Rektoru padomes priekšlikumi augstskolu darba uzlabošanai

Apollo
0 komentāru

Latvijas Rektoru padome apkopojusi Latvijas augstskolu iesniegtos priekšlikumus par to šķēršļu novēršanu, kuri traucē augstskolu funkciju veikšanu, un iesniegusi šodien Ministru prezidentam Ivaram Godmanim un izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei izskatīšanai.

Rektoru padomes priekšlikumi augstskolu darba uzlabošanai

Foto: LU foto arhīvs

1. Aktuālie fiskālās disciplīnas un uzraudzības pasākumi.

1.1. Finanšu nodrošinājuma rezervi veidot pakāpeniski, citos mēnešos, nevis iesaldējot 10% gada 1. ceturksnī, kad objektīvu apsvērumu dēļ maksājumi ir lielāki (elektroenerģija, siltumapgāde, jaunās PVN likmes).

1.2. Atļaut novirzīt finanšu nodrošinājuma rezervi ES struktūrfondu līdzfinansējumam.

1.3. Nepieciešams nodrošināt pašu ieņēmumu pieejamību augstākās izglītības institūcijām, kuras ir saglabājušas budžeta iestādes statusu un saskaras ar ievērojamām problēmām pašu ieņēmumu izmantošanā.

2. Nepieciešams pasteidzināt Augstākās izglītības likuma projekta pieņemšanu Saeimā.

3. Studiju pieejamība un sociālās garantijas studējošajiem.

3.1. Studentu stipendiju un transporta kompensācijām, tāpat kā pensijām un pabalstiem, jāpiemēro nesamazināšanas princips, un jāatceļ samazinājumi šai augstskolu finansējuma daļai.

3.2. Jāveicina publiskā un privātā partnerība dienesta viesnīcu problēmu risināšanai.

3.3. Būtiski jāatvieglo studiju un studējošo kredītu piešķiršanas procedūra, t. sk. panākot, ka komercbankas papildus valsts galvojumam neprasa privātpersonu galvojumu.

4. ES struktūrfondu līdzekļu apguve.

Samazināta finansējuma apstākļos augstākās izglītības un zinātnes izdzīvošana būs atkarīga no sekmīga Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma izmantošanas. Jāpanāk šādu problēmu risinājums:

1) ievērojami kavējas Struktūrfondu apguves sākšana,

2) augstskolām nav brīvu līdzekļu līdzfinansējuma nodrošināšanai,

3) vairāku apakšaktivitāšu sākšana ir tikusi atlikta (t.sk. 1.1.2.2.2. «Boloņas procesa principu īstenošana augstākajā izglītībā», kas ir būtiski svarīga augstākās izglītības modernizācijai un konkurētspējai).

5. Valsts nekustamo īpašumu nodošana valsts augstskolu — atvasināto publisko personu īpašumā.

Nepieciešams pasteidzināt šādu likumprojektu pieņemšanu Saeimā:

1) Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā,

2) Grozījumi Augstskolu likumā un

3) Grozījumi likumā «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu».

6. Finansējums zinātniskajai darbībai.

6.1. Budžeta programmā «Zinātniskās darbības attīstība un zinātniskās infrastruktūras nodrošināšana augstskolās» jāsaglabā finansējums vismaz 50% apjomā no 2008. gada finansējuma, lai būtu iespējams saglabāt «kritisko masu» un nezaudēt jaunos zinātniekus.

6.2. Zinātniskajām institūcijām jāparedz bāzes finansējums.

7. Nodokļu jautājumi.

7.1. Nepieciešams pasteidzināt jaunā Pievienotās vērtības nodokļa likuma projekta virzību, kurā ir paredzēts ES direktīvai 2066/112/EK atbilstošs PVN regulējums augstākajai izglītībai.

7.2. Likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» precīzi jānosaka:

– valsts augstskolas (budžeta finansētas institūcijas) nemaksā UIN,

– privātās augstskolas UIN maksā tikai par peļņas daļu, ko izmaksā dividendēs,

– uzņēmumiem jāpiemēro UIN atvieglojumi, ja tie ziedo līdzekļus augstskolai.

7.3. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» jāparedz, ka ar IIN neapliek arī stipendijas, ko studējošajiem izmaksā privātpersonas (uzņēmēji, mecenāti). Jāpaaugstina attaisnoto izdevumu apjoms, kuri netiek aplikti ar IIN. Jāparedz, ka ar IIN neapliek studiju maksu, ko par savu darbinieku samaksā darba devējs.

7.4. Likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli» jāparedz, ka no NĪN atbrīvotas ne tikai augstskolu ēkas, bet arī zeme.

8. Paplašināt iespējas ārvalstu studentu piesaistei nepieciešams izstrādāt, pieņemt un īstenot augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģiju, izdarot grozījumus virknē normatīvo aktu, t. sk. risinot jautājumu par studiju valodu.

9. Studiju organizatoriskie jautājumi.

9.1. Nepieciešams vienkāršot akreditācijas procedūru, samazinot izmaksas vismaz par 50%, bet saglabājot mērķi — studiju procesa kvalitātes nodrošināšana.

9.2. Jāatvieglo doktora studiju programmu īstenošana, augstskolai, kuras doktora studiju programmu iegūst akreditāciju, dodot tiesības noteiktā kārtībā veidot promocijas padomi un piešķirt doktora grādu bez formāla LZP atzinuma.

10. Dažādas papildu prasības augstskolām.

10.1. Bibliotēku likums un tam pakārtotie MK noteikumi paredz virkni neloģisku, laika garam neatbilstošu un pašreizējā situācijā neizpildāmu normu — noteikts bibliotekāru skaits uz studentu un pasniedzēju skaitu, dažādu izmaksu normatīvi, bibliotēku telpu normatīvi u. c.

10.2. Civilās aizsardzības likums un tam pakārtotie MK noteikumi paredz pienākumu augstākās izglītības institūcijām visiem studentiem pasniegt obligāto civilās aizsardzības kursu.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Receptes

Vairāk

Valūtu kursi

21.08.2017
Ienākt apollo.lv