Rīgas «Dinamo» un «VEF Rīga» vēlas paši būvēt savas sporta halles

Apollo
9 komentāri

Gan hokeja klubs Rīgas «Dinamo», gan basketbola klubs «VEF Rīga» apsver iespēju Rīgā uzcelt paši savas sporta arēnas. Klubu vadība uzskata, ka Rīgā divas arēnas ir nepieciešamas un tās būs iespējams nodrošināt ar nepieciešamo pasākumu skaitu.

Rīgas «Dinamo» un «VEF Rīga» vēlas paši būvēt savas sporta halles

Foto: Evija Trifanova/LETA

«Dinamo» par savu sporta halli sāka runāt jau pirms vairākiem gadiem, un arī patlaban klubs nav atmetis plānus par pašiem savas halles celtniecību - pie šiem plāniem tiekot strādāts, un tiek vērtēti vairāki zemesgabali gan Rīgā, gan Pierīgas pašvaldībās, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja «Dinamo» padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Par iespēju būvēt savu halli šā gada sākumā ieminējās arī basketbola klubs «VEF Rīga», tomēr patlaban svarīgākais esot panākt, lai nākamajā Eiropas Savienības (ES) budžeta periodā ES struktūrfondu līdzekļi būtu pieejami sporta infrastruktūras attīstībai, sacīja «VEF Rīga» padomes priekšsēdētājs Edgars Jaunups. Ja būs iespējams piesaistīt ES līdzekļus 50% apmērā, tad basketbola klubs ir gatavs būvēt jaunu sporta halli.

Konkrētus «Dinamo» ledus arēnas celtniecības sākšanas laikus vai vismaz plānotās arēnas atrašanās vietu Savickis gan neatklāj, norādot, ka par tiem vēl esot pāragri runāt. «Tad, kad sāksim rakt, tad jūs par to uzzināsiet. Šajā jautājumā ir tik daudz nianšu, situācija mainās nepārtraukti, tāpēc tagad negribētu neko konkrētu stāstīt,» skaidro Savickis.

Jautāts, vai joprojām ir aktuāli savulaik Rīgas domes hokeja klubam piedāvātie trīs zemesgabali - pie lidostas «Rīga», Ziepniekkalnā vai Kleistos, Savickis norāda, ka savulaik klubs par vispievilcīgāko ir norādījis zemesgabalu pie lidostas, taču patlaban tas vairs neesot aktuāli, jo Rīgas dome izlēmusi šo zemesgabalu pārdot izsolē.

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja, ka hokeja klubam «Dinamo» neesot nekādu šķēršļu, lai piedalītos zemesgabala pie lidostas privatizācijā. Ar šī zemesgabala izsoles rīkošanu nodarbojas starptautiskā nekustamā īpašuma konsultāciju kompānija «Colliers International», un martā paredzētā izsole beidzās bez rezultāta, tāpēc tagad tiek plānota jauna.

«Hokeja klubs tāpat kā visi citi pretendenti var piedalīties nākamajā izsolē, un, ja viņus šis zemesgabals interesē, nekas neliedz to iegādāties un būvēt uz tā savu sporta arēnu,» saka Burovs.

Savickis gan par šādu iespēju ir visai skeptisks. «Ja jau dome pieņēmusi lēmumu par šī zemesgabala pārdošanu, lai pārdod. Mums netrūkst citu piedāvājumu, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī Pierīgas pašvaldībās,» skaidro Savickis.

Burovs gan sacīja, ka pēdējā laikā no hokeja kluba «Dinamo» puses nav izrādīta nekāda interese par pašvaldības piedāvātajiem zemesgabaliem jaunas hokeja halles būvniecībai. «Šos zemesgabalus pilsēta ir rezervējusi sporta funkciju nodrošināšanai, līdz ar to tie nav privatizējami, nav paredzēti atsavināšanai. Ja «Dinamo» par tiem atjaunotos interese, tad varētu domāt par kādu publiskas privātās partnerības formu starp pašvaldību un privātuzņēmumu sporta funkciju attīstīšanai,» sacīja Burovs.

Jaunups norādīja, ka sadarbībā ar citu sporta veidu federācijām patlaban aktuālākais esot strādāt pie tā, lai ES līdzekļus varētu piesaistīt sporta infrastruktūras attīstībai. Tiekot vērtētas arī iespējamās jaunās arēnas atrašanās vietas, un patlaban no basketbola kluba viedokļa piemērotākās vietas esot privātīpašumā vai arī valsts īpašumā. Jaunups nenosauca konkrētas vietas, kur potenciālā arēna varētu atrasties, vienīgi piebilda, ka atrašanās vieta jāsaista ar apkārt esošās teritorijas nākotnes attīstības perspektīvām.

«Esam aprēķinājuši, ka halle ar 5000-6000 skatītāju izmaksātu starp 10 un 12 miljoniem eiro (7-8,5 miljoniem latu),» iepriekš sacīja Jaunups. «Ja mēs saņemtu 50% finansējumu no struktūrfondiem, būtu gatavi daļu piesaistīt no sponsoriem, bet atlikušo daļu kaut kreditēt. Tad mums nebūtu nepieciešams ne valsts, ne pašvaldības atbalsts. Eiropas nauda ir pietiekami liela, tomēr ne vienmēr tā tiek sekmīgi izmantota.»

Jaunups norādīja, ka varētu būt sarežģīti arēnas būvniecībai piesaistīt valsts līdzekļus, ņemot vērā situāciju ar valsts budžetu. Tādējādi ES līdzekļu līdzfinansējums būtu reālākā iespēja, lai ķertos pie sporta halles celtniecības.

Savukārt Savickis skaidroja, ka hokeja halles projekts var ievilkties, bet tikpat labi viss var notikt ļoti ātri - iespējams, jau šogad. Tiesa, līdz «Dinamo» spēlēm jaunajā arēnā arī tad vēl būšot jāpagaida, jo halles celtniecībai būs nepieciešami pāris gadi.

Paredzamais finansējums halles celtniecībai joprojām tiek lēsts 30-50 miljonu eiro (21-35 miljoni latu) apmērā. Tiesa, par finansējuma avotiem Savickis patlaban arī nav gatavs runāt, vien norādot, ka tiek meklēti dažādi tā piesaistes varianti un vairāk skaidrības būšot tad, kad projekts būs izkustējies. «Dinamo» plāno būvēt hokeja arēnu ar 7000 līdz 10 000 skatītāju vietām. Hallei līdzās iecerēts būvēt arī sešu stāvu viesnīcas ēku, rehabilitācijas centru, atklātos sporta laukumus.

Jaunups uzsvēra, ka nav nekādu šaubu par to, ka Rīgai būtu nepieciešamas divas sporta arēnas un tās abas varētu strādāt rentabli. «Patlaban ir grūtības saskaņot basketbola un hokeja spēļu kalendārus, bet divas arēnas šo problēmu atrisinātu. Tāpat tas ļautu pretendēt un Rīgā rīkot Eiropas un pasaules čempionātus gan basketbolā, gan hokejā un tad basketbola čempionātam nebūtu jānotiek citās Latvijas pilsētās, kā bijis iepriekš. Divas arēnas ļautu arī pazemināt cenas,» norāda Jaunups, piebilstot, ka arī ar pasākumu piesaisti problēmām nebūtu jābūt, jo pasākumu skaitam ir tendence pieaugt.

Jau ziņots, ka Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības padome 2011. gada 31. martā hokeja kluba Rīgas «Dinamo» vadītājiem piedāvāja izvēli starp trim zemesgabaliem, kur Pārdaugavā varētu tikt būvēts «Dinamo» sporta komplekss.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Valūtu kursi

22.11.2017
Ienākt apollo.lv