Rīgai jāpārvēršas Honkongā

Apollo
0 komentāru

Rīgai jācenšas kļūt priekš Krievijas par to, kas Honkonga bija priekš Ķīnas. Šādas samērā oriģinālas idejas intervijā žurnālam «m2» izteica Aigars Zariņš, viens no visautoritatīvākajiem Latvijas mākleriem un brenda «Balsts» īpašnieks.   

Rīgai jāpārvēršas Honkongā

Foto: Evija Trifanova/LETA

Gaidījām lejupslīdi, bet saņēmām -- nogruvumu

 2008.gadā un 2009.gada sākumā, dzirdot pieminam kompānijas «Balsts» vārdu, pēc tradīcijas mākleru sejās parādījās smaids. «Tiem viss ir labi!» – tāda bija parastā sarkastiskā reakcija.«Balsts» patiesi šokēja profesionālo mākleru vidi: uz cenu krituma un nekustamā īpašuma tirgus sašaurinājuma fona tas izvēlējās diezgan agresīvu attīstības politiku. Pamanījās pat atvērt divas jaunas filiāles. Lūk, tikai rezultāts šai neatlaidīgajai virzībai pret straumi, vienalga, izrādījās nožēlojams: jūnijā kompānija «Balsts» tika atzīta par maksātnespējīgu. Bet... Aigars Zariņš un daļa no viņa komandas joprojām turpina strādāt nekustamā īpašuma tirgū, zem šī paša brenda, bet jau divu citu, raugoties no jurisdikcijas skatpunkta, kompāniju - «Balsts Aģenti» un «Balsts Expert»- štatā.

«Kāpēc mēs atvērām jaunas filiāles!? Tā bija mana stratēģija lielākas tirgus daļas iekarošanā ekonomiskās lejupslīdes brīdī,» paskaidro Aigars Zariņš. «Uzsvēršu, tieši lejupslīdes. Neviens arī negaidīja, ka būs tāds nogruvums. Saskaņā ar pasaules pieredzi, par katastrofu tiek uzskatīta cenu lejupslīde par 25-30%. Latvijā cenas nobruka par vairāk kā 75%. Turklāt vēl 2008.gadā mana kompānija strādāja samērā veiksmīgi. Apgrozījums samazinājās tikai par 9%. Taču 2009.gada sākumā situācija sāka pasliktināties.

Daži partneri, kurus nenosaukšu, bet runa nav par bankām, sāka uzstādīt soda sankcijas, izdarīt spiedienu... No formālās puses, viss pēc likuma burta, atbilstoši līgumiem, kuri tika noslēgti labajos laikos un uz zināmiem noteikumiem. Bet viņi neizprata vai negribēja izprast situāciju, ka izdzīvot var, tikai vienojoties un pielāgojoties realitātei. Tie izlēma nopelnīt uz soda sankcijām. Man nācās pieņemt smagu lēmumu par kompānijas «Balsts» pasludināšanu par maksātnespējīgu. Tikai padoties vai pārtraukt savu darbību man nav vēlēšanās. Tas nav pirmais smagais periods manas 18 gadu ilgās karjeras laikā. Pirmais bija 1995.gadā, kad es zaudēju gandrīz visu. 2004.gadā, nekustamā īpašuma buma karstākajā brīdī, aizgāja paši labākie speciālisti, jo bija izlēmuši dibināt savas kompānijas. Nācās veidot komandu no jauna. No nulles sāku biznesu Lietuvā. Un, lūk, tagad – jauns izaicinājums. Ticu sev un tiem cilvēkiem, ar kuriem strādāju. Tāpēc pieņēmu lēmumu sākt visu no sākuma, zem divu jaunu kompāniju izkārtnes.Vēl jo vairāk tāpēc, ka pats brends «Balsts» pieder personīgi man.Un tas, ceru, ir labi parādījis sevi tirgū.

Jebkurš bizness pats par sevi ir risks. 2007. un 2008.gados es uz spēles liku ļoti daudz. Lieliski sapratu: vai nu vinnēšu, vai zaudēšu. Pārdevu savu daļu Lietuvas kompānijā un ieguldīju iegūtos līdzekļus Latvijā. Un tos visus zaudēju.»

 m2: «Tas ir, tu paspēlēji?»

 «Šo cīņu es zaudēju. Saņēmu tehnisku nokautu. Spēki it kā būtu, taču uzacs pāršķelta un tiesnesis neļauj turpināt cīņu. Tas ir jāpieņem, tas ir tehniskais moments. Varētu ilgi spriedelēt par to, ka esmu neveiksminieks, vai par to, ka neesmu līdz galam godīgs cilvēks... Taču uzņēmuma «Balsts» maksātnespēja bija absolūti legāla un nekādus pamatlīdzekļus es nepārvilku no vienas kompānijas uz otru. Bet runājot par neveiksminieku... Bez riska neiztikt. Ieguvu jaunu pieredzi, kura man līdz tam nebija. Manuprāt, šodien retais no uzņēmumu vadītājiem līdz galam zina, kurp viņš iet un kur viņš nonāks. Tas attiecas arī uz politiķiem, kuriem arī nav skaidra priekšstata par to, kas būs ar valsti rīt.»

Vai nu izpeldēsi, vai noslīksi

m2:«Vai jums nešķiet, ka tikai Latvijas politiķi vada valsti kā pagadās, bez skaidra plāna un priekšstata par to, kā cīnīties ar krīzi. Tāpēc ka pasaulē pašlaik pieaug pozitīvās ekonomiskās informācijas apjoms. Bet ja par Latviju – tad viss ir slikti un slikti»

«Patreizējā vērienīgā krīze, pa lielam, ir pirmā Latvijas vēsturē. Bet Rietumiem jau ir 200-300 gadu ilga dzīves pieredze šādos tirgus apstākļos. Jā, mums bija 90.gadu sākums, kad pēc izstāšanās no PSRS sastāva nebija pat elektrības. Toties bija masu optimisms. Mēs redzējām, ka priekšā viss būs labi. Pašlaik mums ir ko zaudēt, tāpēc viss ir tik sāpīgi.Radījām un zaudējam. Mana drauga vecāki bieži viņam pārmeta: «Jūsu paaudze nepazīst grūtības, bet mēs karu pārdzīvojām!» Tagad mums ir pretarguments: «Mēs dzīvojam apstākļos, kad pasaulē ir vislielākā ekonomiskā krīze!» Visā pasaulē desmitiem un pat simtiem miljonu cilvēku zaudē darba vietas, izzūd desmitiem tūkstošu lielu un mazu kompāniju.»

m2: «Vai Tu piederi to biznesmeņu skaitam, kuri lamā valdību par tās darbībām patreizējā ekonomiskajā situācijā? Vai dzīvo pēc principa: viņi paši par sevi, bet es – pats par sevi? Gan jau kaut kā bez viņiem izpeldēšu.»

 «Tā ir vienmēr: vai nu izpeldēsi, vai noslīksi. Vēl Donalds Tramps ir teicis: dzīve ir eksāmens. Un tu to vai nu noliki, vai izgāzies. Tāpēc gaidīt īpašu atbalstu no citiem nav vērts. Tajā skaitā arī no valsts. Vajag paļauties uz sevi.»

m2: «Bet arī vadošo Rietumvalstu, tās pašas Francijas vai ASV, valdības aktīvi palīdz savam biznesam.»

«Lūk, Francijā dedzina automašīnas. Pārāk daudz sociālo garantiju, un cilvēki pastāvīgi pieprasa arvien jaunas un jaunas. ASV, man šķiet, ir sabalansētāka sistēma. Kas attiecas uz Latviju, tad mani nedaudz samulsina politiķu attieksme pret mazo un vidējo biznesu.  Valsts pirmās personas pastāvīgi sapulcina uz konsultācijām lielos uzņēmējus. Kaut gan 70% no nodokļu ieņēmumiem valstij nodrošina mazais un vidējais bizness. Par tā pozīciju nezin kāpēc neviens īpaši neinteresējas. Lielās kompānijas krīzes laikā domā par to, kā glābt naudu, bet mazās – par to, kā radīt. Lielā un mazā biznesa pozīcijas vienmēr nedaudz atšķirsies.

Būdams mazā biznesa pārstāvis, es palieku pie savas pārliecības, ka sava biznesa attīstīšanā es varu paļauties tikai uz sevi un uz tiem cilvēkiem, kas man apkārt. Pats viņus pieņēmu darbā, pašam jāpieprasa no viņiem rezultāts. Vai viņi attaisnos manas cerības, vai nē – tas jau ir cits jautājums. Tāpat raugos arī uz politiķiem. Katra tauta ir tās valdības cienīga, kāda tai ir. Vainot politiķus tajā situācijā, kādā ir nokļuvusi Latvija, – nozīmē iedzīt sevi kaut kādā depresijā. Kāpēc?! Kamēr man ļauj strādāt, ļauj šeit strādāt, es šeit strādāšu. Kaut arī pats nebrīnos par to, ka cilvēki brauc projām.»

Mums ir tas, kas ir

m2: «Un brauc projām gan samērā veiksmīgie biznesmeņi, gan arī vadošie menedžeri.» 

«Latvijā ir ļoti mazs darbības lauks. Ceru, ka krīze piespiedīs Latvijas biznesu skatīties plašāk un mēģināt iekarot ārējos tirgus. Būt tikpat aktīviem, kā igauņi un lietuvieši. Es pats tāpat pētu dažādus variantus, tajā skaitā tajā pašā Uzbekistānā un Ukrainā. Bet tie ir varianti tieši biznesa attīstīšanai, nevis bēgšanai no valsts. Aizbraukt nav sarežģīti. Sarežģītāk ir noturēties. Jebkurā gadījumā, patreizējais melnais periods un grūtības kaut kad beigsies. 

Atcerieties, ka 90.gadu vidū, pēc Banka Baltija sabrukuma, sabiedrībā dominēja noskaņojums, ka mēs dzīvojam kaut kādā nomaļā kaktā. Un ka Somijas vai Zviedrijas līmeni mums nesasniegt arī pēc 20, un pat 30 gadiem. Cilvēki masveidā brauca projām no valsts. Pēc tam -  2002.–2007.gados– mēs jau lepojāmies ar straujo Latvijas IKP pieaugumu. Ar to, ka pēc šī rādītāja mēs apsteidzām gan ASV, gan arī Lielbritāniju! Braukājam ar spicām automašīnām! Ak, kādi mēs gudrinieki! Mēs visu varam! Tagad, kad viss nogāzies, mums atkal šķiet: mēs dzīvojam ne tajā vietā un ne tajā laikā. Tā sacīt, ar mūsu enerģiju mēs arī citā valstī būtu miljonāri. Un tas maz ar ko atšķiras no tām sajūtām, kādas izjūt citu valstu iedzīvotāji, kuri nokļuvuši smagā situācijā. Lūk, arī amerikāņi, kas strādāja vienā no noteicošajiem ASV ekonomikas uzņēmumiem - «General Motors», kad pagājušā gada rudenī tajā sākās masveida atlaišanas, sūrojās: kas mums tā par valsti, atdeva tirgu japāņu autoražotājiem. Un kā valdība varējakaut ko tādu pieļaut!

 Protams, visi grib līdzināties čempioniem. Latvija ir čempions, taču skaitot no beigām. Tas viss nav patīkami. Esam pieļāvuši daudz kļūdu. Tomēr vajag nevis raudāt par tām, bet gan izanalizēt un virzīties tālāk. Nevajag pastāvīgi atskatīties uz pagātni un bezgalīgi meklēt vainīgos. Mans viedoklis (smaida.- «m2»): visiem, kas pašlaik atrodas Saeimā un valdībā, vajag iedot pa ordenim par to, ka viņi piekrituši ar to nodarboties. Izvest valsti no situācijas. Pietiek meklēt vainīgos. Jo, pārfrazējot pieklājīgā veidā vienu spilgtu izteikumu: ja tu ar vienu kāju stāvi pagātnē, bet ar otru – tevis izdomātā nākotnē, tad tu «pieķēzi» tagadni. Reāli jāraugās uz izveidojušos situāciju un pašiem jāiet uz priekšu. Ja paši neko neizdarīsim, neviens mums nepalīdzēs.»

Izdomātas bailes

m2: «Vai ticat visām šīm skaistajām runām par nepieciešamību radīt Latvijā «savu  Nokia». Uzskatāt, ka tas ir reāli?»

«Izdomāt to, kaut ko mēs arī varēsim. Jautājums tikai: vai tas tiks realizēts mūsu valstī, ņemot vērā nodokļu paaugstināšanu? Mums jau ir niša, kurai pateicoties mēs varētu pelnīt. Mēs esam pēdējie ceļā uz Krieviju, un pirmie ceļā uz Eiropu. Varbūt, kamēr mums ir padomju pieredze un apķērība, kamēr mums ir izprotama austrumu kaimiņa mentalitāte, pie mums vajadzētu veidot savdabīgu Honkongu. Tas ir, atbrīvot no nodokļiem, lai Rīgā savus birojus izvietotu Rietumu kompānijas, kuras vēlas strādāt ar Krieviju, bet jebkādu iemeslu dēļ neatver savas filiāles šajā valstī. Honkonga ilgus gadus bijusi un paliek savienojošais posms starp Rietumiem un Ķīnu, un visu Dienvidaustrumāziju. Rīga varētu spēlēt šo lomu attiecībā uz Krieviju.

Latvijas problēma ir tā, ka tad, kad visā pasaulē tiek nojauktas robežas, mēs cenšamies veidot jaunas robežas. Uz visiem pastāvīgi norādām. Vietā un nevietā atceramies okupāciju. Nevajadzētu lolot ilūzijas. Jūs padomājiet: cik aktīvu patreiz atrodas skandināvu bankās! Vai mēs vispār paši sev piederam? Presē pavīdējušas frāzes par Zviedrijas karalistes atjaunošanu vecajās robežās. Joki paliek joki, bet ekonomikas ziņā Latviju jau varētu uzskatīt par Zviedrijas vojevodisti. Jā, mēs formāli esam neatkarīgi, mums ir sava valoda, bet uzņēmumi pieder ārvalstniekiem. Taču, ja tie strādās, ļaus cilvēkiem labi nopelnīt un normāli dzīvot, diez vai kāds sāks īpaši kurnēt.»

Krīze nebūs mūžīga

 m2: «Vai  atbalstāt ideju par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu investoriem no trešajām valstīm?»

«Nesaskatu tajā nekādu problēmu. 90.gadu sākumā pie mums visi kliedza, ka nedrīkst ārvalstniekiem pārdot zemi. Visu izpirks! Visu Latviju! Bet, kad atļāva, tad izrādījās, ka praktiski visu izpirka Latvijas pilsoņi. Nevienam zeme nebija īpaši vajadzīga. Izdomātas bailes. Cita starpā, nav neviena unikālāka eksporta produkta par nekustamo īpašumu. Tas reāli tiek iegādāts, bet paliek uz vietas pie mums Latvijā. To neizvedīsi, kā mākslas darbu, kā antikvariātu. Objekts tiek pārdots un pārdots tālāk, bet nodokļi vienmēr nonāk vietējā budžetā.»

m2: «Pagājušajos «treknajos» gados tu, spriežot par cenām mūsu nekustamā īpašuma tirgū, orientēji Rīgu uz Parīzi un Londonu. Tā sacīt, cenas tām ir kosmiskas un mums vēl līdz tām augt un augt. Kam mums būtu jālīdzinās šodien?»

 «Interesants jautājums (smaida. – «m2»). Rīga līdzinās Londonai un Parīzei tajā ziņā, ka šīm galvaspilsētām iznāk lauvas tiesa no to valstu ekonomikas. Lūk, arī Rīgā apgrozās līdz 70% visu Latvijas finanšu līdzekļu. Rīgā ir vairāk dinamikas. Kas attiecas uz cenām... Bija tāda ilūzija, kuru gan mēs radījām, gan arī mums palīdzēja to radīt. Mūsu augstākie rādītāji izrādījās pārāk uzpūsti. Tagad saprotu, ka sastopamie 1900 eiro par sērijveida dzīvokļa kvadrātmetru bija absurds.

Vairāk par 1000 eiro par kv.m nedrīkstēja būt. Tagad, lūk, jaunie projekti tiek izpārdoti par 800-850 eiro par kv.m.»

 m2:«Kādu Jūs redzat Rīgas sērijveida mājokļa nākotni?»

«Scenārijs ir šāds. Patreiz vidējais rādītājs ir mazāk kā 500 eiro par kv.m. Pat pie vissliktākās prognozes, ja mēs zaudēsim pa 1 – 1,5% mēnesī, vairāk kā par 12-15% cenas gada laikā vairs nekritīsies. Tas ir, zemākā robeža -- 410-430 eiro par kv.m.

Jau vērojama liela interese par tipveida dzīvokļiem. Cilvēki maksā skaidrā naudā: lielas summas tika noņemtas no depozītiem pagājušā gada rudenī. Parādās arī ārvalstu investori – Rietumu investori, kuri gatavi iegādāties lielas dzīvokļu paketes. Problēma ir tā, ka viņi vēlas atgūt savu kapitālu 3-6 mēnešu laikā. Tas ir, piepirkt pa 400 eiro par kv.m, bet ziemā pārdot par 430. Šādu strauju atdevi neizdosies iegūt. Bet, lūk, ar perspektīvu uz 1,5-2 gadiem investīcijas otrreizējā tirgū būs veiksmīgas: atdeve no katra eiro būs lielāka nekā tad, ja tiktu ieguldīts elitārajā mājoklī.

Tipveida dzīvokļu cenas, noslīdot līdz savam zemākajam punktam, sakarā ar atlikto pieprasījumu, varētu īsā laikperiodā pacelties par 5-10%. Tālāk pieaugums būs dažu procentu robežās gadā. Kad sērijveida mājoklis atkal izaugs līdz 700 eiro par kv.m, tad atkal atdzīvosies jaunās celtniecības sektors. Tāda paša situācija bija vērojama 2000.gadā.

 Protams, cilvēki, nedaudz saņēmuši pa galvu no bankām, dusmosies uz tām. Kaut gan vajadzēja arī līgumus lasīt, kurus tie paši arī parakstīja. Pircēji un pārdevēji kļūs piesardzīgāki, nekā tie bija 1995.gadā. Tad, pēc Banka Baltija sabrukuma, nekustamā īpašuma īpašnieki nevēlējās pārdot dzīvokļus tiem, kas nāca ar bankas kredītu. Nebija pārliecināti, ka varēs izvilkt šo naudu no bankām. Pēc tam šis komplekss pārgāja. Lūk, arī patreizējā situācija pakāpeniski izlīdzināsies. Uzskatu, ka pēc kādiem pieciem gadiem Rīgas otrreizējais tirgus sasniegs atzīmi 900 eiro par kv.m un pie tās apstāsies.

Krīze nebūs mūžīga. Nekustamā īpašuma tirgus cieta pirmais un krituma stāvoklī atrodas jau vairāk kā 2,5 gadus. Uz nākamā gada beigām būs 3,5 gadi. Vairāk kā ilgstošs termiņš. Laiks jau izkļūt no šī nožēlojamā stāvokļa.»

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
19

2017. gada 19. augusts

Vārda dienas

Melānija, ImantaRogate, Roēna, Rodžers, Melizande, Melizanda, Melisandra, Melinda, Melija, Melanija, Māle, Malle, Malgonija, Malānija, Imandra, Imanda

Valūtu kursi

19.08.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv