«Reuters»: No Kipras bēgošie noguldītāji var izraudzīties Latviju

Apollo
109 komentāri

Kipras glābšanas plānos apsvērtais depozītu nodoklis varētu izraisīt ārvalstu noguldītāju aizplūšanu no Kipras bankām, tā vietā izraugoties Latvijas bankas, raksta aģentūras «Reuters» finanšu komentētājs.

«Reuters»: No Kipras bēgošie noguldītāji var izraudzīties Latviju

Foto: AFP/Scanpix

Kipra iepriekšējos gados bija kļuvusi par ofšoru finanšu centru, ko īpaši iecienījuši turīgie Krievijas pilsoņi. Tomēr pērn, padziļinoties Kipras ekonomikas problēmām, nerezidentu noguldījumi Kipras bankās no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) samazinājās no 13 miljardiem eiro (9,1 miljards latu) 2011.gada augustā līdz 11 miljardiem eiro (7,7 miljardi latu) 2012.gada augustā.

Sagaidāms, ka Kipras vēršanās pēc starptautiskās palīdzības, kā arī apsvērtais depozītu nodoklis pastiprinās nerezidentu noguldītāju aizplūšanu, pastiprinās ārvalstu depozītu aizplūšanu, domājams, par labu Latvijai, raksta «Reuters» komentētājs.

Jau iepriekš vairāki eksperti norādīja, ka Latvijas bankas izvēlas turīgie noguldītāji no bijušās Padomju Savienības.

Noguldītāju pieplūdums Latvijas bankām saistīts ar Kipras ekonomiskajām problēmām, kas liek turīgajiem noguldītājiem no bijušās Padomju Savienības meklēt alternatīvu ofšoru, kurā uzglabāt savu naudu, raksta biznesa ziņu dienests «Bloomberg».

Naudas plūsma Kipras bankās no valstīm ārpus ES mazinās, savukārt 2012.gada pirmajā pusē Latvijā ieplūda aptuveni 1,2 miljardi ASV dolāru (670,8 miljoni latu).

Arī no Krievijas notiek kapitāla aizplūšana, valstī pieņemoties spēkā protestiem pret prezidentu Vladimiru Putinu.

Kā liecina Krievijas Centrālās bankas dati, no 2007.gada līdz 2012.gada vidum no Krievijas aizplūdis kapitāls 350 miljardu ASV dolāru (195,6 miljardu latu) apmērā.

«Latvijai ir izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta tuvu bijušajiem padomju tirgiem, tādiem kā Krievija un Ukraina, un fakts, ka valstī runā krievu valodā,» intervijā aģentūrai «Bloomberg» sacīja Ženēvā bāzētās kapitāla menedžmenta kompānijas «Maximus Capital SA» dibinātājs un priekšsēdētājs Jevgenijs Zolotarjevs.

Kaut arī nerezidentu depozīti var finansēt kreditēšanu, tie apdraud banku stabilitāti, jo uzraudzība un klientu izvērtēšana nav pietiekoši stingra, norāda eksperti.

Nerezidentu depozīti ir īstermiņa saistības un to plūsmas atjaunošanās var apdraudēt Latvijas 25 banku kolektīvo stabilitāti, teikts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ziņojumā.

«Nerezidentu depozīti ir vērtējami divējādi. Pieaugošais nerezidentu noguldījumu apjoms var radīt risku finanšu sistēmai un var izraisīt starptautisko rezervju potenciālu aizplūšanu, ja vien īstermiņa saistības netiek saskaņotas ar līdzvērtīgiem likvīdiem ārvalstu aktīviem,» teikts SVF ziņojumā.

No 2008.gada augusta, kad «Parex» bankai radās grūtības, gada laikā no Latvijas aizplūda nepilni 30% nerezidentu depozītu jeb 1,8 miljardi eiro (1,27 miljardi latu), liekot Latvijai meklēt starptautisko palīdzību finanšu sistēmas stabilizēšanai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

25.11.2017
Ienākt apollo.lv