Raivis Dzintars: Kurš apturēs PCTVL?

Apollo
0 komentāru

Pirms kārtējām Rīgas Domes vēlēšanām krievvalodīgā prese aicināja lasītājus sadalīt balsis par trim partijām: apvienību «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL), «Jauno centru» (JC) un Tautas saskaņas partiju (TSP). Sekoja pamācības: ja viens ģimenes loceklis balso par PCTVL, tad otram attiecīgi jābalso par TSP, trešajam par JC utt. Aprēķins vienkāršs — panākt, lai visas trīs uz krievvalodīgo elektorātu balstītās partijas pārvarētu likuma noteikto barjeru un iegūtu lielāku teikšanu Domē.

Pēc vēlēšanām daļa nacionāli domājošo latviešu varēja mierīgi uzelpot — krievu preses plāni nav īstenojušies. Pat ņemot talkā apvienību «Dzimtene»/LSP un sociāldemokrātus, nevienai no trim krievvalodīgajām partijām valdošo koalīciju izveidot neizdosies. Tomēr ne pirmo un ne pēdējo reizi notiek vēlēšanas. Cik droši par krievu preses mīluļu izolāciju varēsim justies priekšdienās, ir šaubīgs jautājums.

Tautas saskaņas partija, lai arī guva niecīgu pārstāvniecību dažās pašvaldībās, vēlēšanās kopumā piedzīvoja smagu zaudējumu. Grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai arī pirms nākamajām vēlēšanām krievu prese savu elektorātu aicinātu balsot par TSP. Līdz ar to krievu preses «mīluļu» loks varētu sarukt. Uz krievvalodīgo elektorātu orientējas arī «Jaunais centrs», apvienība «Dzimtene», LSP, bet, manuprāt, arvien pārliecinošāk Latvijas krievvalodīgo «telpā» vadoņu lomu uzņemas tieši PCTVL. Šim spēkam gribētu veltīt vairāk vārdu.

Pirmkārt, tieši PCTVL Latvijas galvaspilsētā krievvalodīgo partiju vidū ieguva lielāko pārstāvniecību. Otrkārt, PCTVL no citiem atšķiras ar to, ka tā sevi sabiedrībai parāda arī ārpus Domes vai parlamenta sienām. Lielāko daļu sabiedrības viņi šokē ar savu nekaunību, agresivitāti, radikālismu, bet citai daļai viņi sevi tādā veidā pasniedz kā aktīvus cīnītājus. Un to pamana. Krievvalodīgo rupors «Čas» uzreiz pēc PCTVL konferences, kas notika pagājušajā sestdienā, partijai veltīja izteiktu reklāmrakstu ar nosaukumu «PCTVL raujas kaujā». Un ir, par ko reklamēt. Man ir dziļi pretīgas PCTVL idejas un darbība, bet nevar neatzīt, ka viņi savējo aizstāvības vārdā ceļas un krīt vārda vistiešākajā nozīmē. 16. martā Aleksandrs Giļmans atšķirībā, piemēram, no latviešu partiju politiķiem, bija savu vēlētāju vidū. Nebija nekas pretī ne sasmērēt savu strīpaino pidžamu, ne pasēdēt policijas mašīnā.

Arī plašās krievu skolu aizstāvju štāba aktivitātes pēc būtības nav nekas cits kā viena no PCTVL politikas izpausmēm. Tas arī izskanēja viņu konferencē Jakova Plinera uzrunā: «Štābs ir mūsu tikšanās ar vēlētājiem.» Štāba galvgalī nemana ne JC, ne TSP, ne «Dzimtenes» cilvēkus. Tās ir PCTVL politiskās aktivitātes, ko pamana un ko atceras krievvalodīgais vēlētājs.

PCTVL organizē savu vēlētāju un parāda sevi ne tikai ērtajos birojos un sēžu zālēs, bet arī uz ielām. Kā magnēts ap PCTVL sāk lipt dažādi satelīti. Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija (plašāk zināmi kā «osipovieši») un nacionālboļševiki veido arvien ciešākas saites ar partiju. Lieliski izmantotā izglītības reforma, 16. marts, 4. maijs, Minoritāšu konvencija un citi notikumi vairo šā spēka popularitāti. PCTVL pieņemas spēkā, un būtu ļoti tuvredzīgi to ignorēt.

Turpinoties līdzšinējai notikumu gaitai, var rasties situācija, ka PCTVL krievvalodīgo «telpā» ieņem politisku monopolstāvokli. Tad krievu prese vairs neaicinās izmest balsis par jurkāniem, dolgopoloviem vai Žuravļova dzimtu. Tā var norādīt skaidri, ka jābalso par lielāko spēku. Bet arvien augošā naturalizācija šim spēkam radīs jaunus un jaunus balsotājus.

Protams, PCTVL iegūt vairākumu Saeimā nekad neizdosies. Bet ceturtdaļu vietu un pat nedaudz vairāk gan ir iespējams. Un kur garantija, ka atlikušos procentus tad nepapildinās dažas lokanākas «latviešu» partijas? Vai mazums tādu ik vēlēšanās iznirušas, parasti jau laikus sagatavojot attaisnojošās «integratoru» vīģu lapas!

Mums, kas nevēlas pieļaut PCTVL politisko ekspansiju, ir tikai viens trumpis. Un tas ir šīs partijas pretvalstiskums. Arī pēdējā konferencē atsevišķi runasvīri visai vaļsirdīgi stāstīja par nepieciešamību «atjaunot Krievijas varenību». Citi PCTVL līderi, piemēram, Giļmans, tikpat atklāti ziņo, ka vēlreiz balsotu pret Latvijas neatkarību, ja rastos tāda iespēja. Vai latviešiem ir politiķi, kas šo trumpi var izmantot, lai pārvilktu svītru PCTVL plāniem?

Raivis Dzintars: Kurš apturēs PCTVL?

Foto: «Apollo»

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.10.2017
Ienākt apollo.lv