Rīgā pirmo reizi skatītājiem atklāta plaša holandiešu un flāmu ziedu glezniecības kluso dabu izlase Attēlu galerija

Apollo
0 komentāru

No 8.jūnijā Rīgā, Mākslas muzeja «Rīgas birža» Lielajā zālē, skatītājiem pirmo reizi būs apskatāma plaša holandiešu un flāmu ziedu glezniecības kluso dabu izlase, kas papildināta ar Rundāles meistaru veidotām dzīvo ziedu kompozīcijām.

Līdz 26.augustam «Rīgas biržā» būs apskatāma holandiešu un flāmu vecmeistaru glezniecības izstāde «Floras valstība» no Maskavas mākslas galerijas «Modus Vivendi» kolekcijas, kas Rīgā papildināta ar dzīvo ziedu kompozīcijām, kas atbilstoši izstādei ir veidotas 17.gadsimta ziedu kompozīciju stilistikā.

«Rīgas biržas» direktore Daiga Upeniece stāstīja, ka Rīgā būs skatāma unikāla kolekcija. Holandiešu un flāmu vecmeistaru gleznotās ziedu kompozīcijas Eiropā un pasaulē tiek kolekcionētas pietiekami reti, jo katra šāda kolekcija prasa daudzu gadu rūpīgu darbu.

Izstāde «Floras valstība» ir pirmā reize, kad kolekcionārs profesors Valērijs Babkins plašam skatītāju lokam rāda savu kolekciju, iepazīstinot ar ziedu glezniecības kluso dabu izlasi.
Apmeklētāji izstādes laikā varēs salīdzināt «Modus Vivendi» piedāvātos darbus ar gleznām, kas glabājas mākslas muzeja «Rīgas birža» krājumā. Daļa izstādē pārstāvēto autoru Rīgai jau ir zināmi, atsevišķu mākslinieku darbi iekļauti muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Šī būs pirmā reize, kad Rīgā tiks parādīta tik plaša holandiešu un flāmu ziedu glezniecības kluso dabu izlase, kur 20 audeklos vizuāli krāšņi un gleznieciski virtuozi ietverts dziļš simbolisks vēstījums, pauda Upeniece.

Profesoram Valērijam Babkinam daudzu gadu garumā izdevies radīt mākslas darbu krājumu, kuru pazīst un novērtē ne tikai Krievijā, bet arī Nīderlandē, Austrijā, Šveicē un citur. Gleznu tematiskais loks aptver dažādus žanrus - ainavas, portretus, sadzīves skatus un klusās dabas. Gleznu kolekcija tapusi pārdomāti un mērķtiecīgi, vienam darbam papildinot otru, vienai sižeta līnijai sasaucoties ar citu, atklājot autora rokrakstu pēc iespējas pilnīgāk.

Rundāles pils direktors un gleznotājs Imants Lancmanis skaidroja, ka glezniecībā krāsu var lietot dažādi, proti, to var lietot, lai radītu emocijas, aizpildītu laukumu, vai īstenotu citu mērķi, taču holandieši atklāja krāsas lielo noslēpumu, kas tagad ne vienmēr tiek izmantots. 20.gadsimtā par lielām naudām tiek iegādāti Pola Sezana darbi, kurš savos darbos nodarbojās ar absolūtu krāsu harmonijas un saskaņas radīšanu, taču agrāk mākslinieki bieži ar to nodarbojušies tīri intuitīvi.
«Holandiešu gleznotāji šajā ziņā sasniedza augstāko pilotāžu. Viņu gleznās krāsu mūzika tiek izspēlēta līdz galam, līdz ar to nav nevienas disonanses. Holandieši pirmo reizi atrada brīnišķīgu veidu, kā ziedus attēlot naturāli, parādot ziedu pilnību un plastiku. Būtībā viņi radīja abstrakciju no naturāliem elementiem,» norādīja Lancmanis.

«Rīgas biržas» kolekcijas pamatā ir vecmeistaru darbu kolekcija, kas kādreiz bija privāta. «Modus Vivendi» ir vecmeistaru gleznu privātkolekcija. Babkins cer uz vērienīgu intelektuālu un emocionālu abu kolekciju mijiedarbības efektu, kas ļaus no jauna skatu punkta palūkoties uz izcilo Ziemeļbaroka mākslu un iespējams mainīs izstādes apmeklētāju iekšējo pasauli.
Pēc Rīgas izstāde «Floras valstība» būs apskatāma arī citās valstīs.

Galerijas «Modus Vivendi» kolekcija var lepoties ar vairākiem slavenās Brēhelu dzimtas - Jana Brēhela Jaunākā (1601-1678), viņa dēla Jana Pītera Brēhela (1628-1664) darbiem. Izstāde ļaus iepazīties ar Pītera de Blota (1601-1658) un Florisa fan Shotena (1580/1588-1656) sadzīves ainām ar klusās dabas elementiem, Karela de Mora (1656-1738) «Vīrieša portretu», Pītera Nefa Vecākā (1578-1656/1661) un Pītera Nefa Jaunākā (1620-1675) interjeru gleznojumiem, Kristofa fan der Lāmena (1606-1652) un Jana fan Kesela (1620-1661) galantajām ainām, Jana Pauvela Hillemana (1618-1675) klusajām dabām ar omāriem, austerēm un citroniem, Pītera fan Blūmena (1657-1720) un Frēderika de Mušerona (1634-1686) idealizētajām dienvidu ainavām, Ludolfa Bakheizena (1631-1708) bangojošo jūru, kā arī daudzu citu autoru darbiem.

Pirmo reizi apmeklētāju apskatei tiks nodota pati īpašākā kolekcijas daļa - flāmu un holandiešu klusās dabas ar ziediem. Plašā amplitūdā ekspozīcijā parādīti Antverpenes mākslinieku darbi, piemēram, Jana Baptista Bosharta (1667-1746), Haspara Pītera Ferbruhena Jaunākā (1664-1730), Pītera Kastela III (1684-1749) gleznotās ziedu kompozīcijas, kā arī krāšņās ziedu vijas, kuras papildina dažādas figuratīvās kompozīcijas.

Pie gleznām izstādē skatītāji varēs iepazīties ar mākslinieka ziedu valodas vēstījumu. Ziedu valodas atšifrēšanā veikts zinātniski pētnieciskais darbs, piedaloties Krievijas un Rietumu mākslas vēsturniekiem, kā arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Botānikas institūta speciālistiem. Līdzās gleznām būs atrodami pētījuma rezultāti, kā arī būs skaidrota katra zieda nozīme un kompozīcijas jēga.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

Zvaizgnes sola

Vairāk

KAS GAIDĀMS ŠOMĒNES?

Horoskopi

Vairāk

Apollo E-veikali

01

2014. gada 1. oktobris

Vārda dienas

Lāsma, Zanda, ZandisLasma, Lāse, Lāsmiņa, Balcers, Lāra

Apollo Izglītība

Laika ziņas

Vairāk
Skaidrs
Rīga pašreiz +7 ℃
Skaidrs

Vējš: 3 m/s

Saule lec: 07:27
Saule riet: 18:58
Dienas ilgums: 11:31

Apollo Tūrisms

Valūtu kursi

01.10.2014
Ienākt apollo.lv