Repšes plāni par zemessardzi varētu neatbilst NATO dalībvalsts mērķiem

Apollo
0 komentāru

Repšes plāni par zemessardzi varētu neatbilst NATO dalībvalsts mērķiem

Foto: AFI

Lai arī Latvija kā NATO dalībvalsts pilda savus pienākumus, tās bruņoto spēku attīstība un savietojamība ar alianses spēkiem var palēnināties, ja tam netiks tērēti lielāki līdzekļi, sarunās ar Dienu atzīst vairāki aizsardzības jomai tuvi cilvēki. Tēriņu jautājumu aktualizējušas NATO aplēses, ka Latvija šim nolūkam tērē mazāk par solītajiem 2% no iekšzemes kopprodukta (IK).

Vēl lielākas bažas aizsardzības jomas pārzinātājiem rada tas, ka nelielā, NATO izdevumu definīcijām atbilstošā aizsardzības budžeta nauda tiek tērēta kultūras un sporta attīstībai, virmo arī plāni par zemessardzes (ZS) lomas palielināšanu. Tā esot katras valsts iekšējā lieta, taču tajā pašā laikā tiekot jautāts — vai došanās šādā novecojušā virzienā atbilst Latvijas militārajiem mērķiem.

Ideju par ZS lomas paplašināšanu aktualizējis aizsardzības ministrs Einars Repše (JL), kurš arī izteicies par iespēju ļaut zemessargiem mājās turēt ieročus kaujas gatavībā. Viņaprāt, Latvijā jābūt «apbruņotai tautai, kas būtu gatava stāvēt par zemi». «Mani kā ministru ļoti nodarbina tas, vai Latvijas zemi [kara gadījumā] var aizstāvēt pietiekami ilgi, kamēr NATO atnāk palīgā,» saka E.Repše. Pašreizējie plāni paredz ZS specializēšanos, lai tā būtu atbalsts aktīvajām sauszemes spēku vienībām un sniegtu palīdzību, piemēram, dabas katastrofas gadījumos. Taču pēc E.Repšes iniciatīvas Aizsardzības ministrijā izveidota darba grupa, kas apsver ZS funkciju un skaitliskā sastāva paplašināšanu.

Lai arī oficiālos komentāros piesardzīgi, neoficiālās sarunās virkne aizsardzības jomā strādājošo pauž bažas, ka ministra plānu īstenošanās gadījumā ZS var atņemt naudu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) modernizēšanai. «Pašlaik ap 65% līdzekļu tiek atvēlēti NBS uzturēšanai. Tas nozīmē, ka naudas nepietiek jaunu tehnoloģiju iegādēm, apmācībām,» saka viens no Dienas avotiem. Tas apdraudot atzinīgi novērtētā militārās attīstības plāna īstenošanu. «Mums pašiem ir svarīgi, lai pārskatāmā nākotnē mūsu bruņoto spēku vienības būtu savietojamas ar ASV un citu sabiedroto bruņotajiem spēkiem, un tas ir svarīgi ne tikai mūsu līdzdalībai starptautiskajās operācijās, bet arī pašas Latvijas drošībai,» saka Latvijas vēstnieks NATO Aivis Ronis. Valdībā nesen apstiprināto NBS attīstības plānu turpmākajiem četriem gadiem, kas paredz ar alianses spēkiem savietojamas sauszemes spēku brigādes, jūras un gaisa spēku attīstību, NATO eksperti ir novērtējuši atzinīgi, Dienai stāsta kompetenta amatpersona, kas strādā aizsardzības struktūrās. Tikmēr par iespēju paplašināt zemessardzes lomu neformālās sarunās NATO pārstāvji paužot izbrīnu.

Kāds NBS virsnieks uzsver — ZS ir jākoncentrējas nevis uz militāro spēju palielināšanu, bet, piemēram, jāveicina patriotisms jauniešu vidū. Tāpat sliecas domāt A.Ronis: «Manā ieskatā XXI gadsimtā zemessardzei ir vairāk politiski patriotiska nozīme, lai gan nelielā skaitā labi apmācītas atsevišķos Latvijas rajonos zemessardzes vienības var pildīt konkrētus uzdevumus.»

Lai padarītu savus spēkus savietojamus ar citu alianses valstu armijām, Latvijai ir jāsagatavo moderni apbruņotas un ekipētas vienības, kas spēj aizstāvēt gan valsti, gan piedalīties jebkura veida militārajās operācijās citviet pasaulē. Jāievieš arī efektīvas vadības, kontroles un sakaru sistēmas, kādas ir citās NATO valstīs. Virkni no šiem pasākumiem plānots īstenot tuvāko četru gadu laikā, piemēram, līdz 2006. gadam jāizveido vienota operatīvās plānošanas sistēma, bet piecu gadu laikā paredzēts izveidot aizsardzības no masu iznīcināšanas ieročiem ziņošanas un brīdināšanas tīklu.

«Ja mēs esam NATO dalībvalsts, mums jābūt pašiem saviem mērķiem, taču tādu nav,» saka jau minētais virsnieks. Valstij neesot skaidru politisko mērķu, kādus tā vēlas sasniegt NATO. Tādēļ arī virkne pašlaik plānoto soļu esot novēloti. Piemēram, pašlaik Latvija cenšas piesaistīt NATO investīcijas militārajam lidlaukam Lielvārdē. Taču tas esot novēloti, jo alianse jau ir izlēmusi investīcijas piešķirt Šauļu lidlaukam. Tāpat pēdējā laikā tiekot runāts par jūras spēku bāzes attīstīšanu Liepājā, taču neesot skaidrs, vai NATO tādas nepieciešamas. Pašlaik alianses iekšpusē notiekot investīciju novirzīšana atbilstoši tiem draudiem, ar kuriem saskaras šodienas pasaule.

Tādēļ, iespējams, arī nāktos pārdomāt, vai tērēt ievērojamus resursus sporta būvju un kultūras attīstībai. Gandrīz miljons latu no aizsardzības budžeta šogad tiks atvēlēts Kara muzejam un tā ietvaros arī Brāļu kapu rekonstrukcijai. 2,59 miljonus latu plānots iztērēt sporta un publiskajām būvēm. Teju 900 000 latu atvēlēti jaunsardzei. 2005. gadā vairāk nekā 450 000 latu tērēs valsts aģentūra Tēvijas sargs, kas izdod tāda paša nosaukuma žurnālu. Lūgts komentēt šos izdevumus, E.Repše saka — kultūra un vēsture esot vajadzīgas lietas, un, ja vēl šie tēriņi atbilst NATO aizsardzības izdevumu definīcijai, tad neesot iemesla tos nefinansēt. Jaunsardzes uzdevums esot patriotiskās audzināšanas veicināšana, bet sporta zāles tiek celtas vietās, kur tās var izmantot bruņoto spēku pārstāvji. «Saistība ir tikai vārdos, ne darbos,» Dienai tā gan sporta zāļu celšanu komentē NBS virsnieks.

Aizsardzība

NBS aktīvo vienību un zemessargu skaits 2005. gadā

  • NBS obligātā militārā dienesta kareivji 1032
  • NBS profesionālā militārā dienesta kareivji 5339
  • NBS civilie darbinieki 600
  • Zemessargi 11 646 

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.10.2017
Ienākt apollo.lv