«Renault» - 110 gadi

Apollo
0 komentāru

«Renault» inovācijas un ceļš uz panākumiem (1975.-1992.).

«Renault» - 110 gadi

Foto: Reuters/«Scanpix»

1980.-tie gadi «Renault» vēsturē iezīmējas ne tikai ar vairāku inovatīvu modeļu prezentācijām, bet arī sarežģītu lēmumu pieņemšanu, kas saistās ar uzņēmumu pārstrukturizāciju.

Šajā laikā pieņemtie lēmumi atstāja būtisku iespaidu uz «Renault» kvalitātes jautājumiem un panākumiem sportā.

Ražošana un paplašināšanās

1975.gada decembrī par jauno «Renault» prezidentu, aizstājot Pjēru Dreifusu, kļuva Bernards Verniers-Paliezs. Tajā paša gadā «Renault» kļuva par industriālo grupu, apvienojot auto ražošanas uzņēmumus (RNUR) un vairākus papildinošos uzņēmumus. Kopā «Renault» Grupa nodarbināja vairāk kā 220 000 cilvēku. Produkcijas apjoms bija 1,3 miljonu pasažieru automašīnas, 100 000 industriālās automašīnas, 60 000 «Saviem-Berliet» kravas automašīnas, 14 000 traktori un vairāk kā 100 000 speciālo automašīnu.

Jaunais prezidents turpināja īstenot iepriekšējo uzņēmuma stratēģiju, vairāk pievēršoties industriālajām partnerībām, piemēram, automašīnu izplatīšanas tīklu paplašināšana. Ar mērķi palielināt ģeogrāfisko izplatību, tika noslēgtas partnerības Portugālē, Turcijā, Taizemē un Filipīnās. Neskatoties uz neveiksmīgajiem mēģinājumiem iekarot ASV tirgu, uzņēmums vēl joprojām cerēja nonākt šajā tirgū. 70.-to gadu beigās tika parakstīti divi nozīmīgi līgumu - komerciālais un pārdošanas līgums ar «Americam Motors Cosporation» (AMC) par pasažieru automašīnām un ar «Mack» par kravas automašīnām. Sadarbība tika noslēgta arī ar «DeLorean» par ātrumkārbu un V6 «Renault» dzinēju piegādi.

Jauns prezidents - jauni mērķi

1980.gadā «Renault» bija kļuvis par lielāko Eiropas autoražotāju ar ikgadējo ražošanas kapacitāti 2 miljoni vienības (ieskaitot kravas automašīnas), turklāt vairāk kā puse no apjoma tika eksportēta. Tomēr, neskatoties uz pārdošanas apjomu palielināšanos, peļņa turpināja samazināties.

1981.gadā «Renault» prezidenta krēslu ieņēma Bernards Hanons - R5 modeļa radītājs. Ņemot vērā pieaugošās parādsaistības, Bernards Hanons izvirzīja trīs mērķus: katru gadu viens jauns modelis, viena modernizēta rūpnīca un viens jauns tirgus.

Inovatīvie modeļi

Gadu vēlāk tika prezentēts viens ļoti veiksmīgs modelis - «Renault» 9, kas izcīnīja pat Gada Auto titulu. 1983.gadā tādus pašus panākumus guva «Renault» 11 modelis (ASV pazīstams kā AMC Encore). Nākošajā gadā tika prezentēti vēl trīs modeļi: Renault 25 limuzīns, kas bija papildināts ar inovatīviem risinājumiem (piemēram, radio vadības pults uz stūres) un «Super-Cinq» modelis, savukārt lielāko popularitāti izpelnījās jaunais «Espace». Vēlāk kā atbilde degvielas krīzei tika sagatavots arī eksperimentālais Vesta modelis, kura degvielas patēriņš bija tikai 3 litri uz 100 kilometriem.

Pārmaiņas, lai mazinātu deficītu

1985.gadā Džordžs Besse kļuva par jauno «Renault» prezidentu. Gadu pirms tam uzņēmums bija deklarējis lielāko deficītu savā vēsturē - 12,5 miljardi franku (3 miljardi eiro). Cenšoties palielināt reālo kapacitāti, uzņēmumam radās lieli zaudējumi. Francijas valdība atļāva jaunajam prezidentam brīvi rīkoties, lai glābtu situāciju. Nevēloties zaudēt laiku, Besse nekavējoties sāka uzņēmuma pārstrukturizāciju. Tika pārtraukta produkcijas dažādošana, kā arī pārdots viss, kas uzņēmumam rada papildus zaudējumus (uzņēmuma luksuss ēka Elizejas laukos, «Renault Mexico», «Renault» akcijas «Renix» un «Volvo Car Corporation»). Reformas arī paredzēja darbinieku skaita samazinājumu, ko pavadīja vairāki arodbiedrību protesti. Līdz 1986.gada beigām Renault deficītu izdevās samazināt par pusi. 1986.gada 17.novembrī prezidents Džordžs Besse tika nogalināts teroristu uzbrukumā.

Par nākošo «Renault» prezidentu kļuva Reimonds Haims Levijs. Kurš turpināja priekšgājēja iesākto, samazinot darbinieku skaitu un produkcijas apjomu, kā arī paplašinot dīleru tīklu. Tomēr kā nozīmīgākie šī prezidenta sasniegumi j;amin jaunās ražošanas sistēmas ieviešana (just-in-time stratēģija - tieši laikā), kā arī Renault rūpnīcu modernizācija, ieviešot robotus un jaunas IT tehnoloģijas. 1987.gadu «Renault» slēdza ar peļņu 3,7 miljardu franku apmērā (pēc diviem gadiem - jau 9 miljardi franku). Šajā laikā tika prezentēts ar jaunais «Renault» 21 modelis ar 2.0 litru turbo motoru. Paralēli uzņēmums turpināja izstrādāt arī ekonomiskus modeļus. 1987.gadā tika uzbūvēts modeļa Vesta 2 prototips, kura degvielas patēriņš, braucot ar 100 kilometriem stundā, bija 1,94 litri uz 100 kilometriem.

Reimonds Haims Levijs papildus uzmanību pievērsa tieši kvalitātes jautājumiem. Neskatoties uz kavēšanos, modelis «Renault» 19 kļuva ļoti populārs, it sevišķi Spānijā, Vācijā un Francijā. Arī «Renault Clio», kas tika prezentēts divus gadus vēlāk, izpelnījās milzu atzinību, pat izcīnot prestižo Gada Auto balvu. Jānorāda, ka šī laika «Renault» modeļus raksturo iztēles bagātība un augsta kvalitāte.

1991.gadā «Renault» uzsāka savu darbību Polijā, kur tirgū nonāca «Clio» I modelis. Nākošais modelis, kas izpelnījās atzinību Polijā, bija «Safrane» - R25 pēctecis.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Komentētākie raksti

Satiksmes ierobežojumi

Vairāk

Valūtu kursi

18.08.2017
Ienākt apollo.lv