Rimšēvičs: LM apturēšana IKP kāpumu varētu samazināt par 0,6-0,7 procentpunktiem

Apollo
32 komentāri

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS «Liepājas metalurgs» darbības apturēšana sliktākajā gadījumā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes kāpumu šogad varētu samazināt par 0,6-0,7 procentpunktiem, šodien preses konferencē sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Rimšēvičs: LM apturēšana IKP kāpumu varētu samazināt par 0,6-0,7 procentpunktiem

Foto:Ieva Čīka/LETA

Šā gada sākumā Latvijas Banka prognozēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad augs par 3,6%. Jaunākās prognozes par šī gada izaugsmi centrālā banka publiskos jūlijā.

Kopumā Latvijas Bankas prezidents vērtēja, ka jaunākās Latvijas tautsaimniecības attīstības tendences liek būt piesardzīgiem.

Pirmā ceturkšņa dati liecina, ka ekonomika augusi nedaudz lēnāk. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu pirmajā ceturksnī Latvijas IKP audzis par 3,1%. Rimšēvičs atzina, ka jāsagaida precizētie dati, lai redzētu pirmā ceturkšņa tautsaimniecības rādītājus nozaru griezumā un to, kuras tautsaimniecības nozares un kādā mērā ir negatīvi ietekmējušas izaugsmi.

Operatīvā informācija liecina, ka ekonomikas bremzēšanos lielā mērā izsaukusi eksporta un rūpniecības ekonomiskās aktivitātes mazināšanās. Tikai pašlaik noturīgais iekšzemes pieprasījums pasargājis no vēl straujāka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempa krituma.

Lai arī pieprasījums pēc Latvijas eksporta produkcijas atsevišķos tirgos un preču segmentos pieaug, tomēr kopumā nozīmīga kāpuma nav, secināja Latvijas Bankas prezidents. Pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam kļuvušas pesimistiskākas, un aprīlī Starptautiskais Valūtas fonds samazināja šā gada tautsaimniecības izaugsmes prognozes lielākajām pasaules valstīm, tai skaitā arī daudzām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm - Zviedrijai, Polijai, Somijai.

Iespējas palielināt Latvijas eksporta kopapjomu apstākļos, kad ārējais pieprasījums kopumā nepieaug vai pieaug nedaudz, ir caur ārējo tirgus daļas paplašināšanu, palielinot daļu esošajos tirgos vai apgūstot pilnīgi jaunus eksporta tirgus. Tirdzniecības datu analīze rāda, ka tā arī notiek, un tas ļauj Latvijas eksportētājiem uzturēt joprojām atzīstamu pieauguma tempu pat nelabvēlīgos ārējos apstākļos, skaidroja Latvijas Bankas prezidents.

Tomēr, pēc viņa teiktā, šāda stratēģija ilgtermiņā nevar pilnībā aizstāt ekonomisko izaugsmi eksporta tirgos. Stagnācija ārējos tirgos agrāk vai vēlāk sāks bremzēt arī kopējo Latvijas eksporta izaugsmi. Tas redzams arī jaunākajos datos par Latvijas preču eksportu, kas uzrāda gada pieauguma tempa kritumu jau vairākus mēnešus pēc kārtas, īpaši martā. Saskaņā ar jaunākajiem uzņēmēju apsekojuma datiem martā ir pasliktinājies arī Latvijas uzņēmēju vērtējums par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam, kā arī eksporta pasūtījumu apjomu novērtējumam. Šīs norises liek domāt, ka šogad preču eksporta pieauguma temps būs zemāks nekā 2012.gadā, sacīja Rimšēvičs.

Viņš atzīmēja, ka martā pirmo reizi kopš 2009.gada decembra arī reģistrēts nozīmīgs - mīnus 5,7% - rūpniecības saražotās produkcijas apjomu gada kritums. Negatīvās tendences metālu nozarē jau bija sagaidāmas, ievērojot Latvijas lielākā apstrādes rūpniecības uzņēmuma problēmas jau gada sākumā. Tomēr nelabvēlīgas attīstības tendences vismaz īstermiņā vērojamās arī citās rūpniecības nozarēs, piemēram, farmācijā, ķīmiskajā rūpniecībā un kokmateriālu nozarē. Tas liecina, ka izaugsmes bremzēšanās nav saistīta tikai ar viena uzņēmuma darbību, rezumēja Rimšēvičs.

Viņš atzina, ka patlaban IKP pieauguma temps nemazinās vēl straujāk, pateicoties iekšzemes pieprasījumam, kas ļāvis uzturēt stabilu mazumtirdzniecības apgrozījumu gada pirmajos mēnešos. Tomēr iekšzemes pieprasījums Latvijā nespēj ilgstoši balstīt kopējo ekonomikas izaugsmi, ja ārējais pieprasījums stagnē. Ja neuzlabosies ārējā situācija, sagaidāms, ka pakāpeniski mazināsies arī iekšzemes pieprasījuma devums, atzina Latvijas Bankas prezidents.

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

19.11.2017
Ienākt apollo.lv