Rīgas Juridiskajai augstskolai draud maksātnespēja

Apollo
0 komentāru

Ja valdība nepiešķirs 807 530 latu kredītsaistību dzēšanai, Rīgas Juridiskajai augstskolai (RJA) draud maksātnespēja, liecina valdības sēdei iesniegtais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojums.

Rīgas Juridiskajai augstskolai draud maksātnespēja

Foto: Gatis Dieziņš/LETA

RJA dibināta 1999.gadā, un tās īpašnieces bija Zviedrija (50%), Latvijas valsts (26%) un «Sorosa fonds - Latvija» (24%), kas augstskolai uzdāvināja ēku Alberta ielā 13. Nekustamā īpašuma rekonstrukcijai RJA paņēma Latvijas valsts galvotu kredītu 4,59 miljonu eiro apmērā no Ziemeļu investīciju bankas.

Augstskola bija iecerējusi kredītu segt no ēkas nomas ieņēmumiem. Tomēr augstskolas darbība parādīja, ka tās finansiālā nodrošinājuma plāns nav bijis pietiekami ilgtspējīgs, tādēļ, nesākot kredīta atmaksu, augstskolai ik gadus tika radīti nākotnes zaudējumi. 2005.gadā Latvijas un Zviedrijas valdības vienojās nodot tām piederošos 76% augstskolas kapitāldaļu Latvijas Universitātei (LU). Līdz ar to kopš 2005.gada sākta kredīta pamatsummas atmaksa.

Tomēr pērn augstskolas ieņēmumi no nekustamā īpašuma iznomāšanas būtiski samazinājās, un situāciju vēl vairāk pasliktināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārcelšanās uz citām telpām.

«2010.gada finanšu plūsmas prognoze rāda, ka turpmāk plānotie kredīta maksājumi izraisīs augstskolas maksātnespēju un stāsies spēkā valsts galvojuma saistības 2,42 miljonu latu apmērā,» brīdina IZM.

Lai risinātu situāciju, pērnā gada nogalē augstskolas īpašnieki - LU un «Sorosa fonds» - vienojās ieguldīt RJA pamatkapitālā papildu finanšu resursus. Fonds izteicis gatavību segt vienu trešdaļu no augstskolas kredītsaistībām (807 530 latu) ar vairākiem nosacījumiem - kredīts jāsedz vienā maksājumā līdz 26.maijam, darījuma dēļ RJA dalībnieku kapitāldaļu proporcija nemainās, RJA pilnībā jāatbrīvo no bankas kredītsaistībām.

Arī LU apliecinājusi gatavību segt vienu trešdaļu no kredīta. Patlaban RJA samaksājusi 1,6 miljonus latu, bet vēl palikuši 2,4 miljoni latu.

Lai novērstu, ka Latvijas valstij jāsedz kredītsaistības pilnā apmērā, kā arī piesaistītu fonda un LU finansējumu, IZM rosina no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 807 530 latu. Tādējādi arī tiktu novērsti draudi zaudēt nekustamo īpašumu, turklāt, veicot kredīta apmaksu vienā maksājumā, tiek ietaupīti finanšu līdzekļi kredīta procentu maksājumiem.

Tomēr, šādi rīkojoties, tiek palielināts valsts budžeta deficīts 2010.gadā par aptuveni 0,1%.

Kā otru variantu IZM piedāvā pieņemt valdības lēmumu par RJA saistību pārņemšanu vienas trešdaļas apmērā pret banku un RJA pamatkapitāla palielināšanu par šo summu (870 530 latu). Tomēr, šādi rīkojoties, ir risks, ka «Sorosa fonds» neieguldīs savus līdzekļus un augstskolai tāpat draud maksātnespēja.

Arī Finanšu ministrija piedāvā divus variantus, kā risināt esošo situāciju. Pirmkārt, FM rosina ieguldīt IZM prasītos līdzekļus kā Latvijas valsts ieguldījumu RJA pamatkapitālā, tādējādi valstij kļūstot par lielāko RJA kapitāldaļu turētāju. Šajā gadījumā IZM budžeta programmas ietvaros jāieplāno atbilstoši finanšu resursi, turklāt ar Ziemeļu investīciju banku (ZIB) jāvienojas par valsts galvotā aizdevuma pirmstermiņa atmaksu.

Otrs variants ir pārņemt RJA saistības pret ZIB apmaiņā pret augstskolas kapitāldaļām, tādējādi Latvijas valstij kļūstot par lielāko augstskolas kapitāldaļu turētāju. FM pārņem RJA saistības un turpina veikt kredīta atmaksu augstskolas vietā. Taču šajā gadījumā valsts budžeta likumā jāparedz RJA saistību pārņemšana.

Vienlaikus FM norāda, ka pašreizējā ekonomiskā situācijā valdība ir apņēmusies samazināt budžeta deficītu un izdevumus.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

23.10.2017
Ienākt apollo.lv