Rīt Latvijai ES Konstitūcijas balsojums

Apollo
0 komentāru

Situācijā, kad Francijas iedzīvotāji nule teikuši viennozīmīgu «nē» balsojumā par ES Konstitūciju, Latvijā, kur šo jautājumu izšķir parlamenta, nevis tautas balsojums, tiek forsēta konstitucionālā līguma ratifikācija jau ceturtdienas plenārsēdē.

Eksperti spriež, ka šāda prakse gan neatbilst augstākajiem demokrātijas standartiem, tomēr sabiedrībā neesošā diskusija par šo jautājumu apliecinot — Latvijas cilvēkus ES Konstitūcija interesē tikpat maz, cik frančus.

Induļa Emša (Zaļo un zemnieku savienība) vadītās valdības laikā nolemts, ka referendums par ES Konstitūciju Latvijā netiks rīkots, jo par atbalstu šim līgumam var uzskatīt iedzīvotāju «jā» balsojumu par Latvijas dalību ES 2003. gada 20. septembrī. Toreiz referendumā piedalījās 72,5 procenti balsstiesīgo un par iestāšanos ES izteicās 67 procenti no tiem.

Latvijas pilsoņiem atbalstot iestāšanos ES, Konstitūcijas projekts jau bija izstrādāts, tādējādi Satversmes 68. pantā noteiktās būtiskās izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību ES neiestājas, uzskata Ārlietu ministrija.

«Jā» ES = «Jā» Konstitūcijai?

«Neesam jau pirmo mēnesi Eiropas Savienībā,» teic sabiedriskās domas aptaujas centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, norādot, ka diskusija par ES procesiem un konstitucionālo līgumu Latvijā tomēr notiek kaut vai Francijas referenduma kontekstā.

Diskusijas gan esot «paseklas», ko varot skaidrot ar to, ka sabiedrībai ES jautājumi šķiet mazsvarīgi. «Var jau miljons latu notriekt, mākslīgi organizējot diskusijas, bet sabiedrībai tādas ES lietas ir vienaldzīgas,» uzskata Kaktiņš.

Arī sociologs Aivars Tabūns ir pārliecināts, ka stimulēt sabiedrības diskusiju tagad būtu «smieklīgi», tomēr tas, ka šādas diskusijas par pašu konstitūcijas būtību nav pat parlamentā, viņaprāt, ir «slikti».

Tūkstoš jautājumu, viena atbilde?

To, cik neatbilstoši ES Konstitūciju ir virzīt apspriešanai referendumā, apliecina šā dokumenta komplicētība, uzskata sociologs. «Man tas šķiet kaut kas divdomīgs, kad par dokumentu, kurā ir tūkstoš jautājumu, cilvēkiem jābalso ar vienu «jā» vai «nē»,» teic Tabūns un atzīst, ka pats ES Konstitūciju uzskata par ļoti sarežģītu dokumentu, kurā arī viņš pats daudzas nianses nav sapratis.

«Referendums pēc savas būtības ir problemātiska demokrātijas izpausme. Pēc formas varētu domāt, ka tā ir tieša demokrātijas izpausme, bet pēc satura var pavērsties gluži citādi,» spriež socioloģe Brigita Zepa. Proti, prakse rādot, ka referendumus dažādi politiskie spēki bieži vien izmanto, lai manipulētu ar sabiedrības viedokli, tādējādi šo tiešās demokrātijas izpausmi pārvēršot «pseidopasākumā», skaidro socioloģe.

«Referendumi ir brīnišķīgs brīdis, kad populisti var izkliegties, un Francijas piemērs uzskatāmi demonstrē, ko nozīmē populisms. Arī pie mums Latvijā taču ir tik daudz ar dzīvi neapmierinātu cilvēku,» teic Tabūns.

Kas svarīgāks?

Kaktiņš spriež, ka, vadoties no augstākajiem demokrātijas standartiem, būtu nepieciešams rīkot referendumus par ikvienu lēmumu, kas nebūtu ne lietderīgi, ne reāli. «Kādēļ mēs uzticamies un neprotestējam, ka deputāti ik dienu pieņem lēmumus, kas mums ir daudz svarīgāki par ES Konstitūciju?» vaicā Tabūns, norādot, ka tautas mandāts, kas dots Saeimas deputātiem, ir pietiekami spēcīgs, lai jautājumu par pievienošanos ES konstitucionālajam līgumam lemtu bez referenduma. Turklāt, pēc sociologa domām, piemēram, jaunais Kriminālprocesa likums ikvienu cilvēku kā potenciālu sodāmo vai cietušo nodarbina nesalīdzināmi vairāk nekā kādi vispārīgi ES jautājumi, tomēr neviens neuztraucas, ka šo svarīgo nacionālās likumdošanas aktu deputāti pieņem, īpašā referendumā nekonsultējoties ar tautu.

Kaktiņš prognozē, ka pēc Francijas referenduma politiskā elite Rietumos un arī Latvijā uz tautas nobalsošanām raudzīsies tramīgi, tomēr allaž atradīšoties arī tādi politiskie spēki, kuriem kādā momentā referenduma sarīkošana būs izdevīga. Skaļākas, iespējams, kļūšot arī balsis, kas vienmēr apgalvojušas, ka sabiedrība nav pietiekami kompetenta, lai spriestu par daudziem politiskās darba kārtības jautājumiem.

Rīt Latvijai ES Konstitūcijas balsojums

Foto: AFI/Gatis Dieziņš

Ziņo redaktoram par kļūdu!



Ziņo redaktoram par dzēšamu komentāru!

 

Laika ziņas

Vairāk

Valūtu kursi

17.10.2017
Ienākt apollo.lv