RD: Nebija pamata ierobežot 16.marta pasākumu rīkotāju darbības

Apollo
732 komentāri

Lemjot par 16.marta pasākumu saskaņošanu, ierobežot to rīkotāju plānotās darbības nebija likumīga pamata, aģentūrai LETA norādīja Rīgas domes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Uģis Vidauskis.

RD: Nebija pamata ierobežot 16.marta pasākumu rīkotāju darbības

Foto: Evija Trifanova/LETA

Pārmetumus pašvaldība izpelnījusies, jo netika noteikti ierobežojumi pasākumu rīkotājiem un biedrība «Apvienība pret nacismu» leģionāru piemiņas gājiena dalībniekus varēja sagaidīt ar griezīgām sirēnām, ausīs griezošu mūziku krievu valodā un ierakstītām uzrunām ar savu skatījumu uz vēsturi.

Vidauskis norādīja, ka biedrība bija pieteikusi piketu un sapulci, un saskaņā ar likumu «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem» sapulces laikā drīkst izmantot megafonu, mikrofonu un citas skaņu pastiprinošas iekārtas.

Viņš arī norādīja, ka saskaņā ar likumu dažādi pasākumi, ja rīkotāji par to nav vienojušies, nevar notikt vienā laikā un vienā vietā, taču šajā gadījumā pasākumi bijuši tuvu viens otram, bet nepārklājās.

Biedrība «Apvienība pret nacismu» savu sapulci un piketu no plkst.10 līdz 13 rīkoja uz Raiņa bulvāra trotuāra pie Brīvības pieminekļa, bet leģionāru atceres gājiens no aptuveni plkst.11 līdz 13 noritēja Brīvības pieminekļa laukumā.

Vidauskis arī atsaucās uz tiesībsargājošo institūciju atzinumiem, ka nav gaidāmi ievērojami draudi sabiedriskajai kārtībai un drošībai šajā dienā nepastāvēšot.

Skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošana biedrības «Apvienība pret nacismu» pasākumā bijusi saskaņota ar domi, sākotnēji teica Vidauskis, taču Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR) aģentūrai LETA precizēja, ka dome nekādas atļaujas neizsniedz un neko nesaskaņo - rīkotājiem vien jāiesniedz informatīvs paziņojums.

Vidauskis piebilda: tam, vai uz vietas pasākums norit atbilstoši pieteikumam, jāseko policijai, un, ja tā nenotiek, policija var attiecīgi rīkoties.

Vaicāts, vai atsevišķos gadījumos pašvaldība nevar liegt skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu sapulcēs, viņš norādīja, ka ikviens gadījums jāvērtē atsevišķi. Viņš atzina, ka ir jāvērtē, vai pasākums nevar traucēt apkārtējo mieru, piemēram, nakts laikā, bet šajā gadījumā pašvaldība nodrošinājusi pulcēšanās brīvību.

Uz cilvēktiesībām atsaucās arī Radzevičs, kurš vairākkārt norādīja uz tiesas spriedumiem, ar kuriem atcelti domes iepriekšējo gadu lēmumi neatļaut pasākumus 16.martā. Viņš norādīja, ka pretēji viedokļi vai varbūtība, ka notiks kādi starpgadījumi, nevar būt pamats aizliegumam. Šogad arī no Drošības policijas un Valsts policijas nav saņemti ierosinājumi par kādiem ierobežojumiem.

Jau ziņots, Rīgas dome nolēma šogad nenoteikt ierobežojumus pasākumu organizēšanai 16.martā. Pašvaldība atsaucās uz tiesībsargājošo institūciju atzinumiem, kuros norādīts, ka ievērojami draudi sabiedriskajai kārtībai un drošībai šajā dienā nepastāvēšot.

Pašvaldība neizsniedz piketu vai gājienu atļaujas, taču tai ir tiesības lemt par ierobežojošiem pasākumiem, ja domē pieteiktais pasākums var radīt drošības riskus.

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (NA) pēc notikušā pie Brīvības pieminekļa plāno prasīt iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) demisiju, jo policija pieļāvusi biedrības «Apvienība pret nacismu» aktivitātes. Savukārt iekšlietu ministrs uzskata, ka policija leģionāru piemiņas pasākumā bijusi savu uzdevumu augstumos. Ministrs atzīmēja, ka visi pasākumi bija pieteikti un saskaņoti, un to organizētāji nekādus pārkāpumus nepieļāva.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv