Raidījums: Sprūds «Trasta komercbanku» varētu būt izmantojis parāda atdošanai uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam Attēlu galerija

Apollo
89 komentāri

Policija pirmo reizi Latvijas vēsturē aizturēja maksātnespējīgas bankas administratoru. Ejot uz tiesas zāli, «Trasta komercbankas» administratora vietas izpildītājs Ilmārs Krūms bija mazrunīgs. Savu niknumu neslēpa Krūma kolēģis Māris Sprūds. Aizturēšana dārgā bentlija īpašnieku padarīšot tikai stiprāku, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Raidījums: Sprūds «Trasta komercbanku» varētu būt izmantojis parāda atdošanai uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam 3 attēli Atvērt

Foto: Paula Čurkste/LETA

MĀRIS SPRŪDS -  maksātnespējas administrators

Pie manis kratīšanā nav atrasts nekas no tā, par ko man min lietā. 

Māra Sprūda advokāts JĀNIS ROZENBERGS

Vai vērtējamo jautājumu lokā ir cesijas līgumi, kuri tika slēgti parādu atgūšanas vai parādu iekasēšanas ietvaros? Nu, ciktālu man ir redzams no dokumentiem, jā.

Tas ir ar ārzonas firmu «Fairwood Import LLP» un «Ergo Tec LLP»?

Tie nosaukumi jums ir pareizi zināmi.

Šo «Trasta komercbankas» noguldītāju līdzekļi esot nonākuši SIA «Alunāna biroji» kontā. Pirms gada šī firma piederēja Jūlija Krūmiņa meitas Maijas Čerņavskas uzņēmumam. Miljonārs «Nekā personīga» apliecina, ka viņš pats darījumā ir iesaistītā persona un šo jautājumu kārtojis ar Sprūdu, kas no viņa esot ieguvis ēku un par to pamazām maksājis. Parāda kārtošanai Sprūds izmantoja Trasta komercbankas naudu. Lai to varētu izdarīt, bija vajadzīgs Ilmāra Krūma paraksts. Tā Krūms kļuvis par nozieguma līdzdalībnieku. Ar Sprūdu reizē apcietinātais Jorens Raitums lietā pārstāvējis Krūmiņa intereses.

Uzņēmējs JŪLIJS KRŪMIŅŠ 

Vai Sprūda lietā policija nav kaut ko prasījusi? Nu, man neko neprasīja, bet viņiem arī nav, ko prasīt. Tur jau nekas man nav un arī izrādās šitam Jorenam. Jorens aizstāv manas intereses, jo Sprūds savā laikā bija maksātnespēja «Alunāna birojiem» tā māja, ko es nopirku Alunāna ielā.

Un tā māja bija ieķīlāta kādās piecās bankās un Sprūds privatizēja un jā. Un es pajautāju Jorenam, lai viņš palīdz tās mājas, nu dabūt brīvu to māju. Viņš palīdzēja un Sprūds man lēnā garā maksāja naudu.

Bet viņš to naudu atdeva tur par to māju? Nē, nu viņš skaitīja iekšā, jā. Bet man jau nav svarīgi, no kurienes viņš skaita, vai viņš skaita no «Aizkraukles bankas» vai no «Rietumu bankas» vai no «Trasta bankas».

Latvijas uzņēmējdarbības veterānam neesot bijusi svarīga līdzekļu izcelsme. Galvenais, lai nauda paliek Latvijā. 

JŪLIJS KRŪMIŅŠ 

Man ir pie vienas vietas, kas tur zog, Sprūds un pārējie. Man ir jautājums tas, ka mūsu valdība un mūsu policija aizstāv nevis latviešu uzņēmēju, teiksim, šoreiz Māri, bet gan cilvēkus, kam banka pieder, es nezinu, tur Baltkrievijai, Ukrainai vai Krievijai. Sprūds, ja kaut vai to naudu paņem, viņš to atstāj Latvijā.

Paralēli Ģenerālprkuratūra no nāves punkta izkustinājusi tā saucamo «Peltes īpašumu» lietu. Šīs lietas sakarā Sprūdam aizdomās turamā statusu uzrādīja nedēļu pēc apcietināšanas.

JĀNIS ROZENBERGS 

Ir kļuvis zināms, ka sākts kriminālprocess par «Peltes īpašumu» lietu. Vai aizdomās ir turēts arī jūsu klients? Par «Peltes īpašumu lietu process ir, cik es zinu, sākts jau gadus 2 vai 3 atpakaļ. Jā, varu apstiprināt, Mārim Sprūdam arī šajā procesā ir aizdomās turētās personas statuss. Un kāda ir viņa pozīcija šajā jomā? Liecību viņš nav sniedzis. Savu pozīciju nav paudis. Jeb vēl precīzāk – viņš pozīciju paudis pavisam lakoniski, ka viņš šo procesu uzskata par nepamatotu un aicina prokuroru pēc iespējas ātrāk virzīt lietu uz tiesu, lai varētu tiesai pierādīt savu nevainīgumu.

«Peltes īpašumu» lieta saistīta ar zemi Sužos Ķīšezera krastā. SIA «Peltes īpašumi» bija parādā Kipras uzņēmumam. Prasījuma tiesības pārpirka administrators Aigars Lūsis. «Peltes īpašumu» zeme savukārt tika pārdota uzņēmumam «Sužu pussala», kuras pārstāvis savukārt izrādījās Sprūda kolēģis jurists Oskars Ercens. Firma par zemi naudu nemaksāja, bet uzņēmās «Peltes īpašumu» parādu pret Lūsi. Vēlāk Lūsis parāda piedziņas tiesības pārdeva Sprūda dzīvesbiedrei Ilze Gulbei. Viņai šonedēļ šajā lietā uzrādīts aizdomās turamās statuss.

Šobrīd Peltes īpašumus pārvalda Raitis Rode. Viņa dzīvesbiedre ir maksātnespējas administratore Sandra Kokare Rode, viņa arī Krūma pilnvarotā persona bankā.

Vēl pirms apcietināšanas Krūms bija sastādījis blīvu grafiku ar bankas nekustamos īpašumu, kustamās mantas un finanšu aktīvu izsolēm. Tās bija plānotas arī šonedēļ. Tā kā Krūms bija aiz restēm, izsoles vajadzēja rīkot Rodei – Kokarei. Tās atcēla pēdējā brīdī. Mums kļuva zināms, ka zināma loma bijusi arī Valsts prezidenta kancelejai.

Valsts prezidenta juridiskā padomniece KRISTĪNE JAUNZEME

Vai šo konsultāciju laikā tika skatīts arī tāda problēma kā Krūma izsludinātās nekustamo īpašumu un kustamās mantas izsoles? Mēs ar Finanšu kapitāla tirgus komisiju runājām par kredītiestāžu likuma 165.pantu, proti, kā šī norma būtu interpretējama saistībā ar personām, kas ir Krūma kunga pilmnvarotā persona. Kādas darbības šī persona varētu veikt un, protams, ir bažas, ka varētu notikt kaut kādas darbības, kas nāk par sliktu kreditoriem vēlākā procesā un kas var paildzināt šo te maksātnespējas procesu. 

Finanšu un kapitāla komisijas padomes priekšsēdētājs PĒTERS PUTNIŅŠ

Vai esat lūguši Rodes kundzei atlikt šīs izsoles, kas tagad notiek? Jā. Vai viņa ņēmusi vērā jūsu ieteikumu ? Nu to mēs redzēsim.

Pirmdien paredzēta tiesa par Krūma atcelšanu no amata. Uz sēdi administratora pienākuma izpildītājs neieradīsies, lai gan tiesa viņam piedāvājusi šādu iespēju, organizējot policijas eskortu.

Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese ILONA RŪĶE 

Vai ja uz tiesas sēdi neieradīsies administrators Krūms, vai tas ir par pamatu tiesas atlikšanai? Nē, tas nav šķērslis šī jautājuma izskatīšanai. Krūmam ir piedāvāts piedalīties šajā sēdē ? Jā, viņam par šo te procesu ir darīts zināms un mēģināts noskaidrot viņa paša viedoklis, vai viņš vēlas pats piedalīties šajā procesā. Un viņš ir atbildējis? Viņš ir nodevis tiesai informāciju, ka pats personīgi nevēlas piedalīties. 

Tiesa lems, vai par jauno administratoru iecelt Armandu Rasu, kuru jau februārī šim amatam ieteikusi FKTK. Interesanti, ka pēc šīs nominācijas Rasa noslēdza vienošanos par sadarbību bankas adminisrēšanā ar savu kolēģi Mārtiņu Bunku un to pašu Rodi Kokari, kas pārvalda banku šobrīd. Uz Nekā personīga jautājumu, kādēļ viņa šādu vienošanos parakstījusi un vai par to informējusi savu priekšnieku Ilmāru Krūmu, Kokare Rode neatbildēja.

«Trasta komecbankas» administratora pilnvarotā persona ZANDA KOKARE – RODE

Paldies par izrādīto interesi saistībā ar «Trasta komercbanka» likvidācijas un maksātnespējas procesu un ar to saistītajiem jautājumiem.

Ievērojot to, ka Ilmārs Krūms nav mani pilnvarojis sniegt trešajām personām informāciju saistībā ar  «Trasta komercbanka» maksātnespējas procesu, šobrīd neesmu tiesīga Jums sniegt jebkāda veida ziņas par  «Trasta komercbanka» maksātnespējas procesa norisi.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimai atgriezis grozījumus Kredītiestāžu likumā cita starpā arī tādēļ, ka Saeima tos skatījusi vienā laikā ar tiesas procesu par administratoru maiņu. Un tas liekot apšaubīt likuma autora Imanta Parādnieka labos nodomus interešu konfliktu apkarošanā.

KRISTĪNE JAUNZEME 

Un kamēr likums ir ar noteiktu mērķi un ir nepieciešams to padarīt stingrāku, tiktāl tas ir labi, bet tas, kas ir redzams šajā gadījumā, ka šādā veidā tiek ārkātīgi sašaurināts vispār iespējamo kandidātu loks, kas var tad būt kredītiestāžu iesppējamie maksātnespējas administratori. Protams, prezidentam arī ir jautājumi par šo te laiku, kad šis te regulējums tiek grozīts un pilnveidots vienlaikus ar Trasta komercbankas šo te likvidācijas procesu un visu, kas ir ap šo jautājumu.

Padomniece arī atklāj, ka pēc prezidenta publiskā paziņojuma par nodomu likumu neizsludināt, deputāti, kas par to balsojuši, centušies pierunāt kancelejas darbiniekus, lai tie iesaka prezidentam tomēr pārdomāt. 

KRISTĪNE JAUNZEME

Parādnieka kungs atsūtīja atsevisķus dokumentus epastā un šie dokumenti bija tie paši dokumenti, kas ir likumprojekta izskatīšanas lietā, kas ikvienam ir pieejami Saeimas mājaslapā.

Nacionālās apvienības Saeimas deputāts IMANTS PARĀDNIEKS 

A tā ir taisnība, ka jūs ar Māri Sprūdu spēlējat kārtis šad tad? Zoli spēlējam gan jā. Kad pēdējoreiz spēlējāt?

Aizpagājušonedēļ.

Māra Sprūda advokāts JĀNIS ROZENBERGS 

Cilvēks spēlēja ar Imantu parādnieku kārtis un jau nākamajā nedēļā viņu paņem, nu. Nu es negribētu teikt, ka kāršu spēle pie tā noveda. Bet acīmredzot, dzīvesveids. 

Par Parādnieka grozījumiem iepriekšējā nedēļā balsoja ZZS deputāti, pat Kārlis Seržants, kurš iepriekš pret maksātnespējas administratiem bija uzsācis cīņu. 

Šonedēļ Budžeta un finanšu komisijas sēdē reveransu ZZS izrādīja Imantrs Parādnieks. Balsoja par Ingūnas Sudrabas ierosinātajiem un ZZS virzītajiem grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas palielinās mazākuma akcionāru iespējas. Pret tiem iebildumus izteicis Saeimas Juridiskais birojs, Finanšu ministrija, kā arī Iekšlietu ministrija.

Tajos, iespējams, ieinteresēti mazākuma akcionāri Ventspils uzņēmumos, kur tagad vairākuma akcionārs ir starptautiskais koncerns VITOL, uzskata likumprojekta pretiniece .

«Vientības» Saeimas frakcijas vadītāja SOLVITA ĀBOLTIŅA 

Nav prasīts viedoklis Ārvalstu investoru padomei, kas nostāda dīvainā situācijā mazākuma akcionāru daudz izdevīgākā situācijā pret vairākuma akcionāru. Un tā kā ņemot vērā, ka šos grozījumus sniegusi Ingūna Sudraba, pēc tam ir bijis ZZS cits atbildes žests, kurā pretēji koalīcijas līgumam ir atbalstīts Sudrabas kundzes pieteikums, kurā ir uzrunājis gan juridiskais birojs par šiem atzinumiem un ir lūdzis tomēr izvērtēt šo normu atbilstību Satversmei, nu, acīmredzot, ir viens konkrēts uzņēmums kādā konkrētā ostas pilsētā, kurā ir.

«No sirds Latvijai Saeimas» deputāte INGŪNA SUDRABA

Kādēļ jūs iesniedzāt šo priekšlikumu?

Tāpēc, ka es redzu, ka bieži vien mazākuma akcionāri nespēj savas tiesības aizstāvēt tajos gadījumos, kad vairākuma akcionārs faktiski ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums, ka vairākuma akcionāram ir jāizsaka mazākuma akcionāram piedāvājums atpirkt akcijas, vairākuma akcionārs no tā var veiksmīgi gadiem izvairīties.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs JĀNIS VUCĀNS (ZZS)

Un ir bijusi virkne situāciju, kur mazākuma akcionāri ir uzskatījuši, ka viņu tiesības ir aizskartas. Protams, viņiem būtu iespēja, izmantojot vispārējās tiesību normas, vērsties tiesā, prasīt savu zaudējumu atmaksu vispārējā kārtībā, bet tas ir ļoti sarežģīts un ļoti komplicēts process. Es pieļauju, ka, ja kāds no mazākuma akcionāriem būtu parādījis šo to ceļu, kā to Latvijā īstenot, tad mums būtu masa ar tiesvedībām. 

Lai to nepieļautu, acīmredzot, tad šoreiz, balstoties uz deputātes Ingūnas Sudrabas sākotnējo priekšlikumu, mēs iedziļinājāmies šajā problēmā.

Šo likumu Saeima skatīs nākamnedēļ savā pedējā sēdē pirms vasaras atvaļinājuma. Ja Saeima to pieņems, tad deputāti no «Vienotības» un «Reģionu apvienības» jau plāno vērsties pie Valsts prezidenta, lai viņš arī šo likumu neizsludina.

«Nekā personīga» ir kļuvis zināms, ka cesijas darījums, kur ir iesaistīts Jūlijs Krūmiņš, nav vienīgais, kas ir raisījis izmeklētāju interesi un ir aizdomas, ka arī citos gadījumos notikusi izspiešana vai izspiešanas mēģinājums.

Jautājums raisa arī administratora rīcība, izpārdodot mantu, piemēram, pārdodot bez izsoles kādam ofšoram bankas centrālo ēku par 1,6 miljoniem eiro, lai gan banka šo ēku 2009.gadā samaksāja 5,6 miljonus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

28.06.2017
Ienākt apollo.lv