Rīgas Zooloģiskais dārzs nonācis finansiālās grūtībās

Apollo
75 komentāri

Samazinoties valsts dotācijām un pieaugot energoresursu cenām, pēc bargās un ilgās ziemas finansiālās grūtībās nonācis pašvaldības SIA «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs», aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Rīgas Zooloģiskais dārzs nonācis finansiālās grūtībās

Foto: Inga Kundziņa/LETA

Papildu līdzekļus būtu iespējams iegūt, piesaistot apmeklētājus ar jaunām, interesantām ekspozīcijām, taču naudas trūkuma dēļ zoodārzs to nevar atļauties, vēstulē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputātiem norāda uzņēmuma direktors Rolands Greiziņš.

Ņemot vērā uzņēmuma objektīvi ierobežotās iespējas palielināt pašu ieņēmumus, lai nodrošinātu uzņēmuma kārtējo, neatliekamo izdevumu segšanu, «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs» vērsies Rīgas domē ar lūgumu palielināt pašvaldības dotāciju - objektīva nepieciešamība būtu papildu 256 000 latu, bet, lai nodrošinātu zoodārza darbības nepārtrauktību, minimālā summa būtu vismaz 38 000 latu. Tikai papildu līdzekļu piešķiršana dotu iespēju Rīgas zoodārzam saglabāt esošās dzīvnieku ekspozīcijas, kolekciju, dārza infrastruktūru un ar cieņu reprezentēt Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu kā kultūrvides objektu, sagaidot 2014.gadu, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, norāda Greiziņš.

Lielāko daļu jeb 55,2% Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza budžeta veido pašu ieņēmumi no ieejas biļetēm un saimnieciskās darbības, 35,8% ir Rīgas domes dotācijas, bet 9% - valsts dotācijas. Domes dotācijas kopš 2009.gada palikušas nemainīgas, kamēr valsts dotācijas samazinātas par 92 800 latiem. Gan šo samazinājumu, gan izmaksu pieaugumu zoodārzam izdevies segt no pašu ieņēmumiem, kuru īpatsvars kopš 2009.gada ir palielinājies no 47,2 līdz 55,2% jeb par 176 300 latiem.

Vienlaicīgi izmaksas dzīvnieku barībai, energoresursiem un komunālajiem maksājumiem ir pieaugušas par 79 000 latu, minimālās algas izmaiņas un attiecīgie sociālie maksājumi prasījuši vēl papildu 46 200 latus.

Elektroenerģijas cenas kopš 2009.gada kāpušas par 23,3%, un pērn zoodārzam par šo pozīciju nācies samaksāt 105 700 latu. Dabasgāzes cenas kāpušas par 32,8% un tēriņi šim nolūkam sasnieguši 97 600 latu gadā. Degviela četru gadu laikā kļuvusi par 10,9% dārgāka - tai pērn tērēti 28 400 latu, dzīvnieku barības izmaksas palielinājušās par 8,1% un pērn zoodārza iemītnieku barošanai izlietoti 211 500 latu.

Zoodārza direktors gan norāda, ka sadārdzinājumu veido ne tikai energoresursu izmaksu kāpums, bet arī patēriņa pieaugums. Piemēram, lai uzlabotu ugunsdrošību, Kamieļu mājā malkas un elektroapkures vietā uzstādīta gāzes apkures iekārta, arī citās mītnēs pēc 2011.gadā notikušā ugunsgrēka zebru un strausu mītnē nolemts atteikties no malkas apkures un samazināt elektrības lietošanu dzīvnieku mītņu apsildīšanai. Energoresursu patēriņš palielinās arī pēc vecās barības virtuves pielāgošanas abinieku, barības dzīvnieku un labības asnu audzētavas vajadzībām.

Zoodārzam izdevies samazināt ūdens un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, ievērojot maksimālu taupības režīmu un konsekventi optimizējot saimniecisko darbību, taču šā gada pirmo četru mēnešu saimnieciskās izmaksas ietekmējis lielais aukstums martā un aprīlī, kas radījis papildu 18 300 latu izmaksas par dabasgāzi un 2800 latu papildu tēriņus dzīvnieku barībai, savukārt pašu ieņēmumi bijuši par 21 900 latiem mazāki, kā plānots.

Apmeklētāju skaita izmaiņas ir cieši saistītas ar ekonomisko situāciju valstī kopumā, apmeklētāju maksātspēju, zoodārzā piedāvāto ekspozīciju klāstu, kā arī būtisks faktors ir laika apstākļu svārstības. Apmeklētāju plūsma ir stabila - no 250 000 līdz 280 000 apmeklētāju gadā. Žirafu mājas atklāšana 2007.gadā būtiski ietekmēja 2008.gada apmeklētāju skaitu, arī pingvīnu karantīnas pasākums pagājušā gada augustā ievērojami palielinājis apmeklētāju skaitu.

Strauju apmeklētāju skaita palielinājumu var sasniegt, piedāvājot apskatei jaunas, apmeklētājiem pievilcīgas dzīvnieku ekspozīcijas, taču tuvākajā laikā tādas nav paredzētas, jo trūkst naudas to izveidei.

Patlaban pieejamais finansējuma apjoms nodrošina tikai to izdevumu daļas segšanu, kas nepieciešami uzņēmuma pastāvēšanai - darba samaksa, energoresursu iegāde, dzīvnieku barības sagāde. Pieejamais finansējums vairs nenodrošina zooloģiskā dārza dzīvnieku kolekcijas un infrastruktūras uzturēšanu ilgtermiņā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dzīvnieku labturības prasībām, kā arī liedz iespējas atjaunināt ekspozīcijas un uzlabot zooloģiskā dārza infrastruktūru, taču prasības uzlabot dzīvnieku turēšanas apstākļus nebrīvē pastāvīgi pieaug. Uzņēmumu ienākumu pieaugums iespējams, ja tiek nodrošināta stabila apmeklētāju skaita saglabāšana un palielināšana, kam pamatā ir pastāvīga ekspozīciju atjaunināšana un uzlabošana. Šiem mērķiem zoodārzam šogad objektīvi nepieciešams papildu finansējums.

Ņemot vērā, ka «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs» ir pilsētai nozīmīgs objekts, kas pilda arī vides izglītības funkcijas, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde atbalsta līdzekļu piešķiršanu RP SIA «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs», kas nepieciešami tā darbības nodrošināšanai, taču lēmums par šo jautājumu būs jāpieņem pašvaldības deputātiem. Ceturtdien, 4.jūlijā, zoodārza lūgums tiks skatīts Mājokļu un vides komitejā, bet pēc tam tas vēl būs jāvērtē pašvaldības finansistiem un gala lēmums jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

24.11.2017
Ienākt apollo.lv