Rasmusens: NATO ir viss nepieciešamais visu dalībvalstu aizsardzībai

Apollo
0 komentāru

NATO rīcībā ir pilnīgi viss nepieciešamais visu dalībvalstu aizsardzībai, pirmdien, tiekoties ar Baltijas valstu žurnālistiem, Briselē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, netieši apstiprinot Baltijas valstu aizsardzības plānu eksistenci.

Rasmusens: NATO ir viss nepieciešamais visu dalībvalstu aizsardzībai

Foto: Scanpix/AP

Viņš uzsvēra, ka NATO ļoti nopietni uztver līguma 5.pantu, kas paredz jebkuras dalībvalsts kolektīvu aizsardzību uzbrukuma gadījumā. Tāpēc visā NATO teritorijā, ieskaitot Baltijas valstis, notiks militārās mācības, un tāpēc Baltijas valstu gaisa telpā patrulē NATO lidmašīnas.

Gaisa patruļas NATO valstis Baltijas valstīs turpinās, kamēr tām pašām nebūs atbilstošu gaisa spēku. Rasmusens norādīja, ka gaisa patruļas ir ilgtermiņa operācija. NATO ģenerālsekretārs arī uzsvēra, ka nebūt nemudinātu Baltijas valstis veidot savus gaisa spēkus, jo resursi ir jāizlieto saprātīgi. NATO dalībvalstu solidaritāte nozīmē efektīvu uzdevumu sadalīšanu savā starpā, skaidroja NATO ģenerālsekretārs.

Rasmusens augstu novērtēja Baltijas valstu spēju smagajos ekonomiskajos apstākļos izpildīt savas saistības pret NATO, gan turpinot dalību NATO operācijās, īpaši Afganistānā, gan arī pildot savas finansiālās saistības.

NATO ģenerālsekretārs izteicās, ka saprot Baltijas valstu bažas par to pierobežā notikušajām Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām militārajām mācībām, jo tām trūka caurskatāmības, tomēr NATO šīs mācības neuzskata par draudu savai teritorijai. Viņš uzsvēra, ka NATO mācības dalībvalstīs notiks, tikai ievērojot pilnīgu caurskatāmību.

Runājot par helikopteru bāzes kuģa «Mistral» darījumu, Rasmusens norādīja, ka NATO šo jautājumu uzskata par Francijas un Krievijas divpusēju lietu, tomēr pauda cerību, ka Francija ņems vērā Baltijas valstu bažas. Viņš uzsvēra, ka Krievija ir NATO partneris un tāpēc pret to tā arī ir jāattiecas arī šajā gadījumā.

NATO ģenerālsekretārs pamatā piekrita viedoklim, ka Krievijas jaunajā militārajā doktrīnā ieskanas aukstā kara laikmeta valoda, tomēr uzsvēra, ka NATO Krieviju neuzskata par draudu. Viņš norādīja, ka Baltijas valstu nomierināšanai vislabākais risinājums būtu saspīlējuma mazināšana NATO un Krievijas attiecībās. Abām pusēm ir kopīgas intereses, abas cīnās pret terorismu, pret masu iznīcināšanas ieroču izplatību, arī Irānas kodolarsenāls teorētiski spētu aizsniegt gan Eiropu, gan Krieviju, teica Rasmusens.

Jautāts par NATO iespējamo reakciju pret iespējamiem kiberuzbrukumiem alianses dalībvalstīm nākotnē, Rasmusens norādīja, ka visupirms notiktu konsultācijas dalībvalstu starpā, savstarpēja sadarbība. Ja tā situāciju atrisinātu, citi soļi nebūtu nepieciešami. Jautājums par līguma 5.punkta iedarbināšanu kiberuzbrukuma gadījumā varētu teorētiski tikt izskatīts tikai gadījumā, kad uzbrukuma sekas būtu ārkārtīgi nopietnas, un soļi uzbrukuma upura aizstāvībai būtu jāsper visām alianses dalībvalstīm, norādīja NATO ģenerālsekretārs.

Rasmusens norādīja, ka NATO turpina «atvērto durvju» politiku arī attiecībā pret Ukrainu, kuras jaunā politiskā vadība ir mainījusi līdzšinējo nostāju un paudusi nevēlēšanos būt kādā aliansē.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

21.08.2017
Ienākt apollo.lv