Rīgas ēku kompleksai renovācijai un siltināšanai vajadzīgi 615 miljoni latu

Apollo
0 komentāru

Rīgas ēku kompleksai renovācijai un siltināšanai būtu vajadzīgi 615 miljoni latu, liecina Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktores Maijas Rubīnas veiktie aprēķini.

Rīgas ēku kompleksai renovācijai un siltināšanai vajadzīgi 615 miljoni latu

Foto: «Apollo»

Rubīna Rīgas Domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas deputātiem sagatavotajos materiālos norāda, ka ekonomikas sildīšanas neatliekamai sākšanai nepietiekami novērtēts plašsaziņas līdzekļos izskanējušais Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimševiča aicinājums veidot Latvijā lielu projektu māju siltināšanai.

Šādam projektam ir lielas priekšrocības, salīdzinot ar citiem iespējamiem projektiem, kas stimulē ražošanu, uzskata Rubīna.

Pēc REA vadītājas domām, tieši būvniecība ir tā nozare, kas krīzes apstākļos spēj ātri radīt jaunas darba vietas, ļauj pelnīt, maksāt nodokļus un rēķinus un dod ienākumus budžetā. Tāpat Latvijā ir pietiekami attīstītas un patlaban nenoslogotas būvniecības nozares jaudas, kas atļauj darbu sākt nekavējoties, kā arī būvniecības nozare saistīta ar materiālu un izstrādājumu ražotājiem, un izvērsts māju siltināšanas process radīs šo materiālu un izstrādājumu pieprasījumu un stimulēs ražošanas aktivizēšanos, līdz ar to ienākumus budžetā.

Rubīna norāda, ka savulaik jaunās būvniecības bums bija viens no galvenajiem faktoriem, kas stimulēja augstu valsts kopprodukta pieaugumu un vispārējā dzīves līmeņa celšanos. Šo faktoru, attiecinātu uz daudzdzīvokļu māju siltināšanu, būtu nepieciešams izmantot arī tagad.

Siltināmo daudzdzīvokļu māju apjoms valstī ir liels. Rīgā vien šo māju ir ap 6000, un tās veido ap 50% no visu aktuāli siltināmo māju skaita jeb ap 12 miljoniem kvadrātmetru dzīvojamās platības.

«Dzīvojamo māju kompleksai renovācijai, kas iekļauj siltināšanu, Rīgā vien vajadzīgi ap 615 miljoniem latu, un siltināšana varētu tikt pabeigta līdz 2020. gadam,» norāda REA vadītāja.

Pēc Rubīnas domām, finanšu līdzekļi varētu tikt nosegti no pašvaldību, valsts un struktūrfondu dotācijām vismaz 30% apmērā, kas veidotu ap 185 miljoniem latu, un iedzīvotāju pašu maksājumiem 430 miljonu latu apmērā.

Lai iedzīvotājiem būtu iespējams ņemt kredītus uz 15 gadiem, kas nodrošina kredīta atmaksu, nepalielinot iedzīvotāju maksājumus par siltuma rēķiniem tagad, nepieciešams piesaistīt starptautisko banku līdzekļus. Tādas bankas varētu būt Eiropas Investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un KfW Banku grupa, kas darbojas Eiropā, uzskata Rubīna.

«Lai Latvijas lielās pašvaldības, kur koncentrēts lielākais siltināmo māju skaits, varētu izmantot starptautiskos finanšu līdzekļus no bankām un tie neiesprūstu un neiztērētos vietējās bankās un valsts birokrātijas uzturēšanai, nepieciešama iespēja iezīmēta speciāla Rotācijas fonda veidošanai pašvaldības budžetā,» uzskata Rubīna.

Šim nolūkam būtu nepieciešams vienoties ar starptautiskām bankām par iespējamiem noteikumiem šo banku līdzdalībai ilgtermiņā Rotācijas fondos, ja vajadzīgs, ar valsts garantijām, kā arī likuma grozījumi, kas atļautu pašvaldībām veidot Rotācijas fondu, uzskata Rubīna.

REA sagatavojusi un Domes deputāts Jānis Karpovičs (LSDSP) virzījis izskatīšanai komitejā Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam adresētas vēstules projektu, kurā aicināts pievērst lielāku uzmanību ēku siltināšanai.

Ziņo redaktoram par kļūdu!

Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Horoskopi

Vairāk
23

2017. gada 23. augusts

Vārda dienas

Vitālijs, Valgudis, RalfsRalda, Vitāls, Vitālis, Vitālija, Vitars, Vitaliss, Vitalisa, Vitalis, Vitalina, Vitalijs, Vitalija, Rolita, Rolijs, Rolfs, Raldis, Sprīdītis

Valūtu kursi

23.08.2017

Dienas skaistuma deva

Vairāk

Mēneša lasītākie raksti

Ienākt apollo.lv