speciāla komisija, kas vērtēs 10 000 latu pabalsta izmaksu bojāgājušo tuvieniekiem. «Piedalīsies gan departamenta parstāvji, gan sociāla dienesta darbinieki, Rīgas domes pārstāvji, juristi, Rīgas bāriņtiesa, kas izvērtēs individuāli katru gadījumu. Jo pamatā mums ir, ja godīgi, juridiski kāzusi,» skaidroja Labklājības departamenta vadītāja Irēna Kondrāte.

Drošības sietu bija spiests ieviest arī fonds «Ziedot.lv», kas viens no pirmajiem sāka izmaksāt 4500 latu lielus pabalstus. Kā norāda organizācijas pārstāvji, lielākā daļa krāpnieku tikai zvana, bet pēc tam, kad uzzina, kādi dokumenti ir nepieciešami, vairs netraucē. Tomēr nesen birojā personīgi ieradās divi it kā tēvi.

«Tajos gadījumos, kad nav skaidrs, kas ir bērna aizbildnis – teiksim, tēvs ir dzīvs, bet nav dzīvojis kopā, nav uzņēmies atbildību, šajos gadījumos mēs tēvam naudiņu nepārskaitām. Mēs prasām atvērt bērnam kontu. Tas nozīmē, ka tiek ieskaitīts uz bērna vārdu un bērns var naudu izmantot vai nu sasniedzot 18 gadus, vai nu kad bāriņtiesa ir izlēmusi, kurš būs bērna aizbildnis un dod arī atļauju ar šo kontu rīkoties,» norāda Rūta Dimanta no «Ziedot.lv».

Fondam kā sabiedriskai organizācijai personu dati nav pieejami. Ir tikai bojā gājušo saraksts, kurā nav informācijas par bērniem, sievām vai vecākiem. «Faktiski, mums kā labdarības organizācijai datus arī nevajadzētu. Mums vajadzētu kādu, kurš zina par šo ģimeni, vienalga, vai tā ir Labklājības ministrija, sociālais dienests vai bāriņtiesa, un apziņo šīs ģimenes, pasakot, ka pienākas sabiedrības pabalsts. Šī te traģēdija parādīja, ka tādas operatīvas sistēmas, lai to izdarītu – nav. Tā varbūt ir viena lieta, ko mums vajadzētu mācīties no šī,» sacīja Dimanta.

Arī valsts maksās kompensācijas – 10 000 latu bojāgājušo tuviniekiem un 5000 latu cietušajiem. Nākamnedēļ Labklājības ministrijai ieplānotas konsultācijas ar Rīgas domes Labklājības departamentu.

Juristi skaidro, ka bojā gājušo radinieku sarakstu neviens neveidos un neizplatīs, jo to aizliedz likums. Tomēr radniecības pārbaudes var būt gana sarežģītas un ieilgt, it sevišķi tad, ja kādam upurim ir bērni ārzemēs. Pusgads vai gads ir vidējais termiņš, kura laikā atklājās mantojums. Un nekā cita, kā vien Civillikumā ierakstītas mantojuma tiesības juristiem nav.

«No likuma viedokļa attiecīgo kompensāciju saņems tuvinieki. Tas nenozīmē, ka visi tuvinieki, ka visi tie radi, kuri cilvēkam ir, varēs saņemt kompensāciju. To saņems tie, kuri ir vistuvākie. Piemēram, ja gāja bojā bērns, kompensāciju saņems vecāki, ja piemēram māte vai tēvs, kompensāciju saņems bērns. Protams, ka var būt vairāki pretendenti. Protams, ja ir divi bērni, tad katram būs attiecīga nauda,» skaidro Saeimas juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins (V).

Pirmkārt mantinieki ir bērni, tad – laulātie, tad vecāki, tad brāļi un māsas un aiz tiem – pārējie. Tiesa gan, ne vienmēr par bērniem, sirmgalvjiem un invalīdiem rūpējās tie, kuri ir viņu likumiskie mantinieki, norāda raidījums.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

12.12.2017
Ienākt apollo.lv