Repše būs finanšu ministrs un pašnodarbinātā persona vienlaikus

Apollo
0 komentāru

Vairākus gadus nav bijis precīzi atbildēts jautājums, vai par darījumiem ar finanšu instrumentiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai nav. Vieni teica, ka nav, jo tā ir personīgā īpašuma pārdošana, bet Valsts ieņēmumu dienests savukārt uzstāja, ka katrs gadījums jāskata atsevišķi, izvērtējot darījumu biežumu un apjomu. Šādas nenoteiktības apstākļos privātpersonas, kas ieguldīja savus uzkrājumus finanšu tirgos, visbiežāk izvēlējās ienākumu deklarācijas vispār nepildīt un cerēja uz gaidāmo kapitāla pieauguma nodokli.

Repše būs finanšu ministrs un pašnodarbinātā persona vienlaikus

Foto: Lita Krone/LETA

Tas brīdis ir pienācis — arī Latvijā beidzot būs kapitāla pieauguma nodoklis, un tirgus dalībnieki ir ar mieru to godīgi maksāt, ja tas ir saprotams un bez interpretāciju iespējām no Valsts ieņēmumu dienesta puses. Tomēr, lasot likumprojektu, cerības izkūp vējā: 8.11 panta 1.4 daļu, kas pasaka, ka «fiziskās personas ienākums no kapitāla nav kvalificējams par saimniecisko darbību» ierēdņi atkal var interpretēt, kā vien ienāk prātā, jo tajā ir papildinājums: «ja taksācijas gadā persona negūst cita veida ienākumu no darbības, kas kvalificējama kā saimnieciskā darbība atbilstoši šā panta 1.3 daļai».

Savukārt 1.3 daļā teikts, ka, personai veicot vairāk nekā trīs darījumus taksācijas gadā vai ja darījuma apjoms pārsniedz Ls 10 000, tā veic saimniecisko darījumu.

Vai finanšu ministram, kurš veic vairākus desmitus biržas darījumu gadā, jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam?

Vai Rīgas biržā vispār ir iespējams nopirkt vai pārdot jebkura uzņēmuma 3000 akcijas, neveicot vairāk nekā trīs darījumus?

Vai katrai mājsaimniecei, kura grib pati rūpēties par savu finanšu līdzekļu saglabāšanu, jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam?

Vai turīgam cilvēkam iespējams ieguldījuma darījums zem 10 000 latu?

Kurā vēl pasaules valstī jāreģistrē uzņēmums, lai varētu pirkt un pārdot akcijas fondu biržā?

Latvijā uzņēmumi cīnās ar līdzekļu trūkumu, bet liela daļa iedzīvotāju krīzes apstākļos tur naudu zeķē — viņi varētu satikties biržas placī un viens otram palīdzēt, un arī valstij būtu labums.

Tomēr nesanāk, jo uzņēmumi skatās, ka nav jēgas, jo biržā nav apgrozījuma, bet iedzīvotāji nevar saprast, kā jāmaksā nodokļi.

Kāpēc likumdevējs nevar izdot vienkāršus likumus vai nokopēt tos no kaimiņiem, pasakot:
1. Darījumi ar finanšu instrumentiem nav uzskatāmi par saimniecisko darbību.
2. Peļņa no ieguldījumiem finanšu instrumentos tiek aplikta ar 10 vai 15% nodokli.

Rezultātā nebūs nekādas interpretācijas, netiks radīta koruptīva vide.

Lūdzu deputātus un finanšu ministru izvērtēt
8.11 panta 1.4 daļu un svītrot tajā papildinājumu!

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv