RD noteikumos plāno paredzēt iespēju liegt kāpt uz nedroša ledus

Apollo
10 komentāri

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā šodien nolemts uzdot Rīgas Pašvaldības policijai mēneša laikā izstrādāt grozījumus domes saistošajos noteikumos, paredzot Rīgas pilsētas izpilddirektoram tiesības bīstamos apstākļos noteikt liegumu kāpt uz ledus.

RD noteikumos plāno paredzēt iespēju liegt kāpt uz nedroša ledus

Foto: Edijs Pālens/LETA

Grozījumi pašvaldībā iesniedzami līdz šā gada 10.maijam, lai vēl šajā sasaukumā tos varētu virzīt skatīšanai domes sēdē un nākamgad būtu noteikumi, kas reglamentētu «asu izjūtu cienītāju» darbības, kāpjot uz ledus bīstamos apstākļos.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons norādīja, ka konkrētu periodu, kad liegts kāpt uz ledus, nav iespējams iepriekš noteikt saistošajos noteikumos, jo tas atkarīgs no laika apstākļiem. Ja pavasarī šis periods vēl varētu būt aptuveni prognozējams, tad rudenī noteikt bīstamo periodu varētu būt sarežģītāk. Turklāt nereti uz ledus ir bīstami atrasties arī ziemas spelgonī, jo, vējam pūšot no krasta, arī biezs ledus var atdalīties no krasta un tikt iepūsts jūrā. Līdzīgi Jūrmalas apkaimē esot noticis arī šā gada februāra vidū, taču tobrīd, par laimi, cilvēki uz ledus nav atradušies.

Tā kā vienam pašam pilsētas izpilddirektoram būtu sarežģīti apzināt un izvērtēt informāciju par visu pilsētas administratīvajā teritorijā esošo jūras platību, Eklons ierosināja makšķerniekiem paredzēt konkrētas, marķētas teritorijas, kurās tiem tiek garantēta drošība.

Viņš rosināja izveidot līdzīgu kārtību, kāda pastāv peldsezonas laikā, kad par peldēšanai piemērotu un drošu vidi liecina pludmalē uzvilkts zilais karogs, bet melnais karogs brīdina, ka jūrā atrasties ir bīstami.

Eklons uzsvēra, ka būtiski ir arī veikt preventīvus, informējošus un izglītojošus pasākumus, jo, aptaujājot cilvēkus, kas kāpuši uz ledus vai no tā nocelti, lielākā daļa tā arī nav sapratuši, kas ir krasta vējš un ka tā ietekmē ledus var atlūzt un tikt iepūsts jūrā.

Kā ziņots, piektdien Rīgas jūras līcī no krasta atlūza un Rīgas jūras līcī tika ieskaloti divi lieli ledus gabali, uz kuriem atradās vairāk nekā 200 cilvēku, galvenokārt zemledus makšķernieki.

Lai lemtu par turpmāko rīcību, uz Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdi Rātsnamā bija aicināti arī Valsts un pašvaldības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti, kā arī Iekšlietu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, no kuriem pēdējie nebija ieradušies.

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Edgars Rudzītis norādīja, ka, tikai pateicoties ļoti veiksmīgai sadarbībai starp pašvaldības un valsts policiju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un VUGD, piektdien izdevies izvairīties no katastrofas. «Gadiem runājam, ka pašvaldībām vajadzētu dot tiesības liegt iespēju kāpt uz ledus,» norādīja Rudzītis un atgādināja, ka līdzīga sanāksme pagājušā gada pavasarī notika Iekšlietu ministrijā, kur arī piedalījās Valsts un pašvaldības policijas, VUGD, VARAM pārstāvji. Atbildīgās institūcijas un ministrijas bija vienisprātis - lai ierobežojumi strādātu un būtu efektīvi, bīstamie periodi jānosaka katru gadu, izvērtējot aktuālo situāciju. Šādas pilnvaras jādod pašvaldībām, jo, piemēram, Latgalē un Kurzemē klimatiskie apstākļi un aktuālā situācija var būtiski atšķirties.

VARAM gan esot iebildusi, ka pašvaldības pašas šādus saistošos noteikumus varētu izdot, taču tie būtu saistoši tikai pašvaldības amatpersonām. Tāpēc ministrija solījusi atbalstīt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kas dotu pašvaldībām tiesības noteikt liegumu. Tomēr gada laikā nekas nav mainījies - pašvaldībām šādas tiesības nav deleģētas un VARAM šodien nav arī atsaukusies Rīgas domes aicinājumam piedalīties problēmas risināšanā.

Arī Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Rāzna norādīja, ka līdzīga diskusija par tiesiskiem līdzekļi, kā aizliegt vai ierobežot uzturēšanos uz bīstama ledus, notikusi jau pērn. Ministrijas un pašvaldības vienojušās, ka uz visām ūdenstilpēm šādus aizliegumus pieņemt nebūtu lietderīgi, jo upēs un ezeros ledū ielūst atsevišķi cilvēki, kamēr uz jūras ledus bīstamiem apstākļiem var būt pakļauti pat vairāki simti cilvēku vienlaikus.

Pērn Iekšlietu ministrija aicinājusi Latvijas pašvaldībām izvērtēt vietējos apstākļus un identificēt vietējās ūdenstilpes, kas varētu būt bīstamas, un ar saistošajiem noteikumiem noteikt konkrētas ūdenstilpes, kurās atbilstoši situācijai un laika apstākļiem bīstamās situācijās izvietot brīdinājuma zīmes, ka atrasties uz ledus ir bīstami. Šādi noteikumi esot izdoti Liepājā un Jūrmalā.

Domes deputāts Dainis Turlais (GKR) pauda viedokli, ka, iespējams, būtu nepieciešams arī izvirzīt konkrētas sankcijas par jauno noteikumu pārkāpumiem, taču Eklons norādīja, ka tuvākajās kaimiņvalstīs līdzīga prakse nav raksturīga. Tā kā arī pērn bijuši divi gadījumi, kad cilvēki uz ledus iepūsti jūrā, Eklons izpētījis Igaunijas, Lietuvas un Krievijas Pleskavas reģiona praksi.

Piemēram, Lietuvā tikai vienā rajonā - Palangā - noteiktas sankcijas un konkrētas darbības pret šāda veida aktivitātēm. Jautājums par ledus drošību un atbildību izvirzīts un tiek risināts pašvaldības līmenī. Identiska pieredze esot arī Igaunijā. Kaut arī ir dzirdēts, ka no Peipusa ezerā iepūstajiem makšķerniekiem par glābšanas darbiem pieprasīta samaksa, Igaunijas oficiāli glābšanas dienesti uzsvēruši - ne glābšanas dienesti, ne policija no nelaimes izglābtajiem nav uzlikusi nevienu sodu vai uzrakstījusi rēķinu par glābšanas darbiem Igaunijas teritorijā. Peipusa ezera gadījumā gan jāņem vērā, ka daļa ezera ir Krievijas teritorija, tāpēc «atrodoties uz ledus nepareizā laikā un vietā», ir citas prasības.

Eklons piebilda, ka arī Krievijā nevienai valsts institūcijai nav nekādu administratīvās sodīšanas līdzekļu - nelaimē nokļuvušie tiek glābti par valsts līdzekļiem, tomēr pašvaldību līmenī administratīvā atbildība un sodi ir atrunāti. Ja pašvaldība noteikusi, ka ledus ir bīstams un uz tā atrasties ir aizliegts, pārkāpēji var tikt saukti pie atbildības gan kā privātpersonas, gan kā juridiskas personas vai uzņēmumi.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

18.11.2017
Ienākt apollo.lv