Rīgā daudz mirušo strūklaku

Apollo
0 komentāru

Par to, ka Ziedoņdārzā kādreiz bijusi strūklaka, liecina vien izdrupis baseins, kas tagad nevīžīgiem parka apmeklētajiem noder par atkritumu tvertni. Jau vairāk nekā desmit gadus šī strūklaka klusē, un tas nav vienīgais piemērs, kas Rīgas parkos un laukumos liecina par agrāk skaistu, bet nu pamestu un aizmirstu ūdens brīnumu.

Esplanāde iztiks bez strūklakām

Plašais centra parks Esplanāde, ko ik dienas apciemo gan ārzemju tūristi, gan paši rīdzinieki, ietver veselas divas «mirušās» strūklakas. Abas atrodas netālu no Katedrāles un darboties pārtraukušas pirms diviem gadiem. «Vienu no strūklakām pagājušajā pavasarī iedarbinājām, bet sapratām, ka tehniskais stāvoklis ir pārāk dramatisks, lai tā normāli funkcionētu,» stāsta «Rīgas dārzu un parku» (RDP) Transporta un celtniecības struktūrvienības speciālists Andis Gremze. Viņš atzīst, ka Esplanādes strūklakas rekonstrukcijai vajadzīgi pamatīgi būvdarbi — renovācija nepieciešama gan ūdens baseinam, gan hidroizolācijas sistēmai. Finansiālie ieguldījumi varētu būt līdzīgi Kronvalda parka strūklakas izmaksām, kas bija 140 000 latu.

Jauni pavērsieni Esplanādes strūklaku atdzīvināšanā iespējami tikai kopā ar visa parka atjaunošanu, un tas pēc optimistiskām prognozēm notiks ne agrāk kā pēc trim četriem gadiem, stāsta RDP direktors Agnis Kalnkaziņš. Savukārt otras Esplanādes strūklakas liktenis pakārtots O. Kalpaka pieminekļa izvietošanas plāniem. Ja tā traucēs, tad, iespējams, tiks demontēta.

Baseini paliks sausi

Esplanādes strūklaka tuvākā vai tālākā nākotnē tiks atjaunota, bet Ziedoņdārza izredzes ir daudz mazākas. Vienīgā cerība varētu būt privātie uzņēmēji, kuri privatizējuši parka teritorijā esošo celtni. Kā kompensāciju par iebrauktuves ierīkošanu RDP varētu prasīt atjaunot strūklaku, pieļauj A. Kalnkaziņš.

Arī Līvu laukumā vietā, kur pašā vidū atrodas izflīzēta bedre, kādreiz slējusies strūklaka. A. Gremze pieļauj, ka tas bijis daudzus gadu desmitus tālā pagātnē. Rekonstruējot Līvu laukumu, baseins atstāts kā būtiska vēsturiskā laukuma sastāvdaļa, tomēr šobrīd tā malas pilda soliņa funkcijas, un arī nākotnē ūdeni baseinam redzēt nav lemts.

Strūklakas ar cerību

Vēl kāda aprimusi strūklaka atrodas Māras dīķī. Pirms gada tā priecēja garāmgājējus ar augstu ūdens šalti, kas slējās dīķa vidū, bet šovasar vairs nav manīta. Tomēr A. Gremze mierina parka apmeklētājus — tuvākajā laikā strūklakas darbība tikšot atjaunota: «Problēma bija elektrības padevē, jo rūpnīca «Aurora» kavējās slēgt ar mums elektrības padeves līgumu, bet nu mēs to esam atrisinājuši.«

Ir vairākas strūklakas, kuru darbība gan nav pārtraukta, bet tām steidzami jāveic remontdarbi. Bēdīgā stāvoklī ir Operas strūklaka, kura nepietiekama ūdens spiediena dēļ tik tikko «elpo». A. Kalnkaziņš sola, ka vēl šovasar skaisto Operas dārza rotu būs iespējams redzēt citā kvalitātē. Tam būs nepieciešami aptuveni 20 00 latu. A. Gremze atzīst, ka arī Bastejkalna strūklaka šobrīd «mokās» un tai būtu nepieciešams hidroizolācijas sistēmas remonts un jauni ūdens sūkņi.

Galvenā problēma — hidroizolācija

A. Gremze salīdzina strūklaku stāvokli ziemā ar ielu segumu — līdzko pašā mazākajā plaisiņā iekļūst mitrums un gaisa temperatūra mainās no plus uz mīnus un otrādi, cietais materiāls plaisā. Strūklakai tas nozīmē hidroizolācijas sistēmas bojājumus.

Ir arī kāda laba ziņa. Kā novēroja RB, nesen darboties atsākusi Vērmaņdārza strūklaka.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.10.2017
Ienākt apollo.lv